BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Kūdras lielākā pievienotā vērtība ir substrāts

Žanna Zālīte
Vietējās ziņas

2020. gada 18. jūlijs 08:14

729
Kūdras lielākā pievienotā vērtība ir substrāts

Vecumnieku novadā darbojas divi lieli kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi –  a/s «Agaris Latvia» ar substrāta ražošanas cehu Misā un SIA «Florabalt» Vallē. Abi pārstāvētajā nozarē ir nopietni «spēlētāji» un pēc iegūtā un pārstrādātā «brūnā zelta» apjoma starp vairāk nekā 40 komercsabiedrībām Latvijā ierindojas pirmajā piecniekā.

Saistībā ar grupas akcionāra maiņu un plāniem starptautiskā mērogā izveidot jaunu zīmolu, trīs gadus par a/s «Greenyard Horticulture Latvia» dēvētais uzņēmums pērn kļuva par a/s «Agaris Latvia». Vēsturiski bijuši vēl citi nosaukumi, taču vietējo ļaužu sarunās visspēcīgāk iesakņojies Misas kūdras fabrikas vārds. Tas vēl aizvien tiek daudzināts, gan piesaucot saimniekošanu šodien, gan kavējoties atmiņās par laiku, kad pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā par 30. gados dibinātā valsts uzņēmuma direktoru kļuva leģendārais Jānis Krūmiņš. Tieši viņa laikā uzbūvēts Misas ciems Vecumnieku pagastā, kas sākotnēji bija dzīvesvieta fabrikas strādniekiem, bet pašlaik to par savām mājām sauc ap 700 iedzīvotāju.

Vislētākais vietējais energoresurss
Gadu ritumā plašākas kļuvušas apsaimniekoto purvu platības, mainījies izstrādātās kūdras apjoms un saražotās produkcijas pielietojums. Agrāk to pārsvarā izmantoja enerģētikā (kurināmais), arī lauksaimniecībā (pakaiši), bet kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kūdra lielākoties tiek eksportēta. Teju viss iegūtais organiskās izcelsmes materiāls pārtop dažādu veidu substrātā, ko pieprasa dārzkopji – salātu, zaļumu, šampinjonu, tomātu, zemeņu un citu kultūru audzētāji visā pasaulē.

«Cilvēki lielpilsētās ēd kūdru» – šādu metaforu izmanto a/s «Agaris Latvia» valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra, lai raksturotu iespaidīgo produkta noieta apjomu. Tas nepārprotami norāda arī uz to, ka būtiski un, šķiet, neatgriezeniski mainījusies ražošanas specifika.

«Kūdra viennozīmīgi bija un ir vislētākais vietējais energoresurss Latvijā. Līdz 1990. gadam siltumieguvi pamatā nodrošināja no kūdras gatavotās briketes un frēz-kūdra. Baltkrievijā un Somijā joprojām šo kurināmo izmanto. Latvijai pieejama lētā Krievijas gāze, tāpēc kopš 2003. gada no kūdras siltumenerģijas ražošanā atteicās. Daži entuziasti Līvānos gatavo kūdras granulas, kas maksā 40 eiro tonnā. Tas ir trīsreiz lētāks kurināmais ar daudz lielāku siltumspēju; efekts ir līdzīgs tam, ko iegūst, dedzinot akmeņogles. Tiesa, lai to izmantotu, nepieciešams gudrāks apkures katls,» stāsta R. Skudra un demonstrē kokskaidu granulām līdzīgu produktu, kas atgādina daudzos gabaliņos salauztu tumšās šokolādes standziņu. Uzreiz gan viņš atklāj sev tuvo atziņu, ka kūdras lielākā pievienotā vērtība ir substrāts un no tā iespējams iegūt daudz vairāk, nekā vērtīgo izejvielu sadedzinot katlā.

Kovidkrīze gājusi secen
Kūdras nozari nenoliedzami ietekmē laikapstākļi, no kā atkarīgs – cik viegli vai grūti izejmateriālam var piekļūt. Ieguves procesam par labu nenāk ne pārlieku liels sausums, kad ir augsta ugunsbīstamība, ne arī lietavu periodi, kad platības applūst. Šogad nācās sastapties ar vēl kādu situāciju, kas iepriekš nebija piedzīvota, – bija jāiztur kovidkrīzes pārbaudījumi.

