Rūpēs par atkritumu otro dzīvi

2020. gada 7. jūlijs 00:00

268

Jaunu atkritumu šķirošanas centru Bauskā izveido SIA «Eco Baltia vide»

Investējot 110 tūkstošus eiro, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» izveidojis otrreizējo izejvielu šķirošanas centru Bauskā.
SIA «Eco Baltia vide» Bauskas filiāles vadītājs Nauris Bertmanis akcentēja, ka uzņēmuma stratēģijas pamatā ir dot otru dzīvi atkritumiem un atrast vērtību ikvienā lietā. Domājot par attīstību, jau pērn novados sākta filiāļu izveide. Pirmās tapušas Daugavpilī, Madonā, Aizkrauklē un šogad ierīkota Bauskā.

Izšķiroša nozīme – pašvaldības attieksmei

SIA «Eco Baltia Vide» īsteno divus biznesa virzienus – sadzīves atkritumu savākšanu un otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību. Zemgalē komersants, uzvarot sadzīves atkritumu savākšanas atklātajā iepirkuma konkursā, apkalpo trīs pašvaldības – Vecumnieku, Tērvetes un Auces. N. Bertmanis norādīja, ka ģeogrāfiski visprecīzāk centrs būtu veidojams Elejā, taču tik nelielā apdzīvotā vietā esot problēmas gan ar darbaspēku, gan piemērotu telpu atrašanu. Jau sākotnēji bijis skaidrs, ka netiks investēts būvniecībā, bet telpas filiāles nolūkam tiks nomātas. Interesējoties apkārtējās vietvarās, nonākuši līdz komercplatībām Bauskā, Īslīces ielā 5a. N. Bertmanis neslēpj, ka izšķiroša nozīme bijusi pašvaldības iesaistei un nostājai.
«Nekur citur ar tik pretimnākošu attieksmi nebiju saskāries. Aicināja atbraukt, pārrunāt visas iespējas, aplūkot konkrētos īpašumus uz vietas. Izpilddirektors pats izrādīja piemērotākās telpas, pašvaldība tik tiešām ieinteresēta uzņēmējdarbības attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā savā administratīvajā teritorijā,» stāsta N. Bertmanis.
Uzņēmuma rīcībā Īslīces ielā ir trīs angāri ar kopējo platību 1200 kvadrātmetri, bet kopējā pieejamā teritorija ar āra laukumu – ap 4500 kvadrātmetriem. Bauskas filiālē plānots gadā pāršķirot un sagatavot pārstrādei 1200 tonnas dažādu otrreizējo materiālu. Baušķenieku baumas par atkritumu pārstrādes rūpnīcu N. Bertmanis kategoriski noraida. Saskaņojumi un nepieciešamās atļaujas no Valsts Vides dienesta iegūti, filiāles darbība ir akceptēta no visām kontrolējošām institūcijām. «Te ir atkritumu šķirošanas centrs, kurā sagrupējam dalīti vāktos atkritumus. Tie nav sadzīves atkritumi, ja būtu šie mēsli, te patiešām smirdētu, ka nevarētu pietuvoties šai teritorijai. Taču, stāvot divus metrus no angāra, pat nejutīsiet, ka te kaut kas ir,» skaidro N. Bertmanis.

Uzsvars uz otrreizējiem materiāliem

Dalītie atkritumi šeit nonāk no uzņēmuma apkalpotajām teritorijām Zemgalē. Sadarbība esot arī ar vietējo SIA «Vides serviss», kuram izdevīgi otrreizējai pārstrādei domātos atkritumus vest tepat uz Bausku, nevis uz 50 kilometru attālo «Zemgales EKO» vai citviet. «Mēs iegūstam materiālu, bet «Vides serviss» ietaupa uz transporta izmaksām. Strādājam vienā biznesa jomā, bet par konkurentiem viens otru neuzskatām. Mēs koncentrējamies uz otrreizējiem materiāliem, kas nes naudu, nevis sadzīves atkritumu savākšanu, nav mūsu interesēs izspiest kādu no tirgus. Ja būs atklāts iepirkums, vērtēsim iespējas startēt konkursā, taču pagaidām šāda iepirkuma nav un koncentrējamies otru mūžu piešķirt atkritumiem,» paskaidro N. Bertmanis.
Viņš atklāj, ka pašlaik tiek izskatīta sadarbības iespēja ar Iecavas novada pašvaldības komunālo dienestu, kas ir izrādījis interesi. Tāpat ieinteresētas esot arī citas vietvaras.
SIA «Eco Baltia Vide» lauksaimniekiem piedāvā lietoto lauksaimniecības plēvju, polipropilēna maisu, plastmasas mucu, kanniņu un citu lauksaimniecības atkritumu bezmaksas savākšanu.
«Zemgalē norit visintensīvākā lauksaimniecība, tamdēļ tas, kas zemniekiem ir lieks, mums ir ļoti labs materiāls, ko, sašķirojot un sapresējot, īsā laika posmā var sūtīt pārdot,» teic N. Bertmanis, piebilstot, ka pastāv gan dažādi nosacījumi nevajadzīgā materiāla nodošanai. Agroplēvēm jābūt tīrām no mēsliem, tīkliem, lai tos varētu izmantot, dažkārt lauksaimnieki grib atbrīvoties arī no būvgružiem un nolietotām riepām, taču šos materiālus uzņēmums nesavāc.
N. Bertmaņa ieskatā finansiāli tieši no lauksaimniekiem savāktie polimēri ir visvērtīgākie. Tos visvieglāk sašķirot, iegūstot vislielākos apjomus. Viena sapresēta ķīpa sverot ap pustonnu, bet tajā pašā laikā PET pudeļu ķīpas masa vien 200 kilogramu. «Sešu PET pudeļu ķīpu sagatavošanā tiktu zaudēta vesela diena, bet te pusstundas laikā sapresēta viena vienība, kas nes vairākas reizes lielākus ieņēmumus,» pruduktivitāti un finansiālo pienesumu ieskicē Bauskas filiāles vadītājs.
Visaugstākā maksa gan esot par skārdenēm, jo to sastāvā ir alumīnijs, taču to īpatsvars esot gaužām mazs. Piemēram, pusotra mēneša laikā ir nokomplektēta viena skārdeņu ķīpa – 200 kg, kas lielam uzņēmumam esot kā ūdens pile jūrā.

