Ar daudzpusīgu un iejūtīgu dzīves garšu

2020. gada 17. jūlijs 00:00

160

Baušķeniece Elīna Januška nosvinējusi 35. dzimšanas dienu

Elīna dzimusi un augusi Bauskā, bet pavisam nesen kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Rītausmu ciemā Īslīces pagastā. «Dzīvojam tur vien dažus mēnešus, bet esam labi iejutušies, mums tur ļoti patīk. Arī dēlam jaunā dzīvesvieta ir pa prātam, kaimiņos dzīvo skolas biedrs. Tur vide ir mierīgāka un, šķiet, arī drošāka nekā pilsētā,» pauda jubilāre.

Dejotāju klasē
Elīna ir beigusi Bauskas 1. vidusskolu, kurā pirmos soļus pirmklasniece spērusi visai biklus. Viņa atceras savu kautrību un nedrošību: «Pats sākums nebija viegls, grūti bija vilkt pirmās taisnās svītriņas.» Bijusi «mājas bērns» bez bērnudārza rūdījuma. Mazotnē dienas laikā pieskatījusi vecmāmiņa, bet ar mammas gādību jau pirmsskolas vecumā bija iemācījusies labi lasīt. Mācījusies ar lielu centību un pirmo klasi beigusi ar ļoti labām sekmēm. Toreizējā pirmklasniece pateicīga par lielo atbalstu un ar siltām atmiņām atceras skolotāju Ināru Gudaņecu.

Vēlāk Elīna mācījusies tā sauktajā dejotāju klasē, tāpēc no 2. līdz 9. klasei dejots «Pērkonītī». «Lai gan daudz gadu būts kopā ar deju, pēc pamatskolas beidzās arī dejošana. Iespējams, tāpēc, ka ar deju skolotāju neizveidojās labākā sadarbība un nebija tik liela prieka, lai aizrautu. Bet dejas treniņi atstāj labu iespaidu uz cilvēka stāju visu mūžu,» atzina Elīna. Labi padodas valodas, vidusskolā mācījusies humanitārās izglītošanās novirziena klasē. «Arī toreiz skolā bērni bija dažādi, bet kopumā pret skolotāju bija lielāks respekts, nekā tas ir pašlaik,» uzskata Elīna.

Svešvalodas – studijās un ceļojumos
Interese par svešvalodām Elīnai nav rimusi joprojām. «Tagad varu sarunāties angļu, vācu, krievu valodā, bet, ja pacenšos – arī igauņu,» atklāja jubilāre. Bērnības vasarās daudz laika pavadījusi Pērnavā pie radiem. «Neviens tur mani speciāli nemācīja, tikai kādā brīdī nojautu, ka saprotu apkārtējo runāto igauņu valodā. Tagad par kosmosa tēmu igauniski nevaru sarunāties, bet ikdienas sarunu valodā spēju sazināties,» stāstīja Elīna. Viņai interesē un patīk spāņu valoda. Pirms pāris gadiem izmantojusi iespēju kursos Iecavā apgūt spāņu valodas pamatus, ko vēlas turpināt.

Valodu zināšanas Elīnai ļoti noder ceļojumos, un tie ir viņas lielā aizraušanās. Būdama Spānijā, nav baidījusies tur pamēģināt runāt spāniski. Lai saprastu kafejnīcā ēdienkarti un sazinātos ar viesmīli, nav bijis problēmu, saņēmusi pat vietējo iedzīvotāju komplimentus.

Interese par valodām parādījusi Elīnai ceļu uz izglītošanos augstskolā; Latvijas Universitātē studējusi vācu filoloģiju, ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu. Bet jau kopš skolas laika viņai patikusi arī matemātika, ir iegūta profesionāla kvalifikācija grāmatvedībā. Par to jubilāre teic: «Arī analītiskais ir mana stiprā puse. Man patīk viss, kas saistīts ar skaitļiem.»

Darbs ar cilvēkiem
Pēc studiju beigšanas Elīnai darba karjera bija gan uz laiku jāatliek, jo pasaulē nāca dēls Ralfs. Pašlaik viņam jau divpadsmit gadu, un mamma lepojas: «Priecājos, ka dēls atradis savu aizraušanos – viņš ir florbola komandas vārtsargs.»

Studiju laika vasarās Elīna strādājusi Bauskas tūrisma informācijas centrā, bet pirmā pastāvīgā darba vieta bija mācību centrs «Buts», kur nepilnus trīs gadus darbojusies Bauskas filiāles vadītājas amatā. Tur guvusi pieredzi un kļuvusi daudz drošāka saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem, bijušas jaunas iepazīšanās. Darbs mācību centrā prasījis daudzpusību.

Jau vairāk nekā piecus gadus Elīnai darba pienākumi ir Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur strādā par karjeras konsultanti Bauskas filiālē. Ikdiena saistīta ar sarunām – darbs ar cilvēkiem, būt par palīgu īstā ceļa meklējumos uz jaunu profesiju. «Šis darbs prasa daudz iejūtības, cilvēcīgas attieksmes un empātijas spējas,» atzina Elīna.