«Vairākiem uzņēmumiem šopavasar apgrozījums ievērojami kritās, jo daudzviet pasaulē tika slēgti siltumnīcu sistēmu kompleksi, atcelti pasūtījumi. Arī mēs biznesā jutām viļņošanos, taču zaudēto atguvām ar uzviju un summāri viss izlīdzinājās. Nedomāju, ka gada beigās būs slikti ekonomiskie rādītāji, lai gan, kā mēdz teikt, cāļus skaita rudenī,» piedzīvotajā dalās R. Skudra. «Kūdra kā profesionāls dārzkopības produkts ir unikāls, tāpēc mēs kovidkrīzi neizjutām. Nopērkot lielveikalā salātus, lociņus vai tomātus, pircējs viennozīmīgi patērē kūdru, jo bez substrāta neko saražot nevar. Cieta puķu, mazāk dārzeņu audzētāji, jo cilvēki veselīgu pārtiku uzturā lieto jebkuros apstākļos.»

A/s «Agaris Latvia» pluss ir tas, ka uzņēmums saistīts ar pārtikas ražošanu un substrāts ir eksporta prece. Produkts tiek tirgots vairāk nekā 60 valstīs un, ja vienā kovidkrīzes dēļ pieprasījums ir sarucis, citur dārzkopji strādā ar pilnu jaudu. Misā ražoto substrātu patērē Itālijā, Turcijā, Ķīnā, Korejā, arī Pakistānā un daudzās citās zemēs. Skandināvijas tirgū komercsabiedrība nav centusies ielauzties, jo, piemēram, Zviedrijai un Somijai ir gana savu resursu. Lai gan 97% saražotā substrāta tiek eksportēti, produkts pieejams arī Latvijā. «Uz vietējo tirgu nekoncentrējamies, jo valstī ir pietiekami daudz kūdras pārstrādes uzņēmumu, taču, ja ir interese, neatsakām preci pārdot arī vietējiem, vienīgi pircējam ir jāzina, ko viņš grib iegādāties,» teic
R. Skudra.

Ražotnē top vairāku simtu veidu substrāts, un kūdras funkcija ir nodrošināt ideālo augsni jebkurai kultūrai. Sadalot organiskās izcelsmes materiālu sešu septiņu veidu frakcijās, mainot tā fizikālās īpašības un bagātinot ar bāzes mikroelementiem, tas tiek pielāgots dažādu produktu audzēšanai. Šampinjoniem, piemēram, vajadzīgs ļoti blīvs materiāls, savukārt tomātiem – gaisīgs.

Substrāta ražotājiem lielākie sāncenši ir Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Somijā, Zviedrijā, Kanādā; Latvijā kūdras pārstrādātāji cits citam ir kolēģi, apgalvo R. Skudra. «Ja nebūtu konkurences, produktu varētu pārdot par jebkuru cenu, taču pašlaik to nosaka tirgus. Baltkrievijā izmaksas ir trīsreiz mazākas nekā Latvijā, taču tur nav tirgus ekonomikas. Profesionālā dārzkopība – tas ir ļoti augstvērtīga produkta tirgus, kur nevar pārdot jebko un kad grib. Kvalitātes procesam jābūt ļoti labi kontrolētam, un mūsu stiprā puse ir tā, ka spējam nodrošināt nepieciešamo kvalitāti un saražot substrātu – augsni konkrētas kultūras audzēšanai, kuras pamatresurss ir kūdra. Mūsu pluss ir tas, ka šajā izejvielā nav ķīmijas atšķirībā no, piemēram, citur pielāgotā materiāla – kokosšķiedras,» uzsver kapitālsabiedrības pārstāvis.

«Ražu» vāc vasarā
Uzņēmuma grupa apsaimnieko četrus purvus Krievijā un tikpat daudz Polijā, taču visjaudīgākā ir darbošanās septiņos objektos Latvijā: Dundagā, Jaunpilī, Rūjienā, bet mūspusē Bauskas un Vecumnieku novadā – Bitenieku, Briģu, Lambārtes un Lamzenes purvā.
«Latvijā izstrādājam 1200 ha, bet kopumā valstī kūdras ieguve notiek 25 000 ha lielā platībā. Mūsu industrija pārvalda apmēram 7 – 8% visu kūdras teritoriju kopumā: 3% ir izstrādātie purvi, 4% pašlaik apsaimniekotie. Tas ir ļoti mazs apjoms, kas ļauj nodrošināt ilgtspēju,» pauž R. Skudra. Vietās, kas jau apgūtas, var atgriezties 3000 gadu senā vēsturē, kad bijusi pavisam cita veģetācija un dzīvnieku pasaule. Nokļūt niedrājā, kas ir dabisks sākums jebkuram purvam, un vērot tur mītošos putnus – tas ir katra ornitologa sapnis.