Pārsvarā roku darbs

Pašlaik automatizēta atkritumu šķirošanas līnija angāros nav uzstādīta, pamatā ir roku darbs. Atkritumu prese ir vienīgā iekārta, kas pieejama uz vietas. Uzņēmuma pārstāve Daiga Buča precizē, ka 110 tūkstoši eiro investēti gan telpu labiekārtošanā, lai tās būtu piemērotas centra darbam, gan presēšanas iekārtas un transporttehnikas iegādē. Vienlaikus tiek plānots, ka atbilstoši nepieciešamībai un attīstības plāniem uzņēmums turpinās veikt investīcijas šajā šķirošanas centrā. N. Bertmanis paredz, ka līdz šī gada beigām angāros sāks darboties arī pieminētā šķirošanas līnija. Patlaban atkritumi tiek atvesti ar transportu un izgāzti vienā no angāriem, kur ar rokām tiek atsevišķi atdalīts papīrs un plastmasa. Papildus āra teritorijā ir arī stikls, taču to uzņēmums uzkrāj vien līdz tādam apjomam, lai varētu nodrošināt pilnu kravu. To ar rokām nešķiro, jo šis darbs vēl nekur neesot atmaksājies.
Nepilnu divu mēnešu laikā, izvērtējot dalīto atkritumu saturu no pašvaldībām, N. Bertmanis pārliecināts, ka lauku iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas kultūra krietni jāuzlabo. «Mazajās lauku pašvaldībās iedzīvotāju rīcība ir gluži citāda kā pilsētā, konteineros met visu pēc kārtas. Laukos nav izpratnes, tālab izvēršam informatīvās kampaņas, liekam uzlīmes uz konteineriem, izsniedzam plakātus lielākajiem apsaimniekotājiem,» stāsta N. Bertmanis.
Viens no nomātajiem angāriem ir siltināts, un mikroklimats tveicīgajās dienās te ir pateicīgāks, taču mēslu smaka gan jūtama. N. Bertmanis norāda, ka nepatīkamais aromāts ir cilvēku vieglprātīgās attieksmes rezultāts. Dalītajos atkritumos bieži nonākot sadzīves drazas, bioloģiskie mēsli, kas arī rada vislielākās problēmas. Tie par uzņēmuma līdzekļiem jānodod tālāk poligonā, un tie ir pie vainas sliktajam aromātam.
«Patiesībā te nav kam smakot, vien, ja kādi piena produktu trauki, kas pirms izmešanas nav izskaloti. Skaidrojošajos materiālos esam uzsvēruši lūgumu pirms izmešanas izmazgāt. Ja izskalo un samīci – gan vietu aizņem mazāk, gan arī nesmird. Attiecībā uz ražošanas līnijām esmu apbraukājis visu Eiropu, kur pārstrādā un šķiro atkritumus, attīstītākās valstīs, ieejot šādam mērķim atvēlētās telpās, viss ir sterils, tīrs un smaržīgs. Taču mūsu sabiedrībai vēl jāaug līdz tādam līmenim,» pārliecināts ir N. Bertmanis.

Dažādi motivē darbiniekus

SIA «Eco Baltia Vide» Bauskā izveidojusi deviņas darba vietas, līdz gada beigām gaidāmas vēl papildus. N. Bertmanis ir gandarīts, ka īsā laikā izdevies nokomplektēt kvalificētu komandu.
Konkrētu atalgojumu šķirotājam gan nenosauc, taču atklāj, ka alga ir augstāka par minimālo, turklāt tā ir mainīga un atkarīga no padarītā. Tāpat papildus piemaksas paredzētas par pašiniciatīvu, dažādām ierosmēm darba efektivizēšanai. Uzņēmumā īpaši tiek pievērsta uzmanība darba drošībai, strādniekiem tiek nodrošināts profesionāls apģērbs, sākot no apaviem un beidzot ar lietus mēteļiem. No pagājušās nedēļas strādājošajiem uz uzņēmuma rēķina tiek piegādāta arī maltīte.
Filiāles darbībai nepārprotams izaicinājums būs aukstā sezona, jo apkure angāriem nav plānota. Apsildāmas būs vien darbinieku telpas – ģērbtuves, virtuve, dušas un labierīcības. N. Bertmanis atzīmēja, ka atkritumu biznesā ir liela ugunsbīstamība, tādēļ rūpīgi jāizvērtē, kādu apkuri šeit uzstādīt, lai nepalielinātu aizdegšanās riskus. Atnākot uz izvēlētajām telpām, uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus, lai uzstādītu jaunu ugunsdrošības signalizāciju visās telpās. Signalizācija bijusi jau iepriekš, bet, veicot tās auditu, atklājies, ka ar to ir par maz, tāpēc uzstādīta jauna.
SIA «Eco Baltia Vide» savu galaproduktu pamatā eksportē. Pircēji galvenokārt loģistikas dēļ ir Baltijas jūras reģiona valstis. SIA «Eco Baltia vide» ir daļa no «Eco Baltia grupas», kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei. Daļa materiāla nonāk arī grupas uzņēmumos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rūpēs par atkritumu otro dzīvi

Kategorijas