Labdarības garā un mīlestībā

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 10. jūlijs 10:51

424

Kurmenē ar Svēto Misi un koncertu noslēdzas Pēterdienas svinību «maratons»

Vecumnieku novada Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīcā svētdien, 5. jūlijā, ar Svēto Misi, mākslas muzeja «Rīgas birža» vīru kora grupas un Ulda Marhilēviča koncertu noslēdzās Pēterdienas svinību «maratons», kas sākās25. jūnijā. Sarīkojumu plašā programma veltīta dievnama mūra ēkas 150 gadu jubilejai, taču draudze pastāv vēl senāk.

Svēto Misi vadīja Kurmenes katoļu draudzes priesteris Andrejs Mediņš un bijušais kurmenietis, priesteris Bernards Kublinskis, kurš teju 50 gadu kalpo Cēsīs. Sirsnībā un labestībā izskanēja koncerts.

Jūtas kā mājās
«Prieks, ka svētnīca atkal atplaukst un dzīvāka kļuvusi ticība, kas kurmeniešos bija padzisusi,» sacīja B. Kublinskis, kurš pirms 89 gadiem kristīts Kurmenes baznīcā. Viņš atzina, ka ikreiz, apmeklējot dzimto vietu, jūtas kā mājās. Ceļu uz Kurmeni priesteris bija mērojis kopā ar pāris gadu vecāko māsu Otīliju Kublinsku; viņus pavadīja draudzes locekle Liberta Sičeva un Valters Ločmelis, kuru Kublinski uzaudzinājuši.

«Bijām te 3. maijā un esam pārsteigti par divu mēnešu laikā notikušajām milzīgajām pārmaiņām,» teic B. Kublinskis. Viņam Kurmenes pagasta «Zemgaļos», kas ir uz Sietiņu pusi, pagājusi visa bērnība un ir daudz jauku atmiņu par piedzīvoto. Bernards un Otīlija mācījušies vietējā pamatskolā. Māsa atceras, ka brālis jau skolas gados kalpojis dievnamā, bijis ministrants priestera Ludviga Birkova laikā. Vēlāk pabeidzis Rīgas 11. vidusskolu (Rīgas Franču licejs), tad iestājies Garīgajā seminārā un 1953. gadā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Bauskā, Talsos, Jelgavā, Grendzē, bet kopš 1971. gada – Cēsu draudzē.

Cits citam – iedrošinājums
Sprediķī A. Mediņš aicināja aizdomāties par vērtībām. «Šis ir laiks, kad sevi jāsakārto un jāatklāj no jauna. Ja katrs sevī to kopā ar Dievu piedzīvos, cits citam kļūsim kā dāvana, svētība un iedrošinājums,» viņš sacīja. Priesteris mudināja mosties, attapties, sākt domāt un dzīvot, atdzimt un pieaugt, kļūstot par daļu no Dieva mīlestības plāna Kurmenē. Viņš pateicās visiem, kuri viņu pieņēmuši, un arī tiem, «kuri trin mēles un kuriem riebjas zvanu skaņas, – lai Dievs ikvienu svētī un mīl», un teica paldies tiem dažiem vietējiem iedzīvotājiem, kuriem nav vienalga, «kas paliks aiz mums», un kuri iesaistījušies parka un baznīcas atjaunošanā. «Svarīgākais ir mīlestība nevis vārdos, bet attieksmē pret šo vietu – cik daudz katrs no sevis ir ielicis Kurmenē,» uzsvēra A. Mediņš.

Andžela un Edgars Briči ir viena no ģimenēm, kas iesaistījusies Kurmenes atdzimšanā. «Tas ir pašsaprotami, ka vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji palīdz, kā katrs var un spēj sava pagasta sakārtošanā. Mums ir svarīgi saglabāt to, ar ko Kurmene lepojas, jo «kārtība savā sētā» nozīmē arī sakoptu pagastu,» teic Andžela un piesauc dzīves gudrību «dots devējam atdodas», kam ir liels virzītājspēks.

Četri koši gobelēni
Ciemos bija atbraukusi tekstilmāksliniece Annele Slišāne no Latgales. Četri viņas austie gobelēni no vietējo iedzīvotāju sadāvinātās dzijas un vilnas rotā Kurmenes dievnama altārus. Iespējams, daudzi atceras A. Slišānes savdabīgo dāvanu Latvijai simtgadē – noaustās simt segas jeb dečus no dabas materiāliem.

Pateicoties tekstilmāksliniecei par brīnišķīgo darbu, A. Mediņš piesauca Mātes Terēzes sacīto, ka «mēs neko nevaram palikt viens otram parādā, kā tikai mīlestību». Viņš uzsvēra, ka gobelēnos ir cieši savijušās kurmeniešu labās domas, sapņi, ilgas un mīlestība.
Darbu autore atklāja, ka tekstīlijas tapušas kovidkrīzes laikā un viņa ir pateicīga, priecīga un gandarīta par paveikto.

Gobelēni austi no kurmeniešu ziedotā izejmateriāla un kamolos satītās Dundagas novada Pāces vilnas fabrikas dzīpariem. Smuidra Hiršfelde lepojas, ka dievnama atjaunošanai «kaut kas ticis arī no viņas». «Atbalstu visu, kas Kurmenē notiek, un arī pati iesaistos. Biju sakrājusi ļoti daudz aitu vilnas, ko atdāvināju gobelēnu darināšanai. Tie ir tik skaisti!» teic pensionāre. Viņa atklāj, ka svētku noformējumu baznīcā – ziedu kompozīcijas – veidojusi viņas māsas meita, ogrēniete Inese Krīgere.