Ieguves platībās kūdras vākšanai labvēlīgākais periods ir no maija līdz augustam, tāpēc a/s «Agaris Latvia» izmanto katru vasaras dienu, lai iegūtu «ražu» – izstrādātu maksimāli daudz produkcijas, kas, protams, prasa ievērojamas izmaksas (degviela, tehnikas remonts, atlīdzība strādājošajiem u. c.). R. Skudra šo procesu salīdzina ar notiekošo maizes ceptuvē – lai klaipiņu ceptu decembrī, labība jānokuļ vasarā, kad tā gatava, un milti jāglabā noliktavā, jo tie būs nepieciešami visu gadu līdz nākamajai ražai. Arī kūdras biznesā, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc substrāta visu gadu, izejvielas jāsagādā laikus, jo divas ražas šajā nozarē iegūt nevar. «Produktu ir grūti saglabāt, tas sabojājas, jo ir bioloģiski aktīvs un sakarst, līdz ar to zūd kvalitāte, bet to nedrīkst pieļaut,» skaidro uzņēmuma vadītājs.

Kvalifikācija un attieksme
Ražošanas cehā Misā darbs rit divās maiņās, procesa nepārtrauktība nodrošināta no plkst. 6 līdz 23. Uzņēmumā kopumā ir ap simt darbinieku, bet ražotnē strādā 25, kuri uz darbu brauc no Bauskas, Iecavas, Stelpes, Vecumniekiem; tikai daži ir vietējie.
 
«Ja avīzes rakstīs, ka Latvijā trūkst darbaspēka, arī mūs visdrīzāk skars šī problēma, bet, ja teiks, ka darbaroku ir pietiekami, arī mēs nežēlosimies,» tendenci iezīmē R. Skudra. A/s «Agaris Latvia», lūkojot pēc darbiniekiem, atzīst, ka svarīga viņu kvalifikācija, kas ar atbilstīgu atalgojumu tiek novērtēta. Uzņēmums vēlas, lai traktorists, ekskavatorists, programmētājs, inženieris, elektriķis vai cita aroda pārstāvis ir savas jomas profesionālis, taču bieži vien darba meklētājiem kvalifikācijas trūkst, bet ir prasība pēc augstas atlīdzības. Lai gan statistikas dati liecina, ka kūdras nozarē strādājošajiem ir krietni lielāka alga Zemgalē nekā vidēji šajā reģionā kopumā, darbaspēku atrast nav viegli.

«Nevēlamies par lielu naudu algot cilvēku no Rīgas vai kādas lielpilsētas; ilgtermiņā labs darbinieks ir ģimenes cilvēks, kurš dzīvo tuvu darbavietai. Par to esam pārliecinājušies, jo laimes meklētāji pie mums uzkavējas īsu brīdi,» teic R. Skudra.
Kūdras ražotne Misā ir moderna, procesu nodrošina efektīvas iekārtas, tāpēc cehā strādājošo nav daudz. Uzņēmumam ir zinošs inženiertehniskais personāls, taču arī traktoristam purvā un iekārtu operatoram ražotnē ir jābūt kvalificētam, jo, kā uzsver valdes priekšsēdētājs, «var būt visgudrākā līnija cehā, bet, ja nebūs cilvēks ar pareizo attieksmi, nekas nesanāks».

Darba laikā var lasīt dzeju
Ražotnes teritorijā slejas dažādu frakciju kūdras piramīdas, sapakota gatavā produkcija. Frontālā iekrāvēja vadītājs uzpilda bunkurus, lai būtu darbs sijāšanas mehānismam. Kāds auto no purva Dundagā vai Lambārtē pārstrādei atvedis izejmateriālu, savukārt cita «fūre» tiek uzkrauta, lai produkcija nonāktu ostā un sāktu ceļu pie pasūtītāja. Izrādot saimniecību, R. Skudra uzsver sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem. Paletes, iepakojuma plēve, dolomīta un kaļķakmens milti tiek ražoti Latvijā, savukārt perlīts, kas ir ideāla piedeva augsnei un nodrošina tik nepieciešamo gaisa cirkulāciju, – Lietuvā.
«Substrāta ražotnes sirds ir šī līnija, kur visi materiāli tiek sajaukti nepieciešamajās devās un dozators pievieno «garšvielas». Pēc tam produkts tiek iefasēts un nonāk uz paletes,» cehā notiekošo komentē R. Skudra un kārtējo reizi kūdras pārstrādes procesu salīdzina ar darbu maizes ceptuvē, kur arī tiek izmantoti dažāda maluma milti, sāls, soda un citas sastāvdaļas, lai iegūtu gatavu produktu. Viņam ir vēl kāds tēlains salīdzinājums, lai raksturotu «gudrās» iekārtas patstāvību, proti, «līnijas operators darba laikā var lasīt dzeju»; viņam jāiesaistās vien tad, ja automatizētais process apstājas, jo tas nozīmē – radusies kāda neatbilstība, piemēram, novirze no svara.

