Apmeklētāju un darbinieku drošībai

2020. gada 14. jūlijs 00:00

Rundāles pils teritorijā aizrit zemessargu mācības sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā

Piektdien, 10. jūlijā, Latvijas armijas 101. dzimšanas dienā, Rundāles pils muzeja teritorijā notika Zemessardzes 1. Rīgas brigādes inženieru rotas mācības sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā.

Ar mīnu detektoriem zemessargi un profesionālā dienesta karavīri, kopskaitā 23, pārmeklēja hektāra platību, kur nākamā gada Dārza svētkos plānotas dažādas aktivitātes, iecerēts ierīkot labirintu bērniem, informē Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa.

Viņa stāstīja, ka Rundāles pils austrumu pusē, apgūstot teritoriju, kur savulaik bija ierīkots ābeļdārzs, apstrādājot zemi, lai iesētu pļavas puķes, šopavasar aprīļa beigās un maija sākumā uzieti divi nesprāguši kara laika lādiņi. Tāpēc Rundāles pils muzeja vadība vērsās pie Zemessardzes 1. Rīgas brigādes ar lūgumu pārmeklēt un nepieciešamības gadījumā attīrīt minēto teritoriju. Atsaucoties uz muzeja lūgumu, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes inženieru rota pārmeklēja zemes platību uz austrumiem no pils.

Daudz «pīkstienu» bez draudiem
Diena bija rudenīgi drēgna un lietaina. Vīri darbojās pa divi, izretinoties ķēdē. Viens ar mīnu meklētāju, otrs – ar sapiera lāpstiņu, mēģinot noteikt atrastā priekšmeta kontūras, to, cik liels tas ir, un, galvenais, – vai bīstams. «Pīkstienus» «Bauskas Dzīve» dzirdēja ik pa laikam, kad zemessargi paraka, atklājās vairāki metāla priekšmeti – drātis, būvgruži. Metāla detektors uztverot ap 40 centimetru dziļumā, darbs notika aptuveni 25 centimetru jeb «arkla dziļumā», lai pēc tam darbošanās ar zemi būtu droša. «Apstākļi ir maksimāli pietuvināti kaujas apstākļiem, jo mīnu meklētāja katrs «pīkstiens» var atklāt īstas kara laika liecības,» stāsta Rīgas 1. brigādes inženieru rotas komandieris Dainis Kravals.

Teritorija tika izstaigāta un pārbaudīta, D. Kravals dienas beigās rezumē: «Sprādzienbīstami priekšmeti netika atrasti. No militāriem priekšmetiem uzgājām izšautu bruņusitēja lodi. Atradām ap 50 dažādu sadzīves metāla priekšmetu, piemēram, krānus, krampīšus un citas lietas. Prieks, ka Rundāles pils viesi bija saprotoši, nedusmojās, kad viņus novirzīja pa citu ceļu.» Arī Rundāles pils apmeklētājs Antons zemessargu un karavīru paveikto vērtē atzinīgi: «Domāt par drošību – tas ir labi.»

Karos ierauta, bet saudzēta pērle
Rundāles pili ir skāris gan Pirmais pasaules karš, gan Otrais pasaules karš. No 1915. līdz 1918. gadam pilī bija ierīkota Vācijas armijas komandantūra un hospitālis. Arī Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā pils telpās iekārtoja hospitāli vācu armijas karavīriem. Ierakumu līnija bija izveidota gar Īslīces upi, arī parka regulārās daļas dienvidu malā tika izraktas tranšejas. Sarkanās armijas uzbrukums Vērmahta pozīcijām notika 1944. gada 17. augustā. Divas Sarkanās armijas kājnieku divīzijas un viena tanku brigāde ļoti strauji šķērsoja pils teritoriju, un nopietna kauja notika uz ziemeļiem no pils. Laimīgā kārtā ēka necieta ne artilērijas apšaudē, ne padomju aviācijas uzlidojumos. Toties Mežaparkā atrasti vairāki desmiti aviācijas bumbu izrautu bedru. Šis uzbrukums Sarkanajai armijai deva iespēju pārraut frontes līniju, nokļūt pie Lielupes un tālāko uzbrukumu pavērst Bauskas virzienā, ieskatu vēsturē sniedz I. Kusiņa.

Rundāles pils muzeja vadība cer sadarboties ar Zemessardzi arī nākamajā gadā, kad varētu pārbaudīt jau plašāku muzeja teritoriju, kur nākotnē iecerēts būvēt siltumnīcas muzeja vajadzībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apmeklētāju un darbinieku drošībai

Kategorijas