Pārmaiņas ceļā uz lietderīgumu, vienkāršību, atbilstību laikmetam

2020. gada 21. jūlijs 00:00

641

Pārmaiņas ceļā uz lietderīgumu, vienkāršību, atbilstību laikmetam

Latvijā stājies spēkā Administratīvās atbildības likums

No 1. jūlija Latvijā ir spēkā jaunais Administratīvās atbildības regulējums, kas paredz atteikšanos no administratīvā aresta un pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Spēku zaudējis ilgstoši pastāvējušais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Vairs nav administratīvā pārkāpuma protokolu, bet administratīvā atbildība pastāv joprojām, par pārkāpumiem nu tiek pieņemti lēmumi, piemēram, lēmums par procesa sākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Jaunais – Administratīvās atbildības likums – paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Ņemot vērā minēto, stājušies spēkā arī vairāki grozījumi attiecīgo nozari regulējošajos likumos.

Tieslietu ministrijas vebinārā par konceptuālām izmaiņām administratīvās atbildības regulējumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja: «Ar jauno likumu mēs pielīdzināmies Eiropā pieņemtajiem standartiem šajā nozarē.» Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs pauda: «Administratīvās atbildības likums iet līdzi laikam, likums ļauj birokrātiskās procedūras aizstāt ar viedajām, darīt tikai to, kas ir lietderīgi.»

Tiesai – kontroles funkcijas
Vebinārā jauno likumu vērtēja daudzas kompetentas personas. Ģenerālprokurors Juris Stukāns sacīja: «Svarīgākais ir tas, ka tiesas vairs nav sākotnējā lietas izskatīšanas institūcija, tiesas skatīs tikai sūdzības. Tādā veidā process ir vienkāršots.» Arī Natālija Laveniece-Straupmane, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja, Administratīvās atbildības likuma līdzautore, uzsvēra, ka tiesa vairs nedarbojas kā lēmuma pieņēmēja, bet tikai pārskata iestādes pieņemtos lēmumus. Tādējādi ir vienādas pārsūdzības iespējas visās lietu kategorijās. Tagad tiesas kontrolē administratīvo pārkāpumu procesā jau pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību. Iepriekš nebija starptautiskas sadarbības administratīvo pārkāpumu sodu izpildes jomā, tagad ir iespēja Eiropas Savienības valstīs savstarpēji izpildīt naudas sodus, kas lielāki par 70 eiro.

Ir vienkāršota administratīvo sodu sistēma. Saskaņā ar jauno Administratīvās atbildības likumu turpmāk pamatsodi būs brīdinājums un naudas sods, savukārt papildsodi – personai piešķirto speciālo tiesību izmantošanas aizliegums un speciālo tiesību atņemšana. Vairs nepastāv administratīvie aresti, jo tas ir grūti administrējams sods, kas neatsvēra ieguldītos resursus. Savukārt konfiskācija noteikta kā atsevišķa procesuāla piespiedu sankcija. Naudas soda vienība ir pieci eiro, lēmumā jānorāda, cik soda vienību, un arī naudas soda apmērs. Iepriekš tika piemērota lielākā soda sankcija vairāku pārkāpumu gadījumā, pašlaik – viens pārkāpumus – viens sods jeb par katru pārkāpumu ir atsevišķs sods. Jauninājums ir arī atteikšanās no atkārtotības kā obligātas kvalificējošas pazīmes. Soda apmērs netiek automātiski un bez izvērtēšanas palielināts tikai tāpēc, ka persona izdarījusi tādu pašu pārkāpumu kā iepriekš. Tomēr soda apmērs var tikt palielināts, izvērtējot pārkāpēja personību un faktu, kādā veidā šādu pārkāpumu persona izdara regulāri.

Vainojamības aspekts
Iepriekš tika skatīts vainas aspekts jeb personas psihiskā attieksme, turpretī pašlaik vainojamība – personas darbība vai bezdarbība. Savukārt amatpersonām nu ir lielāka brīvība lietas izskatīšanas kārtībā, ievērojot lietderības principu. Ieviesta administratīvo pārkāpumu atbalsta sistēma jeb APAS kā sodu reģistra apakšsistēma. Lietu varēs sākt elektroniski. Pēc ievadīšanas sistēmā procesa dalībniekiem dokuments automātiski tiks izsūtīts uz e-pastu vai e-adresi.

Savukārt administratīvās atbildības noilgums līdz šim iestājās pēc sešiem mēnešiem no pārkāpuma izdarīšanas brīža, tagad tas palielināts līdz gadam. Saņemot ziņu par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersonai trīs dienu laikā jāpieņem lēmums sākt administratīvā pārkāpuma procesu vai atteikt tā sākšanu, vai pārsūtīt materiālu pēc piederības.

Lielāka bardzība pret «dzerājšoferiem»
«Bauskas Dzīve» tikās ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (VP ZRP) Bauskas iecirk-ņa Patruļpolicijas nodaļas vecāko inspektoru Gati Ķēniņu, lai apspriestu svarīgākos jauninājumus saistībā ar jauno likumu ceļu satiksmes jomā.

Vecākais inspektors uzsver, ka par katru pārkāpumu tiks piemērots atsevišķs sods, nevis par smagāko, kā bija iepriekš. Piemēram, ja kāds brauks bez tehniskās apskates un apdrošināšanas, tad sods būs par katru pārkāpumu. Administratīvais arests, ko līdz šim Latvijā pārsvarā piemēroja par braukšanu dzērumā, nu atcelts, tagad transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par braukšanu alkohola reibumā virs 1,5 promilēm var tik atņemtas uz pieciem gadiem (iepriekš uz četriem), par šo pārkāpumu palielināts arī naudas sods: 1200 – 2000 eiro (iepriekš 1200 – 1400 eiro). Tāds pats sods piemērojams personām, ja minētais pārkāpums veikts narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz vienu promili, bet nepārsniedz

1,5 promiles, piemēros 120 eiro naudas sodu velosipēda vadītājam, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 850 līdz 1400 eiro, kā arī tiesību atņemšanu uz trim gadiem. Līdz šim spēkā esošās sankcijas par šādu pārkāpumu paredzēja velosipēda un mopēda vadītājam 120 eiro sodu, bet cita transportlīdzekļa vadītājam administratīvo arestu un naudas sodu no 850 līdz 1200 eiro, kā arī tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.

