Tukšas vārpas veldrē nekrīt...

2020. gada 14. jūlijs 00:00

331

Lauksaimnieki vērtē situāciju graudaugu un zālāju platībās

Lai arī vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā ir pat nedaudz optimistiskāks nekā pērn šajā laikā, rezultātu labai ražai noteiks optimāls dažādu faktoru kopums. Ne mazāk svarīga ir arī sekmīga cīņa ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu lauku apsekojumi liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt nedaudz lielāka kā pērn – no 3 t/ha (2019) līdz 4,3 t/ha šogad, vasaras miežiem – no 3 t/ha (2019) līdz 3,5t/ha šogad, auzām – 3 t/ha (2019) līdz 3,12 t/ha.

Siltā un mitrā laika «blaknes»
Vasarāju sējai pavasaris vērtējams kā labs, jo maijs bija vēss, veicinot vasarāju lēnu un pakāpenisku attīstību. Tomēr dažviet, īpaši Zemgalē, vasarājiem dīgšanas laikā pietrūka mitruma, un tie auguši nevienmērīgāk.
Saimnieki un agronomi ziņo, ka siltais, mitrais, bet dažuviet sausais laiks ir veicinājis slimību un kaitēkļu izplatību. Vietām vasaras kviešus apdraud dzeltenā rūsa, kas neapkarota būtiski samazinās ražu. Miežos atrodama arī miltrasa un citas slimības. Tāpat siltais un mitrais laiks sējumos veicinājis laputu un lapgraužu strauju izplatību, kuru ierobežošanu vienubrīd saimniekiem neļāva veikt pārlieku augstā gaisa temperatūra, kas nav piemērota, lai strādātu ar augu aizsardzības līdzekļiem. Vēsāka laika iestāšanās no šī viedokļa būtu labvēlīga, taču nemitīgās lietavas ir jauns šķēslis, ko vēl «nopietnāku» perspektīvā padarīja 10. jūlijā ielijušie «gulētāji».

«.. veldrē visa labībiņa..»
Lietavas un spēcīgie vēji Zemgalē vēl itin zaļajos vasarāju un ziemāju laukos vietām radījuši pamatīgu veldri. Mūspuses zemnieku lauki izskatās dažādi – atkarībā no tā, kādai lauksaimniecības kultūrai un šķirnei dota priekšroka – ziemājiem (rapšiem un kviešiem) vai lauka pupām, kam šā gada mitrums, vismaz no attāluma raugoties, piešķīris ražīgu izskatu.

Bauskas novada Codes pagastā bāzētās SIA «Mālnieki» īpašnieks Uvis Slakteris atzīst: «Veldre tiešām ir problēma, bet tukšas vārpas veldrē nekrīt... Jo augstāks ražas potenciāls, jo lielāka varbūtība, ka labība noguls zem tiem «gāzieniem», kādi mūs piemeklē arvien biežāk. Vārpas ar katru dienu kļūst arvien smagākas. Ja mitrums no gaisa nemitēsies, draud uzmesties arī puve. Pretveldres līdzekļi jāpielieto jau aprīlī, taču kā paredzēt vasaras laikapstākļus? Katrai šķirnei arī savas īpatnības. Ja vienā dienā uz lauka nogāžas mēneša norma un krusa ir divu eiro monētu lielumā, tad šādā loterijā zemniekam nav izredžu vinnēt, lai kādus līdzekļus viņš izvēlētos.» Līdzīgu viedokli pauduši arī daži Rundāles novada labības audzētāji.

Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» īpašnieks Jānis Straģis apsaimnieko ap 300 hektāru graudaugu sējumu. Viņš pastāstīja, ka no tiem veldre piemeklējusi tikai nelielu daļu, ap desmit hektāriem, un lielam satraukumam nav pamata. Daudz atkarīgs no šķirnes izvēles, – ir tādas, kas ļoti jutīgas pret veldri, taču ražīgas. J. Straģis teic: «Šogad labi padevusies kukurūza, ko izmantojam lopbarībā. Kad mitruma pārpārēm, lopbarībai var iegūt daudz zaļās masas, un tā veldrē nekrīt.»

Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības speciāliste, īsumā situāciju raksturo šādi: «Lietusgāzes bijušas ļoti spēcīgas un lokālas, kas pasargā no masveida postījumiem, taču tāpēc zemniekam tie nav mazāk sāpīgi. Veldre laukos tomēr norāda arī uz kļūdām, no kā neviens nav pasargāts. Iespējams, sabiezināts sējums vai kaut kas samēslots par daudz, vai nelaikā un nepareizi lietoti augšanas regulatori. Pastāv dažādu faktoru kopums pielietotajās tehnoloģijās, kas nosaka rezultātu. Turklāt jāņem vērā, ka līdz labības kulšanai vēl brīdis. Pašlaik strauji gatavojas ziemas rapšu lauki, bet laikapstākļi aizvien vēl var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus.»

Lopbarības netrūks
Jāņa Straģa «Krišjāņos» ir arī prāvs govju ganāmpulks. Barība ziemai gatavojama ap 300 slaucamām gotiņām. Jānis saka: «Barības vajag daudz, apmēram piecas tonnas gadā. Sīki nerēķinu, labāk ievākt vairāk, ja padevies tāds zālei audzelīgs gads kā šis. Pirmo pļāvumu parasti liekam skābsiena ruļļos, lopbarība jau ir visai sezonai. Vēl ir āboliņa un lucernas lauki.
Iluta Straģe, piena aitu ganāmpulka īpašniece, turpat «Lobgalē» Brunavas pagastā, bilst: «Aitām papildus vēl ir auzu sējumi. Viss, kam vajadzīgs daudz mitruma, labi padevies, un ganāmpulki būs nodrošināti ar krājumiem.»

Andris Betaks, Vecumnieku novada Kurmenes pagastā, bioloģiskajā saimniecībā «Eglītes», gotiņām ievāc gan sienu ruļļos, gan gatavo skābbarību. Andris teic: «Darāmā vēl daudz, jo lopbarību gādāju arī bioloģiskajai saimniecībai «Mežabrāļi», kopā jāpabaro ap 50 slaucamo govju, kam vajag aptuveni tūkstoš ruļļu gan siena, gan skābbarības.»

Kaspars Ādams Neretas novada Mazzalves pagasta «Krastos» ir SIA «Adams Farm» īpašnieks un gaļas liellopu izsoļu nama vadītājs, viņš uzsver, ka kvalitatīva lopbarība gaļas liellopiem ir tikpat svarīga kā slaucamajām gotiņām: «Lopbarību cenšos pļaut vismaz trīs reizes sezonā. Jā, darba ir vairāk, taču tas atmaksājas kvalitatīvā barībā, jo sevišķi, ja tā augusi tik dāsni kā šogad. Pļāvums ir proteīniem bagātāks un lopiem vērtīgāks. Pārauguši zālāji tiešām ir tikai masa. Ļoti sekoju laikapstākļiem, kas nosaka, ko vācam – sienu ruļļos vai gatavojam skābsienu. Ja labi žāvē saule un vējš, sanāk vairāk siena. Vēl ir svarīga lopbarības kultūras un augsnes atbilstība.

Sēklaudzētāji gan parasti painteresējas par to, kādas ir augsnes īpatnības un sastāvs, lai zemnieks nebūtu vīlies par rezultātu. Pašlaik viss aug bagātīgi, atliek tikai laikus savākt, nezaudējot kvalitāti.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tukšas vārpas veldrē nekrīt...

Kategorijas