Piemīt liela uzticēšanās
Reizi mēnesī E. Januškas pienākumos ietilpst arī apmeklēt kādu no ieslodzījuma vietām, lai tur konsultētu ieslodzītos gan par apmācībām, atrodoties ieslodzījumā, gan par darba iespējām pēc atbrīvošanas. Lai gan sākumā šis uzdevums bijis zināms izaicinājums, tagad Elīnai tas nerada īpašu emocionālo spriedzi. Arī individuālās sarunās ar ieslodzīto, kuras īpaši neviens cits neuzrauga, nejūtas apdraudēta. «Man piemīt liela uzticēšanās, bet ja arī gadās no sarunu biedra kāds lieks komentārs, tieku ar to galā. Vieta ir specifiska, bet arī tur daudzi klienti pateicas par atbalstu, un tas sniedz gandarījumu,» sacīja Elīna.

Cilvēkiem, kam tuvojas atbrīvošanas termiņš, jāsniedz padomi ļoti praktiskos jautājumos – kā un kur meklēt darba piedāvājumus, informāciju un atbalstu. «Šie cilvēki tur neatrodas par nozagtu maizes kukuli, viņi izolācijā pavadījuši ilgus gadus, tāpēc iziešana pa cietuma vārtiem ir liels izaicinājums un neziņa.Tā būs cita pasaule, ko viņi ieraudzīs, iznākot no ieslodzījuma. Man jāpalīdz tam sagatavoties, jāstāsta par sadzīvi ārpus cietuma sienām. Nereti cilvēks vairs netic, ka viņš kādam būs vajadzīgs, tad cenšos uzmundrināt,» pauda speciāliste.

«Rezultāti ir ļoti dažādi, jo cilvēki paši veido savu dzīvi. Citi ir atsaucīgi un pateicīgi, bet cits teic: «Es turpināšu zagt, mani nekas cits neinteresē»,» stāstīja Elīna. Viņa atklāj, ka, strādājot ar šo auditoriju, ļoti svarīgi ir iejusties cilvēka situācijā, nebūt pārākam. «Jebkurš šo darbu nevar darīt, nepieciešama īpaši cilvēcīga attieksme pret klientu, lai viņš uzticētos. Ir prieks, ja izdodas kaut vienam no simts palīdzēt neatgriezties uz kriminālā ceļa,» atzīst speciāliste.

Ir īstajā vietā
Gada laikā Elīna konsultē kopumā ap 1000 klientu no dažādām sociālajām grupām – bezdarbniekus, skolēnus un ieslodzītās personas.

«Pašreizējā darbā jūtos kā savā īstajā vietā, ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem. Katrs klients ir citādāks, neiztikt arī bez negatīvas pieredzes. Taču lielākoties cilvēki cenšas paši kaut ko mainīt, tad var palīdzēt. Protams, Bauskā pietrūkst ražošanas uzņēmumu, tas cilvēkiem rada grūtības atrast strādnieka darbu. Tomēr uzskatu – kurš vēlas strādāt, darbu atradīs. Arī pandēmijas laikā varēja vērot atšķirīgu attieksmi – vieni izmantoja krīzi, lai paildzinātu bezdarbnieka statusu, cits – pāris nedēļu laikā bija ticis pie jauna darba,» atklāja Elīna.

Mamma – ļoti tuvs cilvēks
Visvairāk vasarās Elīna kopā ar ģimeni nododas savai aizrautībai – ceļošanai. Šogad ieplānotais ceļojums uz Portugāli izpalicis, bet tuvāku braucienu nebūšot mazāk. Šovasar jau pabūts Liepājā un Ogres zilajos kalnos. «Vasarā izbraukumiem saplānota teju katra nedēļas nogale, drīz paredzēts doties uz Igauniju,» stāstīja Elīna. Patīk ceļot kopā ar ģimeni – ar dēlu un dzīvesbiedru Egilu, citreiz piebiedrojas mamma Regīna.

Jubilāre atklāja, ka ar mammu ir īpaši tuvas attiecības. «Paldies viņai par to, ka esmu tāda, kāda esmu. Mamma man ir ļoti liels atbalsts dzīvē. Uz viņu vienmēr var paļauties par visiem simt procentiem. Ja arī reizēm mūsu viedokļi nesakrīt, vienmēr varam labi izrunāties un nonākt pie kopsaucēja. Tādas attiecības ar vecākiem es novēlētu ikvienam,» ar sirsnību pauda jubilāre.

Braucot mašīnā vai rosoties mājas darbos, Elīnai patīk, ka fonā skan mūzika, par to viņa saka: «Mūzika dod enerģiju.» Viņa stāstīja, ka mājas virtuvē ikdienā viņa gan nodarbojas ar ēdiena gatavošanu ģimenei, bet īstais virtuves «guru» ir Egils. «Es saku – viņš ir labākais pavārs, jo gatavotās maltītes patiešām ir labākās. Reizēm gatavojam kopīgi, bet tad es esmu tikai «pavāra palīgs». Jo īpaši izcili Egilam izdodas pagatavot «cāli tabakā», bet brīvdienu rītos viņš pārsteidz ar izdomas maizītēm,» atklāja Elīna.

«Ģimene man ir liela vērtība, patīk būt savu tuvāko cilvēku lokā,» sacīja Elīna Januška. Arī zīmīgo dzimšanas dienu atzīmējusi kopā ar ģimeni, vakariņojot kafejnīcā Lietuvā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar daudzpusīgu un iejūtīgu dzīves garšu

Kategorijas