Disciplinē un norūda raksturu

2020. gada 7. jūlijs 00:00

Skolēni izvēlas darbu vasarā, lai nopelnītu un lietderīgi pavadītu laiku

Pandēmijas «Covid-19» dēļ skolēnu vasaras darba programma ilgs tikai divus mēnešus. Uzņēmumiem sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), skolēni var mēnesi strādāt un nopelnīt «kabatas naudu» vismaz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā, kas ir 430 eiro.
Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajā projektā «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» var pieteikties jaunieši, kas ir 15 – 20 gadus veci un iegūst izglītību iepriekš minētajās mācību institūcijās.
Mazāk vietu nekā citus gadus«Lai pieteiktos vasaras nodarbinātībai, skolēni jau februārī un martā meklē darba devējus, sūta CV, piesakās NVA mājaslapā,» stāsta NVA Bauskas filiāles skolēnu vasaras nodarbinātības organizatore Diāna Dēliņa. «Šogad Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novadā darba devēji aicināja pieteikties 137 strādātgribētājus – 73 skolēni strādā jūlijā, bet augustā strādās 64 jaunieši. Šajā sezonā darbavietu ir mazāk nekā aizvadītajā gadā, jo jūnijā šajā programmā jaunieši nestrādāja.» Vislielākais darba devējs skolēniem šovasar, kurš pieteicies NVA, ir Bauskas novada administrācija, kas jauniešiem piedāvā 33 darbavietas. «Atsaucība ir ļoti liela, varu teikt, ka jaunieši ir atbildīgi, paši meklē, piesakās un reģistrējas, taču ir gadījumi, kad skolēns nav sazvanāms vai arī pieteicies pie darba devēja, taču nav reģistrējies NVA,» stāsta D. Dēliņa.
Iecavas novada dome vietējiem jauniešiem pati organizē skolēnu vasaras darbu, to apmaksājot no pašvaldības budžeta, iekļaujot apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Skolēnu nodarbinātību koordinē Iecavas jauniešu centrs. Šajā sezonā Iecavas novada pašvaldība aicināja jauniešus vecumā no 13 līdz 18 gadiem 67 darbavietās, pastāstīja Iecavas jauniešu centra vadītāja Sandra Upelniece. Pašvaldība piedāvājusi darbu novada bibliotēkās, skolās, jauniešu centrā, pirmsskolas izglītības iestādēs un vietās, kur skolēni piedalītos dažādos teritorijas sakopšanas darbos. «Pašvaldība šajā projektā iesaistās sesto gadu. Šogad gribējām sadarboties ar NVA, taču «Covid-19» laiks izmainīja plānus,» atzīst S. Upelniece. Skolēni strādā četras stundas dienā, par to saņemot pusi no minimālās mēnešalgas. Jauniešu centra vadītāja atzīst, ka skolēni ir ļoti apņēmīgi un grib strādāt. Pēc nedēļas sāksies skolēnu vasaras nodarbinātības otrais posms, kad nāks citi jaunieši, informē S. Upelniece.
«Pļavā ir dažādi ziedi»Bauskas novada Brunavas pagastā saimnieciskās darbības veicēja Iluta Straģe diviem skolēniem piedāvā katram vienu mēnesi piedalīties aitu kopšanā – barot, slaukt, dzīt ganībās. «Jauniešiem patīk, tā ir iespēja iegūt pieredzi un nopelnīt,» teic I. Straģe. Šis ir uzņēmējas pirmais gads, kad darbā aicinājusi skolēnus, taču nākamgad viņa plāno piesaistīt vairāk jauniešu nekā šogad. «Jūlijā un augustā saimniecībā katrā mēnesī strādā viens aitkopis. Ja nākamgad šis pasākums sāksies jau jūnijā, tad jauniešus varētu aicināt piena un saldējuma ražošanā, kā arī pārdošanā un citos darbos,» atzīst uzņēmēja.
Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvalde nodarbina deviņus jauniešus – četrus šomēnes, bet piecus nākammēnes. Pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis informē, ka jaunieši piedalās pagasta teritorijas uzkopšanā – vāc zarus, sakopj celiņus, mazgā logus, krauj malku, ravē. «Mēs esam apmierināti ar iespēju nodarbināt jauniešus, tādējādi ir palīgspēki, lai sakoptu teritoriju. Vasarā darba ir daudz, teritorija pietiekami liela, jauniešiem ir konkurence. Mums ir princips – ja ir kāds strādājis, tad otrreiz ņem pēc darba vadītāja atsauksmēm, mēģinām piesaistīt katru gadu citus jauniešus,» atklāj A. Gurkovskis, kurš uzskata, ka strādāt piesakās dažādi skolēni – ir jaunieši, kuri strādā ļoti labi, ir arī tādi, kuriem vēl jāpamācās. «Pļavā ir dažādi ziedi. Skolēnu nodarbinātība iemāca attieksmi pret darbu, katram ir savas ambīcijas, vēlmes,» laikrak-stam «Bauskas Dzīve» pastāstīja Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.
Galvenais – pacietībaLīga Vaivare savas darba pieredzes trešajā dienā rūpējas par Uzvaras celiņiem – viņa tos slauka, izravē nezāles. «Šis ir mans pirmais gads, kad strādāju šādā pasākumā. Pirmajā dienā likās ļoti sarežģīti, tagad jau ir pierasts,» stāsta meitene. Viņa iegūto mēnešalgu plāno iztērēt izklaidei. «Šajā darbā mēs iemācāmies sazināties, tā ir pašdisciplīna, skolas laikā vajadzēja celties laikus, parasti vasarā to aizmirst, taču šis darbs norūda raksturu, darbs laikus sagatavo nākotnei,» uzskata L. Vaivare.
Turpretī Elvīrai Kresai darba pieredze jau ir trešo gadu. Šajā un aizvadītajā gadā viņa strādājusi Gailīšu pagasta pārvaldē. ««Covid-19» dēļ šogad esam sadalīti katrs savā vietā, aizvadītajā gadā braucām strādāt visi kopā,» atklāja jauniete, kura mācās Ogres tehnikumā 2. kursā un par ieguldītā darba algu plāno iegādāties videokameru filmēšanai. «Šī iespēja dod priekšstatu par darbu – jāsakārto dokumenti, ir noteikts režīms, kad jāceļas, darbam jābūt padarītam,» stāsta septiņpadsmit gadus vecā Elvīra Kresa.
Arī Andris Pečenijs ar darbu vasarā ir uz «tu». Uzvarā viņš strādā otro gadu, darbs viņam patīk, apstākļi, viņaprāt, ir ideāli, tiek iedota galvassega un ūdens. «Par iegūto algu iegādāšos biļeti ceļojumam uz ārzemēm, plānoju strādāt par datorsistēmu tehniķi. Ja tas neizdosies, tad naudu ieguldīšu automašīnā,» stāsta Andris. «Esmu pieredzējis. Kad pieteicos šeit, zināju, ko sagaidīt. Galvenais ir pacietība, nevis fiziskais spēks,» uzskata Andris Pečenijs. Viņš mācās Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Disciplinē un norūda raksturu

Kategorijas