Dārzkopības gēns joprojām dzīvs

2020. gada 10. jūlijs 00:00

Stādu tirgu Rundāles pils franču dārzā rožu ziedēšanas trakumā novērtē tūkstošiem apmeklētāju

Rundāles pils franču dārza daile ar elpu aizraujošu, neatkārtojamu toņu un smaržu burvību pārtop īpašajā rožu ziedēšanas laikā. Lai daļēji kompensētu kovidlaika ierobežojumu dēļ pārcelto Dārza svētku baudīšanu, 4. jūlijā Rundāles pils muzejs sarīkoja Stādu tirgu, bet svētdien, 5. jūlijā, pils dārzu pieskandināja pieci pūtēju orķestri – «Cēsis», «Bauska», «Dobele», «Dikļi» un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.

Tradicionālās kases pieprasītākas
Apmeklētāju plūsmas regulēšanai ieeja Rundāles pils franču dārzā organizēta pa tā galvenajiem vārtiem, bet teritorija jāpamet pa izeju, kas ir pie Dārznieka mājas kompleksa rietumu daļā. Lai arī ieejas kartes varēja iegādāties internetā, kā arī sestdien uz vietas darbojās četras kases – divas atradās pils staļļu ēkā, bet divas austrumu pusē pie franču dārza ieejas, apmeklētājiem kāds laiks bija jāpavada, pacietīgi gaidot savu kārtu rindā. Uzraksti vēstīja par divu metru distances ielāgošanu, taču retais to ievēroja, sarunās akcentējot, ka «nedraugs» ir atkāpies, un cilvēki, pulcējoties ārtelpās, atsvabinājušies no domas par iespējamo inficēšanos ar vīrusu.

«Rindas pie kasēm tikai apliecina acīmredzamo – ļaudis nocietušies pēc sarīkojumiem. Es pati Rundālē biju klāt 13. maijā, kad dārzs atkal bija atvērts apmeklētājiem, un burtiski ieniru pavasara ziedu krāšņumā, lai no redzētā dziedētu tās brūces, ko dzīvē iecirtis kovidlaiks,» īsinot laiku rindā, savas domas uztic jelgavniece Sarmīte Bērziņa. Kamēr dzīvesbiedrs, domādams, ka būs ātrāka iekļūšana dārzā, dodas pēc biļetes staļļa ēkā, Sarmīte mēģina pirkumu noformēt telefonā. Taču nesekmīgi, jo internetbanka lāgā negrib darboties.
Rundāles pils muzeja apmeklētāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Inga Ripa paskaidro, ka e-biļešu vietne ir veidota, lai dotu iespēju interesentiem iegādāties ieejas biļetes pirms muzeja apmeklējuma, nevis esot jau muzejā. Viņasprāt, tehniskie uzlabojumi e-biļešu iegādes vietnei nav nepieciešami, jo iegādāties tās var viegli, ērti un tas neaizņem daudz laika.

Uzmanība dārza karalienēm
Rundāles pils franču dārzu grezno apmēram 4080 rozes. No vēsturiskajām rozēm pašlaik vēl zied ap 600 stādu, bet mūsdienu rozes, kas mēdz uzziedēt atkārtoti un priecēt visas vasaras garumā, ir 3480, atklāj Rundāles pils muzeja galvenā speciāliste parka nodaļā Lelde Ozola.

Puķu karalienes šobrīd patiesi ir neatvairāmas, tajās san kamenes un bites, sanākušie steidz iemūžināt daili savos viedtālruņos. «Žēl, ka nav vēl izgudrots veids, kā neatkārtojamo aromātu arī saglabāt tālrunī, lai pelēkajos rudens vakaros var iesmaržoties vēsturē,» kavējoties pie rozā ziedu kupenām, nosaka baušķeniece Egija.

