Nepieciešama solidaritāte un individuālā atbildība

2020. gada 21. jūlijs 00:00

259

Nepieciešama solidaritāte un individuālā atbildība

Invazīvo sugu apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai. Kā to mazināt un ierobežot?

Dažādos valsts, zinātniskajos, kā arī sabiedrisko organizāciju līmeņos arvien vairāk pieaug satraukums par bioloģiskās daudzveidības uzskaiti, saglabāšanu un aizsardzību pret svešzemju invazīvajām sugām. To ienākšana un izplatība mūsu vidē ir viena no klimata pārmaiņu pazīmēm,– maigās ziemas un ilgstoši mitrie gadalaiki rada labvēlīgu vidi svešzemju sugu sekmīgai pārziemošanai un veģetācijai.

Sarakstā 18 sugas
Pagājušajā nedēļā Cēsu novada Vaives pagastā notika šai tēmai veltīts seminārs, kurā piedalījās gandrīz sešdesmit interesentu no zemes īpašnieku vidus, dažādām atbildīgajām un iesaistītajām organizācijām. Semināra tēma «Invazīvo svešzemju sugu pārvaldība Latvijā», tā inciators bija Baltijas vides forums un Zemgales plānošanas reģions (ZPR). Piedalījās arī Bauskas novada pašvaldības pārstāvji: Aija Fridrihsone, nekustamā īpašuma speciāliste, Ilze Tijone, attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja.

Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir izveidojusi faktu lapu, kurā var iepazīties ar invazīvo sugu sarakstu, tajā iekļautas 18. Oficiāli par tādu atzīta viena – Sosnovska latvānis. Par daudzu citu augu atbilstību šim sarakstam un to kaitīguma pakāpi vēl tiek diskutēts, jo ne visas Latvijā ienākušas «ļaunprātīgi». Starp tām ir gan krāšņumaugi, piemēram, daudzu apjūsmotā lupīna, gan veselībai noderīgais plūškoks un smiltsērkšķis.

Latvāņa ierobežošana
Par Sosnovska latvāņa apkarošanu domu apmaiņa īpaši aktīvi atjaunojas vasaras mēnešos, kad tas uzsāk savu uzvaras gājienu un nav acīm apslēpjams. Pašvaldību līmenī sadarbību ar zemes īpašniekiem veido dažādi, sākot ar nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm un beidzot ar tā palielināšanu vai pat dubultošanu. Taču, kā semināra ievadā, iepazīstinot ar novada pieredzi, atzina Cēsu pašvaldības izpilddirektors Andris Mihaļovs, sodi nepalīdz šīs kaitīgās audzes iznīcināt. Viņš novadā ir arī latvāņu ierobežošanas grupas vadītājs.
Semināra dalībnieki gan izteica piezīmi, ka līdz pat 90% liela nodokļu atlaide, gluži otrādi, var saimnieku iedrošināt to izmantot un turpināt bezdarbību. Bet A. Mihaļovs atbildēja, ka līdz ar doto atlaidi tiek noteikts pietiekams tās darbības termiņš, lai īpašnieks varētu izdarīt visu nepieciešamo. Dotais laiks atkarīgs arī no latvāņa izplatības pakāpes īpašumā.

Plašāk par Sosnovska latvāņa ierobežošanas un apkarošanas metožu izvēli seminārā runāja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vecākā eksperte Līga Grišāne. Patlaban tiek ieteiktas četras: mehāniskā (ziedu nogriešana, centrālās rozetes izduršana, mulčēšana, augsnes apstrāde, pļaušana); ķīmiskā – selektīva iedarbība un glifosātu saturošu herbicīdu lietošana; bioloģiskā – noganīšana un kombinētā – visu iepriekšminēto apvienojums.

Trīs risinājumi
Par Spānijas kailgliemeža, Kanādas zeltslotiņas un puķu spriganes ietekmi un ierobežošanas metodēm ziņojumu sniedza Santa Rutkovska, DAP Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte. Speciāliste iepazīstināja ar situāciju Latvijā, kā arī regulām, kas nosaka, kādas darbības veicamas: par invazīvām uzskatāmas sugas, kas ieviesušās un izplatījušās ārpus to dabīgā izplatības rajona, aklimatizējušās jaunās teritorijās un ekosistēmās un var radīt būtiski kaitīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī radīt citāda veida sociālu un ekonomisku ietekmi, kas būtu jānovērš.

