Uzmundrinoši un jūtīgi klausītāji pustukšās zālēs

Festivālam «Vivat Curlandia!» Bauskā šovasar ierobežots formāts
Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru laika mākslas un mūzikas festivāls «Vivat Curlandia!» 18. un 19. jūlijā Bauskā atšķīrās no iepriekšējo gadu senās mūzikas svētkiem. Pandēmijas ierobežojumu dēļ katram koncertam varēja iegādāties tikai 30 biļetes.
Bauskas pilī un pagalmā, Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā pavisam notika astoņi koncerti, bet Bauskas kultūras centrā – tematisks sarīkojums bērniem «Senie mūzikas instrumenti».
Bauskas pils – īpaša vieta
Festivāls «Vivat Curlandia!» nedaudz ierobežotā formātā notika piekto reizi. Tā iniciatori savulaik bija Baukas pils muzejs, Rīgas senās mūzikas centra un Latvijas Mūzikas akadēmijas senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs, bet ideju atbalstīja Bauskas novada dome un Bauskas kultūras centrs.
Par «Vivat Curlandia!» norises vietu Bauska kļuva tāpēc, ka Kurzemes hercogu Ketleru Zemgalē celtās pilis bija pirmās, kas Latvijas teritorijā reprezentēja ziemeļu renesanses laicīgās arhitektūras un profesionālās mākslas izpausmes, Eiropas kultūras un mākslas strāvojumus. Bauskas pils ir vienīgais renesanses un manierisma perioda laicīgās arhitektūras rekonstruētais objekts.
Turklāt Bauskas pilī 1993. gadā sākās senās mūzikas atdzimšanas laiks ar ikgadējiem festivāliem. Tagad notiek gan Valsts SIA «Latvijas koncerti» rīkotie senās mūzikas festivāli Rīgā un Rundālē, gan «Vivat Curlandia!» Bauskā. Savukārt baroka mūzikas festivāli norisinās Rēzeknē un Biržos – tuvākajā Lietuvas pilsētā.
Aicina uz Rundāli
Bauskas pilī 18. jūlijā pieņemšanu rīkoja festivāla mākslinieciskais direktors Māris Kupčs un viņa komanda. Viena no komandas dalībniecēm jau piecus gadus ir rundāliete, baroka un rokoko tērpu rekonstrukciju darinātāja Jeļena Forste. Viņa ir veidojusi kostīmus visiem baroka operu iestudējumiem Bauskā, šuvusi tērpu versijas senās mūzikas atskaņotājiem. Māris Kupčs un producente Laura Šarova pateicās Bauskas pils muzeja, Bauskas kultūras centra un novada domes vadītājiem.
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse ierosināja Mārim Kupčam nākamā festivāla «Vivat Curlandia!» dažus koncertus rīkot arī Rundāles pilī. Viņš atbildēja: «Tas ir labs sadarbības priekšlikums. Ceru, ka nākotnē varbūt pat izdosies apvienot divus pašlaik aktuālos festivālus, nostiprinot senās mūzikas tradīciju Latvijā.»
Šoreiz nenotika baroka operas izrāde sveču gaismā, ko baušķenieki, Lietuvas pierobežas pilsētu iedzīvotāji un citi klausītāji bija iemīļojuši. Skaidro Māris Kupčs: «Mēs nedrīkstējām pārkāpt distancēšanās noteikumus iekštelpās, bet jaunā operas izrāde tiek gatavota, saņemts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts. Nākamajā sezonā esam ieplānojuši operu izrādīt vairākās pilsētās. Bauska būs pirmā, kur iestudējumu varēs noskatīties.»
Senatne un elektronika
Festivālā šogad piedalījās izpildītāji no Latvijas, Lietuvas, Šveices, Vācijas, Itālijas. Negaidīts pārsteigums bija nakts koncerts Bauskas pils pagalmā, kur varēja izbaudīt senās un elektroniskās mūzikas sintēzi. Tajā piedalījās soprāne Monta Martinsone, klavesīniste Gertruda Jerjomenko, bet elektroniskās mūzikas partitūras autors bija lietuviešu komponists un skaņu mākslinieks Mantauts Krukausks.
Elektronisko kompozīciju viņš veidoja no vēja, ūdens, putnu un citām dabas skaņām. Intensīvā skaņu vide un senās mūzikas rāmais plūdums radīja harmonisku vienotību. Klausītāju izjūtas gan bija atšķirīgas. Mantauts Kru-kausks ir Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Inovatīvās mūzikas studiju centra vadītājs. Viņš ir vadījis lekcijas arī Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Apburoši vācu mūziķi
Klausītāju un mūzikas lietpratēju simpātijas un sajūsmu izraisīja Minhenes senās mūzikas ansamblis «Caladrius». Pēc koncertprogrammas «Original vs Original» Bauskas pilī aplausi nevarēja rimties. Ansamblis, kurā spēlē četri dalībnieki, ir iekļauts šīs sezonas vācu jauno mūziķu izlasē.