Atjaunos tēva spēlētās ērģeles
Svētku izskaņā muzicēja komponists Uldis Marhilēvičs, vijolnieks Dzintars Beitāns un dziedātāja Antra Stafecka.

U. Marhilēviča tēvs Stefans Marhilēvičs savulaik bijis ērģelnieks Kurmenes baznīcā, un mākslinieks apņēmies būt par aizbildni, lai palīdzētu 1870. gadā būvēto instrumentu atjaunot un tas atkal skanētu. «Kurmenē fantāzijas realizējas un brīnišķīgas idejas pārtop realitātē,» redzot paveikto, sacīja komponists. Viņš jokoja, ka domājis esam sajaucis baznīcas, – tik strauji un iespaidīgi pēdējā gada laikā, kopš Kurmenē kalpo A. Mediņš, viss mainījies.

«Tētis piedzima skaistajā Latgalē, Skaistē. Jau bērnībā, spēlējoties ar koka klucīšiem, viņš veidojis muzikālas ainas. Vēlāk sācis mīt piecus kilometrus garo grants ceļu uz Skaistes baznīcu, bet pēc Daugavpils Tautas konservatorijas beigšanas «lēnām caur baznīcām un ērģeļu spēli» nonācis Kurmenē, kur vismaz piecus gadus bija galvenais ērģelnieks. Viņš spēlēja arī Skaistkalnes baznīcā. Kara laikā nonāca Alsungas pusē, kur visu mūžu bija ērģelnieks,» atmiņās par tēvu dalījās komponists.

Pēc koncerta klātesošie tika aicināti kļūt par labdarības akcijas «Atjaunosim mana tēva ērģeles!» aizsācējiem un ziedot līdzekļus instrumenta restaurēšanai.

Kaļ plānu par tiltu
Par Pēterdienas svinību «maratonu» atzinīgi izteicās daudzi šajās dienās satiktie ļaudis, kuri baudīja brīnišķīgiem notikumiem piepildīto svētku programmu.

«Piedzīvotais un lielisku mākslinieku klātbūtne – tas bija liels emocionāls baudījums gan kurmeniešiem, gan ciemiņiem,» atzina Sarmīte Ķīse, Kurmenes tautas nama vadītāja, īpaši izceļot skaisto noslēguma koncertu baznīcā. Arī Jānis Sils, pagasta pārvaldes vadītājs, pauda gandarījumu par piepildītajām dienām, rosību visapkārt, viesu klātbūtni. Traucējusi vien policijas pārspīlētā uzraudzība, kad likumsargi steigušies baznīcā, pat cepuri nenoņēmuši, lai kontrolētu fiziskās distancēšanās ievērošanu. «Priecē, ka pagasta teritorija tiek sakopta, ēkas atjaunotas, bet kaitina mājās sēdētāju purpināšana – savs pagalms neizpļauts, bet to vien prot, kā aprunāt darītājus,» divējādās izjūtas atklāj J. Sils.

«Neaprakstāma laime ir būt te un visā piedalīties», «Svarīgi, ka Mediņš nevis sola, bet dara un izdara», «Jutos kā gaismas svētkos», «Kurmene nevis atdzimst, bet ir augšāmcēlusies» – šādās un līdzīgās atklāsmēs ar «Bauskas Dzīvi» svinību laikā dalījās klātesošie. Leontīna Grinberga no Vecumniekiem atzina, cik Kurmene ļoti mainījusies. Viņu pārsteidzis, ka, baudot svinību programmas piedāvājumu, sastapusi tikai dažus Vecumnieku cilvēkus. Savukārt Vera Šahnova, vietējās draudzes locekle, pauda prieku, ka «dzīvība Kurmenē atgriežas caur baznīcu», jo skolas pagastā nav jau daudzus gadus.

Aloida Baķe no Vecumniekiem atzina, ka jūtas «ar siltumu pielieta» gan no šīs vietas fiziskām pārvērtībām, gan nesavtīgu cilvēku sirdīm, atmiņām un ieguldītā darba. «Ne jau nauda, bet labdarības gars, katram iesaistoties un darot, radījis šīs brīnumainās pārvērtības,» viņa sacīja.

Svētki izskanējuši, taču A. Mediņam un viņa ieceru atbalstītājiem darba netrūkst. Priesteris jau sācis kaldināt plānu par gājēju tilta izbūvi pār Mēmeli – no Kurmenes Latvijā uz Radvilišķiem Lietuvā.

Laivās pa Mēmeli
Viens no Pēterdienas svinību cikla notikumiem Kurmenē bija laivošana pa robežupi Mēmeli.

Sestdien, 4. jūlijā, no Neretas novada Mazzalves pagasta Krastiem lejup pa straumi devās 68 laivas ar 130 braucējiem. Valliete Irēna Ruģele, kura dzimusi un uzaugusi Kurmenē, un viņas mazdēls Sandis Bajars bija vieni no aktīvistiem, kuri ļāvās ūdensteces plūdumam. Viņi kopā ar citiem piestāja Madāmenē, kur laivotāji kāpa krastā, lai ieturētu pusdienas.

«Patīk, ka Pēterdienas svinēšana ir tik daudzveidīga. Apmeklēju koncertus, Viļa Daudziņa izrādi, klausījos torņu mūziku, biju tirgū, bet šodien kopā ar mazdēlu laivojam. Feini, ka visu laiku kaut kas notiek un var izvēlēties, ko apmeklēt, kur iesaistīties. Prieks, ka Kurmene piedzīvo uzplaukumu,» teic I. Ruģele.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labdarības garā un mīlestībā

Kategorijas