Papildina muzejā skatāmo eksponātu klāstu

2020. gada 10. jūlijs 00:00

298

Papildina muzejā skatāmo eksponātu klāstu

Bauskas pilī apmeklētājiem pamanāms jaunums – Kurzemes hercogienes Sofijas portrets
Bauskas pils muzejs ik sezonu papildina apskatāmos eksponātus, attīstot pils interjeru iekārtojumu. Kopš muzejs vēris durvis apmeklētājiem šajā sezonā, tur aplūkojams Kurzemes hercogienes Sofijas (1582-1610) portrets.

Muzeja speciāliste Vineta Skalberga, stāstot par jaunieguvumu, atzina, ka tas ir viens no muzeja vērtīgākajiem un jaunākajiem eksponātiem. Muzejs īpaši pēta Kurzemes-Zemgales hercogistes Ketleru dinastijas laika vēstures periodu, rūpējas par renesanses laika liecību, mākslas darbu saglabāšanu un zudušā kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu.

Portreti – interjeru sastāvdaļa
Speciāliste stāstīja, ka Rietumeiropā kopš 16. gadsimta augstdzimušas personas pilīs un muižās veidoja portretu galerijas, apliecinot savu izcelsmi un statusu. Balstoties uz hercogu Ketleru dzimtas mantu sarakstu izpēti, redzams, ka arī Kurzemes-Zemgales hercogi veidoja savu un tuvāko radu portretu galerijas, ko pēcnācēji saņēma mantojumā.

Bauskas pilī 2015. gadā tika atklāta pirmo deviņu portretu galerija, kurā aplūkojami hercoga Jēkaba un viņa ģimenes locekļu attēli. Šo portretu kopijas darinājis gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Mākslas zinātnes nodaļas Restaurācijas apakšnozares katedras vadītājs Andris Začests pēc Gripsholmas pilī Zviedrijā glabātu portretu fotoreprodukcijām. Gleznu kopiju prakse nav sveša dažādos Eiropas muzejos, izgatavojot un eksponējot augstdzimušu personu portretu kopijas.

«Esmu galvenais kopētājs valstī»
Mākslinieks A. Začests pārsvarā glezno klusās dabas un ainavas; Zinātņu akadēmijas portretu zālē ir arī virkne viņa darinātu akadēmijas prezidentu portretu. Viņš pastāstīja, ka ar vēsturisku personu portretu kopēšanu nodarbojas jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma un ir specializējies šajās prasmēs. «Esmu galvenais kopētājs valstī šajā nozarē,» neslēpa gleznotājs. Mākslas akadēmijā viņa vadībā šīs zināšanas un prasmes apgūst studenti, arī kopīgi strādājot kopiju gleznošanā.

A. Začests veidojis desmitiem vēsturisko personu portretu – Neredzīgā Indriķa un Mārtiņa Lutera atveidus; Rīgas Melngalvju namā aplūkojami Zviedrijas, Polijas karalisko personu un Krievijas caru attēli. Rīgas pilij tapuši vairāku Kurzemes hercogistes valdnieku portreti – gan no Bīronu, gan Ketleru dinastijām, tostarp arī pirmais hercogpāris no Ketleru dinastijas Gothards un Anna. Te jāpiebilst, ka Bauskas pilī pašlaik vēl pietrūkst pirmā Kurzemes-Zemgales hercoga Gotharda un viņa sievas hercogienes Annas portreta.

Bauskas pils muzejs 2018. gadā sadarbībā ar gleznotāju A. Začestu turpinājis darbu galerijas papildināšanā. Pagājušajā gadā eksponēts Kurzemes hercoga Vilhelma (Jēkaba tēvs) portrets. Šogad portretu galerijai pievienota Sofijas (Jēkaba māte) portreta kopija. Tā izgatavota par muzeja līdzekļiem – kopējā summa 2444,22 eiro, ieskaitot nodokļus (dati – Bauskas pils muzejs).

Oriģināls gājis bojā
Līdz mūsu dienām saglabājusies tikai Brandenburgas galma māk-slinieka Daniela Rozes 1605.g. gleznotā hercogienes Sofijas portreta melnbalta fotoreprodukcija labā kvalitātē. Oriģināls gājis bojā Otrā pasaules kara laikā Berlīnē. V. Skalberga atklāja, ka, pētot Brandenburgas hercogu ģimenes portretus, skaidri redzamas kopīgas iezīmes portretu kompozīcijā, attēloto personu tērpu dizainā, audumu tonalitātē un citās detaļās, arī rotās. Saglabājies un pieejams bijis tā paša autora ap1606. gadu gleznots Sofijas vecākās māsas Annas portrets, kas kompozicionāli ļoti tuvs Sofijas attēlojumam. Balstoties uz Sofijas portreta melnbalto foto un D. Rozes gleznu oriģināliem, bija iespējams rekonstruēt hercogienes portretu.