Sestdienas galvenā «piedeva» dārzam neapšaubāmi bija stādu tirgus, kur visplašākajā piedāvājumā bija rozes.
«Tās šeit visvieglāk pārdot, andele iet no rokas,» neslēpj rožu pārdevēja Daiga Reika no Babītes piemājas saimniecības. Visātrāk izpirkti tie stādi, kuriem analogus var atrast Rundāles pils dārzā. Cilvēki noskatījuši konkrēto šķirni un ar fotoattēlu telefonā nākuši pie stādaudzētāja. Pirmā «aizgājusi» šķirne ’Just’, kas šajā laikā bija bagātīgā plaukumā.

«Pērk jau no visām zortēm, bet vairāk to, ko vieglāk aiznest,» teic D. Reika. Mazākie (t.i., četrlitrīgie) podi ar rožu stādu piedāvāti par desmit eiro, bet lielie tirgoti par divdesmit eiro. Daiga stāsta, ka abiem ar vīru rožu audzēšana sākusies kā hobijs – izmēģinājuši rūpalu, tas tīri labi veicies, un tagad produkciju, kam esot tirgus skats, vedot pārdot. Pašiem vēl ir pamatdarbs, tālab rozes andelētas vien dažādos gadatirgos, bet šogad to nav, tādēļ stādus veduši uz parasto tirgu, kas pandēmijas laikā darbojies. Rundālē Babītes rožu audzētāji savu produkciju piedāvājuši pirmo reizi. «Lielie gadatirgi šogad atcelti, turklāt tie maksā milzu naudu, piemēram, Siguldā par līdzvērtīgu vietu no mums pērn iekasēja 200 eiro par divām dienām. Igaunijā izmaksas vēl lielākas, jo ir ceļš un dzīvošana, taču te samaksājām vien nieka trīs eiro. Pārdodot vienu stādu, jau esam ieguvēji. Turklāt šeit jau nav tirgošanās, tā ir atpūta pasakaini skaistā vietā! Baudi, un vēl tev no šīs baudas ir ienākums, kur vēl labāk!» jūsmo D. Reika.

Pietrūkst bezmaksas taksometru
Par klientu trūkumu nesūdzējās ar Skaistkalnes pagasta saimniecība «Dobīte». Pārdevēja Vija Šlajeva stāsta, ka šī bijusi šogad pirmā izbraukuma tirdzniecība. Līdz tam visu tirgojuši uz vietas saimniecībā. Uz Rundāli vesti garšaugi un ziemcietes, tikai kripata no viengadīgajām puķēm, jo tām drīz sezonas noslēgums. Vislielākā piekrišana bijusi garšaugiem – citronzālei, eikaliptam, kas izpirkti pirmie. V. Šlajeva atzina, ka grēks bijis neizmantot šādu iespēju, kad tuvu pie mājām organizēts stādu tirgus.

Tikmēr ar savu daili grūtāk ieinteresēt bija graciozajām hortenzijām. Kamēr tās nav sakrāsojušās, tām grūti konkurēt ar dārza karalienēm, atzīst to saimnieks Ilmārs Zirnis. Stādaudzētājam Jelgavā ir prāva hortenziju kolekcija, un viņa vārds nav svešs ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs. Spējot piedāvāt sortimentu un konkurētspējīgu cenu, lietuvieši pie viņa augus iegādājas vairumā. Kā lielu mīnusu sestdienas tirgum Ilmārs minēja bezmaksas «taksīša» trūkumu. Piemēram, Igaunijā lielās platībās notiekošajos tirgos par velti līdz klienta autotransportam pirkumu aizvizina mini traktoriņi, kvadracikli vai kādi citi braucamie.

«Šeit cilvēki galvenokārt atnākuši baudīt skaistumu, te ir relaksējoša noskaņa, domāju, ka nav īstā vieta tirgošanai,» uzskata
I. Zirnis. Par to, ka teju visa prece jāved mājās, nebēdā, jo vairāk tirgu uztvēris kā reklāmas pasākumu. Daudz jaunu interesentu bijuši, klientu loks noteikti paplašināsies, pārliecināts I. Zirnis.

