BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbu ar grāmatām dēvē par ekskluzīvu iespēju

Anita Moora-Tropa

2020. gada 21. jūlijs 00:00

135
Darbu ar grāmatām dēvē par ekskluzīvu iespēju

Iecavnieces Dzintras Maračkovskas harmoniskas dzīves nosacījums –  māka sevi izprast un organizēt savu dzīvi un laiku

«Esmu dzimusi Iecavā un visu mūžu dzīvoju dzimtajās mājās – pļavu un mežu vidū. Pēc Iecavas vidusskolas beigšanas augstskolas iestājeksāmenu konkursu Bioloģijas fakultātē neizturēju, tādēļ 1975. gada 1. septembrī sāku strādāt Ziemeļu ciema klubā par vadītāju,» tā stāsta Dzintra Maračkovska. Viņa Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkā sākusi strādāt 1985. gadā.

Lēmums kārtīgi izsvērts
Dzintra Maračkovska Ziemeļu bibliotēkā nostrādājusi 35 skaistus, darbīgus gadus. Šīs vasaras pašā plaukumā kolēģiem un lasītājiem par pārsteigumu viņa aktīvajai darba dzīvei pielika punktu un devās pensijā.

Iecavas novada domes deputāti atbalstīja pašvaldības izpilddirektora Mārtiņa Veinberga ierosinājumu Ziemeļu bibliotēkas vadītāju Dz. Maračkovsku izvirzīt apbalvošanai ar pašvaldības Goda rakstu un naudas balvu. Apbalvojuma piešķiršanu pašvaldība pamatojusi šādi:  «Izvirzīšana apbalvojumam saistīta ar to, ka Dz. Maračkovska Ziemeļu bibliotēkas vadītājas amatā nostrādāja 35 gadus, kuru laikā rūpējās, lai bibliotēka būtu labā darba kārtībā, vietējie iedzīvotāji un viesi to labprāt apmeklētu, rīkoja izstādes, tikšanās, apkopoja novadpētniecības, vēstures faktus un vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus.»

Balva, ziedi un pateicības vārdi saņemti, līdzcilvēku izbrīns par negaidīto amata atstāšanu rimis, tomēr Dzintras lēmums bijis kārtīgi apdomāts. Viņa nosvērti vērtē un plāno: «Mans darbs vienmēr ir bijis ļoti interesants, tikai grāmatu lasīšanai atlicināt laiku sanācis tā mazāk. Domāju atgūt nokavēto ziemas mēnešos, kad dārzi un meži būs miegā, un ceru, ka arī sniegā.»

Mainās laiki un pienākumi
Dažādas pārmaiņas 35 gadu garumā piedzīvotas. Dzintra atceras, ka kolhoza laikā bibliotekāra ikdienas darbos bija arī krāsns kurināšana, malkas sagatavošana, puķu dobju ravēšana, zāles pļaušana un sniega tīrīšana.

Tad, laikiem mainoties, bibliotēka tika pārcelta uz jaunām telpām, atkal pārmaiņas un jauninājumi – lasītājiem pievilcīgāka vide, attiecīgi lielāks apmeklētāju skaits un bibliotekāram lielākas iespējas.

Un, protams, internets, kā arī jaunās tehnoloģijas bibliotēkā – tas bijis un arī ir izaicinājums visiem. Apgūt, saprast, mācīties, nemitīgi iet līdzi laikam, saprotams, lai palīdzētu lasītājiem, vispirms viss jāapgūst pašai.
Dzintrai mācīšanās nekad nav bijusi problēma, 50 gadu vecumā iegūts diploms augstskolā, toreizējā Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Bauskas filiālē.

Bibliotēka – arī tikšanās vieta

Bibliotēkai ir jārosina zinātkāre, izpratne par literatūru, bet laukos tā ir arī tikšanās vieta, kur lūgt palīdzību un meklēt padomu – piemēram, izdrukāt vajadzīgo dokumentu, sameklēt vai ievietot sludinājumu, aizpildīt kādu deklarāciju.
Bibliotekāram tas viss ir jāprot, un labi, ja speciālistam ir empātija, talants un intuīcija – veidot sirsnīgu, radošu vidi, ieteikt un reizēm pat uzminēt, kādu grāmatu lasītājam piedāvāt vai arī uz vietas atvēlēt palasīt kādu žurnālu un vienkārši ļaut paklusēt.

Īpaši tas svarīgi, rosinot lasītprasmei mazos bibliotēkas lietotājus.  Dzintrai pašai ir prieks, ka viņa visu mūžu ir varējusi strādāt ar grāmatām – tā, viņasprāt, ir ekskluzīva iespēja.

Sarunā uzjundām sirsnīgas, gaišas atmiņas – pat nevar saskaitīt, cik un kādi pasākumi šajos garajos gados ir tikuši organizēti, bet visu šo laiku tas ir bijis Ziemeļu bibliotēkas vadītājas sirdsdarbs. «Tas ir kopdarbs,» ar pateicību paskaidro Dzintra, «man visi cilvēki vienmēr bijuši labi un atsaucīgi, jo bez bibliotēkas lietotājiem, pašvaldības un sabiedrības atbalsta, Bauskas Centrālās bibliotēkas kolēģu padoma nekas tāds manā dzīvē nebūtu iespējams.»

Gan strādāt, gan atpūsties
Par garlaicību un skumjām neko Dzintras balsī gan nedzird, vasara ir Dzintras laiks. Viņai patīk ceļot, ogot, sēņot un vērot dabu. Jau apceļotas tuvās un tālās kaimiņvalstis (gan vairāk uz dienvidu pusi), jo aukstums gan noteikti neesot viņas draugs.

«Protu adīt, šūt un tamborēt, aust un, protams, arī datoru klikšķināt,» savas prasmes atklāj Dzintra.
Viņa pašlaik priecājas par vasaru, par iespēju to izbaudīt, brīvi un neierobežoti, pēc savas izvēles – harmonijā ar dabu un savām izjūtām.

Mīļās dzimtās mājas, skaistās naktsvijoļu pļavas, puķes un dārzs. Mēs esam tā paaudze, kam patīk ēst pašu audzēto, viss prasa laiku, uzmanību un spēku. «Darbs darbu dzen, bet mēs ģimenē atlicinām laiku izrauties –aizbraucam uz jūru, uz Pāvilostu. Dzīve rit vienmēr, lai kas arī nenotiktu – svarīgi ir apzināties, kas pašam cilvēkam patīk, kādi ir viņa talanti. Cilvēkam ir jābūt nevis vadāmam, bet spējīgam sevi gan izprast, gan organizēt paša dzīvi un laiku – tas ir harmoniska mūža pamatā,» tāds ir Dzintras Maračkovskas uzskats.