Attīstību ietekmē sliktie ceļi
Misas ciemā ir 15 daudzdzīvokļu nami, taču privātmājas nerindojas. Kurš gan te būvēsies, ja visi četri ceļi, kas šo vietu savieno ar ārpasauli, slīgst putekļos, loģisku izskaidrojumu pauž vietējie. A/s «Agaris Latvia» strādājošie sliktās brauktuves dēļ pat pusdienas nedodas ieturēt uz Vecumniekiem, kur ir vairākas kafejnīcas; ērtāk notiesāt līdzpaņemto vai savu reizi pa labāku ceļu aizbraukt līdz Iecavai. «Cilvēki baudītu pavisam citu dzīves kvalitāti, ja no Misas uz Vecumniekiem būtu izbūvēts kaut velosipēdistu celiņš; vismaz būtu sajūta, ka mums kāds pievērsis uzmanību,» teic R. Skudra, kurš ceļu uz darbu mēro no Lielvārdes. Viņš joko, ka asfalta nav, iespējams, tāpēc, ka atbildīgās ministrijas pārstāvji neko nav dzirdējuši par kūdras ražotni, kas valsts budžetam ik gadu dod apmēram miljons eiro lielu pienesumu, nezina, ka Misā ir liela skola, moderna sporta zāle, bērnudārzs, tautas nams un vairāki simti iedzīvotāju.
«Gribam ieguldīt, attīstīties, bet pēdējos gadus ar to esam ļoti uzmanīgi. Jebkura nopietna investīcija un ražošanas apjoma kāpums vainagosies ar to, ka dubultosies kravu plūsma, un tas nozīmē, ka esošās brauktuves slodzi neizturētu. Jau pašreizējā situācijā, kad gada laikā Misā iebrauc 10 000 kravas automašīnu, lietavu periodā ceļi ir izdangāti, lai gan cenšamies tos saudzēt un produkcijas izvešanu pakārtot laikapstākļiem. Kārtību regulē arī autoceļu uzturētāju izvietotās masas ierobežojuma zīmes, taču tas nav risinājums. Kas notiks tad, ja plūsma palielināsies?» retoriski vaicā R. Skudra. Uzņēmuma pārstāvis vēlētos uzzināt, kur vēl Latvijā ir tik liela un intensīvi apsaimniekota teritorija, tik liels ciems, ko ar pagasta vai novada centru nesavieno asfaltēts ceļš.   


Uzziņai:
Pēc iegūtā kūdras apjoma a/s «Agaris Latvia» ir Latvijā piektais lielākais kūdras ražotājs, liecina 2018. gada dati; jaunāka informācija publiski vēl nav pieejama.
Uzņēmuma šī gada galvenais uzdevums ir palielināt substrāta produkcijas ražošanu un noturēt ieguves apjomu iepriekšējo gadu līmenī.

A/s «Agaris Latvia» apgrozījums 2019. gadā bija 10,45 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu, tas nedaudz pieaudzis. Pārskata gada peļņa (no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam) – 1,84 miljoni eiro.
 
Uzņēmums valsts budžetā dažādu veidu nodokļos un nomas maksā par purva platību izmantošanu 2019. gadā novirzījis 1,14 miljonus eiro, gadu iepriekš – 1,18 miljonus eiro.

Uzņēmums visā valstī pēdējos gados nodarbina ap 100 cilvēku, kūdras ieguves sezonā – pat līdz 120. Bijušā Bauskas rajona teritorijā dzīvo ap 60 a/s «Agaris Latvia» strādājošo.

Lielākā daļa a/s «Agaris Latvia» sadarbības partneru un transporta uzņēmumu atrodas vēsturiskā Bauskas rajona teritorijā.

Vidējā alga uzņēmumā ir par aptuveni 25% augstāka nekā vidējā atlīdzība Zemgales reģionā.

AVOTI: A/S «AGARIS LATVIA», UZŅĒMUMU REĢISTRS.
Kategorijas

Kategorijas