Gleznotājs Andris Začests pastāstīja, ka arī 17. gadsimtā un vēlāk, kad darināti augstdzimušo personu portreti, bieži vien gleznotāji izmantoja iepriekš gleznotu kostīmu, oriģināli piegleznojot tikai seju un rokas. Tāpēc atsevišķi valdnieki portretos redzami tērpos, kādos viņi nekad nebija ģērbušies, bet tie bija tipiski laikam un modei.
Arī šajā gadījumā, lūkojoties Sofijas portreta melnbaltajā fotogrāfijā un viņas māsas portreta krāsu reprodukcijā, atšķirības kostīma detaļās ir teju nemanāmas.

Smalkas mežģīnes un rotas
Portretu gleznošanā zināma vērība tikusi veltīta tērpu modes studijām, jo Sofijas apļa formas gofrētā apkakle un manšetes dekorētas ar ļoti smalkām mežģīnēm. «Par laimi Rundāles pils muzeja kolekcijā ir iespējams redzēt hercogu apģērba oriģinālus – 17. gs. mežģīnes. Hercogienes Sofijas tērpa mežģīnes ir vecākie mežģīņu fragmenti, kas saglabājušies Latvijā,» pauda V. Skalberga.

«Portreta kopijas autors Andris Začests ir talantīgs meistars, kurš labi apguvis 17. gs. sākuma mākslinieku portretu gleznošanas manieri, izkopis seno tekstīliju, smalko mežģīņu un rotu materialitātes atveidošanas prasmes. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka gleznotājs izstrādājis arī portreta rāmja dizainu, un pats izgatavoja «liesmu» līstes, tonēja rāmi. Gleznu kopiju darināšanā nepieciešamas ne tikai gleznieciskas dotības, bet arī zināšanas un praktiskas iemaņas atbilstošu gleznu rāmju izgatavošanā,» stāstīja V. Skalberga.

Izaicinājums ir personas seja
A. Začests sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzina, ka bijis interesanti sadarboties ar Bauskas pils muzeju; kopīgi strādājot, tapušas Ketleru dzimtas 11 personu portretu gleznas. Hercogienes Sofijas portretam muzejs sagādājis pietiekami labu reprodukcijas materiālu, lai varētu radīt kvalitatīvu kopiju.

Autors skaidroja, ka smalko mežģīņu un rotu kopēšana prasa daudz laika, taču tas vairāk ir tehnisks process. «Sēdēšana bija liela, bet darbs pie portreta nenorit, nepārtraucot no sākuma līdz beigām, tāpēc patērēto laiku grūti uzskaitīt. Kad radīta kopējā tonālā sistēma, tad sāk izstrādāt detaļas – to turpina, gleznojot pa segmentiem. Portretam «jāiet pāri» ar otu vairākkārt – četras vai piecas reizes. Patiesais izaicinājums gleznotājam nav mežģīne, bet personas seja, tas nav viegli. Bet, ja pietiekoši koncentrējas, to var izdarīt, taču veiksmes momentam ir nozīme. Galvas atveidošanai jāatvēl vesela diena, tur nevar pieiet uz stundiņu. Ja mākslinieks rada savu oriģinālu portretu, ir brīva improvizācija, bet kopijā korekcijas parasti neveic. Izšķirošais labam portretam ir sejas izteiksme un skatiens no portreta – tas sagādā gan mocības gleznojot, gan tā ir arī laimes spēle,» darba nianses atklāja gleznotājs.

Viņš pastāstīja, ka darba specifiku ietekmē arī izmantojamo krāsu konsistences atšķirības. Ar mūsdienās ražotu eļļas krāsu jebkurš triepiens uz audekla paliek tāds, kāds tas uzlikts. Savukārt senatnē krāsas konsistence bija emaljveidīga, pēc uztriepšanas tā nedaudz nogludinājās. Tagad šī gludināšana jāveic papildus, lai iespējami tuvāk līdzinātos oriģinālam.

Seko ar skatienu
Muzeja speciāliste Vineta Skalberga pauž pārliecību, ka bojā gājušās gleznas atdzimšana Bauskas pilī radīs emocionāli un vizuāli iedarbīgu ietekmi uz skatītāju.

Kad raksta autore pirmo reizi aplūkoja hercogienes Sofijas portretu pils mazajā zālē, meklējot telpā labāko leņķi skatienam, atklāja – «Sofija ar savu skatienu seko manējam.» Jāatzīst, ka gleznotāja A. Začesta pieminētās mocības un laimes spēle, veidojot seju, ir vainagojušās panākumiem. Taču katram būs savs vērtējums, aplūkojot portretu klātienē.

Hercogiene Sofija
(1582-1610) Brandenburgas markgrāfa Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha trešā meita, Kurzemes hercoga Vilhelma sieva, Kurzemes hercoga Jēkaba māte. Viņas izcelsme ir no senas, ietekmīgas, dižciltīgas dzimtas, tēvs – Brandenburgas markgrāfs un Prūsijas hercogs Alberts Frīdrihs, māte – Jīlihas-Klēves princese Marija Eleonora.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Papildina muzejā skatāmo eksponātu klāstu

Kategorijas