Grozījumi likumā arī paredz, ka par bēgšanu no policijas turpmāk transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot no 1200 līdz 2000 eiro sodu un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Administratīvā pārkāpuma protokola vairs nav, tagad ir administratīvā pārkāpuma lieta jeb lēmums par procesa sākšanu un administratīvā soda piemērošanu, skaidro G. Ķēniņš. Šoferis vairs nesaņem dokumenta kopiju «uz rokas», lēmums tiek nosūtīts uz e-pastu. Izņēmuma gadījumos tas var tikt nosūtīts pa pastu.

Dati uzreiz tiek ievadīti APAS sistēmā, tā ir e-lieta, kurai var klāt pievienot skenētus materiālus un video. «Nav problēmu ar internetu mūspusē, visur varam pieslēgties,» vērtē vecākais inspektors. Daudzi šoferi pašlaik esot izbrīnīti, nesaņemot kopiju «uz rokas». Smagākos pārkāpumos gan uz lietas izskatīšanu jāierodas klātienē. Par jauno kārtību G. Ķēniņš teic: «Nav apgrūtinoši, tikai vajadzīgs vēl laiks, lai atcerētos jaunievedumus no galvas un izprastu visas nianses.»

Līdzvērtīga atbildība mopēdistiem
Ļoti nozīmīgas pārmaiņas attiecas uz mopēdu vadītājiem, uzsver G. Ķēniņš. Vadot mopēdu, vajadzīgas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Ja brauks bez tām, sods būs 280 – 570 eiro apmērā. Iepriekš mopēdu stūrētājus sodīja kā velosipēdistus. Savukārt, ja vadīs mopēdu alkohola reibumā, tiks atņemtas visu veidu tiesības, kādas ir. Un naudas sods par braukšanu kunga dūšā (virs 1,5 promilēm) ir tāds pats kā autovadītājiem: 1200 – 2000 eiro.

Par drošības jostu nelietošanu iepriekš bija brīdinājums vai naudas sods līdz 30 eiro, pašlaik ir brīdinājums vai naudas sods 30 – 70 ei-ro apmērā. Tas pats attiecas uz aizsargķiveru lietošanu. Turklāt sods jāsamaksā 30 dienu laikā, nevis 12 mēnešu posmā, kā iepriekš varēja «stiept». Ja tas netiks izdarīts mēneša laikā, lieta tiks nodota tiesu izpildītājiem, brīdina G. Ķēniņš.

Bijušais baušķenieks Ivo Kapkalns, kas pašlaik dzīvo Rīgā, atsevišķu sodu paaugstināšanu šoferiem vērtē pozitīvi: «Ja nebūtu pārkāpēju, nebūtu jādomā par sodu celšanu.» Savukārt šoferis Jānis Bauskā uzskata: «Es nezinu, vai tas ko mainīs, varbūt kādam, bet ne visiem. Grūti pateikt, kas cilvēkiem galvā.» Autovadītāja baušķeniece Inita Makučone ir ar 20 gadu stāžu «šoferēšanā», viņa priecājas: «Tas ir labi. Nav jābrauc dzērumā!» Dāma allaž ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Fakti
- 1985. gada 1. jūlijā stājas spēkā 1984. gada decembrī pieņemtais Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Administratīvo pārkāpumu kodekss. 1991. gadā tas kļūst par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
- 2005. gadā Saeima uzdod līdz 2006. gada 1. maijam izstrādāt jaunu likumu administratīvo pārkāpumu jomā. 2013. gadā Tieslietu ministrija pabeidz darbu jaunā likuma izstrādē un 2014. gada aprīlī iesniedz to Ministru kabinetā. Top Administratīvo pārkāpumu procesa likums.
- 2013. gada augustā norit deviņas saskaņošanas sanāksmes, kuru kopējais ilgums ir 40 stundas un kurās piedalās 52 eksperti.
- 2018. gadā Saeima pieņem jaunu likumu – Administratīvās atbildības likumu.
- 2020. gada 1. jūlijā tiek pabeigta administratīvās atbildības reforma un beidzas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa darbības laiks. Latvijas tiesību sistēmā nu darbojas Administratīvās atbildības likums un vairāk nekā 130 grozījumi citos likumos.
- Zināmais grozījumu skaits – vairāk kā 180, ik gadu vidēji četras piecas reizes. Soda sankcijas izteiktas trīs dažādās valūtās – rubļi, lati, eiro; tas parāda likuma ilgo vēsturi.
- Darbs ar jauno likumu ritēja desmit gadus.
- Administratīvās atbildības likuma veidotāja – Tieslietu ministrijas padomniece Eiropas Savienībā Anda Smiltēna.
- Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad vēl pirms likuma spēkā stāšanās ir izdoti likuma komentāri – «Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi».
- Mājaslapā likumi.lv pieejams Administratīvās atbildības ceļvedis – digitāls palīgs sodu piemērotājiem un ikvienam iedzīvotājam.

Avots: Tieslietu ministrijas vebinārs par konceptuālām izmaiņām
administratīvās atbildības regulējumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārmaiņas ceļā uz lietderīgumu, vienkāršību, atbilstību laikmetam

Kategorijas