Pagaidām tiek piedāvāti trīs risinājumi: novēršana ir vislētākā un vislabākā metode, un tā nozīmē stingrāku robežu kontroli un informācijas apmaiņu reģionālā, valstu un starptautiskā līmenī.

Ja invazīvās sugas jau ir pielāgojušās vietējiem apstākļiem, visefektīvākais līdzeklis ir to apkarošana: invazīvo augu sugu iznīcināšana, miglošana un regulāra pļaušana. Ja apkarošana nav iespējama, jāveic ierobežošana un ilgstoša kontrole.

Kanādas zeltslotiņa ārēji nav tik bīstama, taču cīņa ar to pārņemtajās teritorijās ir tikpat laikietilpīga un resursus paģēroša. Piemēram, Daugavgrīvas teritorijā dabas parkā «Piejūra» redzams, ka dedzināšana, ar ko daudzi aizraujas pavasaros, nebūt nemazina tās izplatību.Gluži otrādi, rada vēl auglīgāku augsni, un tā atjaunojas vēl sparīgāk. Pieejamākais līdzeklis ir pļaušana vairākas reizes sezonā vai noganīšana. Taču visefektīvākā izrādījusies rakšana, jo sakne augam ir dziļa un spēcīga – šis paņēmiens strādājis vislabāk.

Kailgliemežu ēdināšana, nolasīšana
Sarežģītāka situācija ir ar Spānijas kailgliemežiem. Tā ir viena no postīgākajām meža kailgliemežu sugām, ēdelīgs un ļoti strauji vairojas, var sasniegt pat 15 cm garumu. Profilaktiskie un mehāniskie pasākumi paredz augsnes irdināšanu, nosusināšanu; aizsargjoslu veidošanu ar smilts, grants vai rušinātas augsnes joslām; nezāļu apkarošanu arī laukmalās; ūdenstrauku un gliemežiem tīkamu ēsmu izvietošanu dārzos. Viena no garšīgākajām ēsmām esot alus, tikai jāpievieno sāls, lai tas paēdis nespētu aizbēgt. Kailgliemežu slēptuve ir arī komposta kau-dzes – visas vietas, kur ilgstoši saglabājas mitrums un krēsla. Gliemežu nolasīšana un iznīcināšana, līdzīgi kā ar kolorado vabolēm kartupeļos, vislabāk darbojas, ja to dara visi dārza kaimiņi. Ir novērojumi, ka savā barībā kailgliemežus izmantojot sīļi, ķīvītes, vārnas, no mājputniem – pīles, bet ne vistas.

Protams, var lietot arī augu aizsardzības līdzekļus, no kuriem minams «Ferramol» (3. reģistrācijas klase), kas būtu lietojams lauksaimniecības, dekoratīvo kultūraugu un zālienu platībās. Dārzeņu, tomātu segtajās, krāšņumaugu un ogulāju dārzos iesaka «Lima Oro».

Ar Spānijas kailgliemeža izplatību nācies sastapties gan lielāku zemes platību, gan mazdārziņu īpašniekiem dažādos Latvijas reģionos. Samērā izplatīts tas ir arī Bauskas un tuvējos novados.

Aija Fridrihsone uzsver, ka ļoti nozīmīga ir katra īpašuma apsaimniekotāja atbildība un darbības, kas neprasa milzu investīcijas, bet labo gribu. Speciāliste komentē: «Visizplatītākais šis gliemezis ir visā Bauskas apkaimē, mazdārziņu teritorijās un visu triju upju krastos. Jauncodē, Bērzkalnos, Rītausmās un citur. Droši var teikt par līdzību ar koronavīrusu. Naivi domāt, ka tas tevi neskars,– šodien nav, bet rīt var piemeklēt. Liels mīnuss ir tas, ka pagaidām nav radīts/pieejams augu aizsardzības līdzeklis, ko varētu lietot. Tāpēc paliek viena metode – nolasīšana un iznīcināšana. Un te nu kaimiņu solidaritātei un individuālajai atbildībai ir vislielākā nozīme.»

Nepieciešama kopēja rīcība
Diskusijas notika trijās darba grupās, analizējot valsts, pašvaldību, zinātniski pētniecisko institūtu un zemes īpašnieku iespējas apvienot potenciālu kopējai rīcībai Latvijas dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Noslēgumā bija iespēja iepazīties ar Vaives pagasta zemnieku darbu un rezultātiem latvāņu apkarošanā.

Seminārs tika rīkots programmas «Interreg Europe 2014. – 2020. gadam» projektā «Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvajām svešzemju sugām».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepieciešama solidaritāte un individuālā atbildība

Kategorijas