Visa nauda puķēs
Dzintra Edelmane no Saldus Rundāles apmeklējumu apvienojusi ar Raimonda Paula koncertu Salaspils novada viesu namā «Ārpus laika». Dārzā viņa ar maisiņiem rokās, kuros iepakotas četras rozes. Kurzemniece steidz atklāt, ka tas nav vienīgais pirkums, jo daļu jau vīrs aiznesis uz auto. Pašas dārzu daiļo ap 50 rožu šķirņu, bet, izstaigājot un apskatot Rundāles rozes, Dzintra secinājusi, ka neviena no tām īpašumā neesot. Viņa palepojas, ka ir bagātīgs peoniju dārzs. 250 šķirnes tikai pie mājas, katru gadu vīrs uzrokot jaunu dobi, jo vairs neesot vietas. Apkārtējiem īpašums nav atvērts, bet šogad bijis izņēmums, jo tik krāšņi peonijas ziedējušas, ka gribējusi ar skaistumu dalīties un aicinājusi draugus, paziņas, lai nāk aplūkot šo dabas daili. Nenoliedzami dārzs esot arī bezapstājas darbs, taču sniedzot milzu gandarījumu.

Kovidlaikā Dzintrai daudz vairāk brīvas vaļas atlicināts dārzam. «Nevienu centu puķēm nežēloju. Jauns drēbju gabals skapī man neko nedos, tagad arī aizceļot nevaru nekur, tālab visu mīļā miera labad var izpirkt skaistum-augos,» paziņo Dzintra. Ik gadu viņa kopā ar ģimeni apmeklējusi arī Dārza svētkus Rundāles pilī. Pietrūkstot tagad mūzikas skaņas un tirgotāju daudzveidības, taču rožu burvību neviens nav atcēlis.

Liels gandarījums
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atklāja, ka Stādu tirgus Rundāles pils franču dārzā apliecinājis to, ka latvieši sirdī ir dārznieku tauta: «Es pat teiktu – daiļdārznieku tauta, kurai vienlīdz svarīga ir estētiski sakopta vide un pašu rokām audzēti veselīgi dārzeņi.

Neskatoties uz to, ka ikgadējie Dārza svētki «Covid-19» izraisītās pandēmijas dēļ tika pārcelti uz nākamā gada 3. jūliju, cilvēku interese par Rundāles pils rožu dārzu nav mazinājusies. Muzeja kolektīva vārdā varu teikt, ka vasaras sezonā mūsu skaistā dārza atrādīšana ir viens no lielākajiem gandarījumiem. Īpaši tagad, kad krāšņi zied rozes un citas vasaras puķes, radot pārsteigumus katrā no dārza bosketiem. Paldies mūsu uzticīgajiem ciemiņiem, kas brauc apskatīt muzeju ik gadu!»

Uzziņai
Kopējais apmeklējums 4. jūlijā Rundāles pils muzejā – 5925 personas. No kopējā apmeklējuma 1635 biļetes ir iegādātas internetā, mājaslapā pieejamajā e-biļešu iegādes vietnē.
5. jūlijā apmeklētāju skaits – 3535, no tiem internetā nopirktas 704 biļetes.
Salīdzinājumam Dārza svētku apmeklējums pa gadiem:
2019. gads – 8865;
2018. gads – 7621;
2017. gads – 5191.
Kopējā apmeklētāju statistika konkrēti šajās dienās netika apkopota. Taču Rundāles pils darbinieku novērojumi liecina, ka TOP sadalījums varētu būt šāds: 1.vieta – Latvijas iedzīvotāji, 2.vieta – ceļotāji no Lietuvas, 3.vieta –Igaunijas iedzīvotāji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dārzkopības gēns joprojām dzīvs

Kategorijas