Starptautiskā Hendeļa žūrija ansamblim piešķīra galveno godalgu un atzina par gada labāko senās mūzikas sastāvu. Uzvarētāji, kas ir arī Vācijas mūzikas konkursa stipendiāti, ieguva iespēju rezidēt kādā no Eiropas valstīm, lai sagatavotu jaunu programmu. Ansamblis izvēlējās Bauskas pils muzeja mākslinieku rezidenci, lai īpaši festivālam «Vivat Curlandia!» izveidotu koncertprogrammu «Original vs Original». Tur ansambļa dalībnieki uzturējās nedēļu.
«Mēs prezentējam 16. līdz 20. gadsimta mūziku, iekļaujot improvizāciju, aranžiju un ļaušanos mūzikas brīvībai,» uzsver Sofija Šambeka – flautiste, kuras virtuozitāte un starojums apbūra koncerta klausītājus. Bauskā tapušo programmu ansamblis atskaņos festivālos dažādās Eiropas vietās.
Pēc koncerta Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Sarmīte Ābelniece atzina: «Seno mūziku es uztveru emocionāli, to baudu, nevis mēģinu analizēt izpildītāju sniegumu. Ansamblis «Caladrius» patiesi bija spožs. Senās mūzikas festivālus Bauskas pilī sāku apmeklēt 90. gados, bet tagad katru vasaru cenšos noklausīties «Vivat Curlandia!» vairākus koncertus. Man patīk arī renesanses dejas. Joprojām atceros Viļņas seno deju grupas koncertus 1995. un 1996. gadā Bauskas pilsdrupu pagalmā.»
Demonstrē tērpus un skaņas
Ansamblis «Caladrius», Māris Kupčs, amatniecības un kultūras centra «Mazā muiža» vadītāja Elīna Kuzņecova un viņas piecgadīgā meitiņa Alise piedalījās bērnu programmā «Senie mūzikas instrumenti».
Iespaidus atklāj vēsturisko tērpu meistare Jeļena Forste: «Uzvedumā nepiedalījos, biju skatītāja. Visi programmas vadītāji ieradās vēsturiskos tērpos. Jaunajiem vācu mūziķiem tā bija interesanta pieredze, jo viņi šādos kostīmos muzicēja pirmo reizi. Ansambļa dalībnieki brauca uz «Mazo muižu» Brunavas pagastā, lai no mūsu kolekcijas izvēlētos un pielaikotu vēsturisko kostīmu versijas. Elīna un es katram palīdzējām atrast piemērotu ietērpu, pastāstījām par to darināšanu. Jaunieši ar interesi iesaistījās procesā, no sirds priecājās. Uzvedumā 18. gad-simta tērpus demonstrēja un par laikmeta modes īpatnībām stāstīja Elīna, bet senos mūzikas instrumentus spēlēja ansamblis «Caladrius». Viņi bērniem rādīja blokflautu, violoni, teorbu, atklājot skanējuma īpatnības. Māris Kupčs bija gan klavesīnists, gan tulks. Bērniem tika uzdotas arī skaņu mīklas. Lakstīgalas treļļus pazina daudzi. Mazie apmeklētāji drīkstēja izmēģināt instrumentus. Vislielākā interese bija par klavesīnu.»
Lietuviešu atsaucība
Festivāla programmās aktīvi iesaistījās lietuviešu izpildītāji. Varēja noklausīties gan klavesīnistes Alinas Rotaru, gan grupas «Chiaroscuro» sniegumu. Māris Kupčs spriež, ka Lietuvā strauji palielinās interese par senās mūzikas mantojumu. Latvijas un kaimiņvalsts mūziķus vieno cieša sadarbība. To veicina izpildītāju iesaistīšanās abu valstu koncertdzīvē, pieredzes apmaiņa meistarklasēs un citi vienojoši notikumi.
Bija patīkami dzirdēt Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu uzstāšanos Svētā Gara baznīcā, jo īpaši – akadēmijas otrā kursa audzēkņu Anetes Viļumas un Ievas Pļaviņas koncertu Bauskas pilī.
Pustukšās zāles šķita mulsinošas, taču klausītāji, kuru vidū bija arī mūzikas profesionāļi, izrādījās ļoti atsaucīgi un uzmundrinoši.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»