Pieaug trauksme par draudiem apputeksnētājiem

Sagatavojušas Ruta Keiša un Sanita Rībena

2020. gada 7. jūlijs 00:00

239

Pieaug trauksme par draudiem apputeksnētājiem

Pieprasa Eiropas Savienībā pakāpeniski samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu, lai aizsargātu bites
Vairākas Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, Ekodizaina kompetences centrs, kā arī Latvijas Biškopības biedrība aicina parakstīt petīciju, kas pieprasa Eiropas Savienībā pakāpeniski samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu. Petīcijas mērķis − aizsargāt bites un lauksaimniekus.

Par satraucošu bišu skaita samazināšanos ziņo daudzas valstis Eiropā, Ziemeļamerikā, Āfrikā un Āzijā. Par vienu no iespējamiem bišu straujās izzušanas iemesliem tiek uzskatīti pesticīdi. Daudzi eksperti uzskata, ka bišu izmiršana nopietni ietekmēs visu planētas ekosistēmu − simtiem augu un dzīvnieku sugu vienkārši izzudīs.

«Eiropas Komisija ziņo, ka 80 % kultūraugu un savvaļas augu apputeksnē medus bite un savvaļas apputeksnētāji. Eiropas lauksaimniecības sektoram tas katru gadu ienes 22 miljardi eiro,» nesen Starptautiskajā bišu dienā notikušajā ekspertu diskusijā «Kā jūtas Latvijas bites?» uzsvēra Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis. Kā norāda ANO, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru − ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

Tiešā saskare ar pesticīdiem
Ziņas par bišu skaita samazināšanos daudzās pasaules valstīs kļūst aizvien satraucošākas. Kāda ir situācija Latvijā? «No 240 ieziemotajām bišu saimēm šogad esmu zaudējis vairāk nekā pusi,» stāsta biškopis ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi praktiskajā biškopībā Jānis Sietiņsons. Biškopja bioloģiskā bišu saimniecība atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Kas bijis par iemeslu bišu saimju bojāejai, joprojām nav skaidrs.

«Par bišu saimju izmiršanu ļoti daudz runā pasaulē kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem,» saka Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centra vadītāja. Kā vienu no iemesliem viņa min bišu nonākšanu tiešā saskarē ar pesticīdiem nesen apstrādātā laukā. Tāpat norāda uz gadījumiem, kad saimnieks atver vaļā stropu pēc ziemošanas, tajā viss ir kārtībā, barība ir, bet praktiski vairs nav bišu. Un īsti neviens nevar pateikt, kur tās ir pazudušas. Līdzīgi kā tas noticis Jānim Sietiņsonam. Šo fenomenu vispirms pamanīja Amerikā un Centrāleiropā. Tagad tas notiek arī Latvijā.

Kā atzīst eksperti, ir normāli, ja ziemā neizdzīvo apmēram 10 − 15 % bišu saimju. Diemžēl pēdējos gados ASV un dažās valstīs Eiropā bišu saimju izmiršana mēdz svārstīties no 30 līdz pat 90 %, kas ir kritiski bišu populācijai. Eksperti uzsver, ka pesticīdu biežā lietošana stimulē bišu izmiršanu.

Kaitējums arī no nevērīgas rīcības
«Faktori, kas ietekmē bišu izmiršanu, ir vairāki,» uzsver Jana Simanovska. «Piemēram, biologa Deiva Goulsona pētījums izceļ vairākus faktorus, kas mijiedarbojoties var būt cēlonis bišu izmiršanai: kukaiņu indes (neonikotinoīdi un piretroīdi), fungicīdi, barības vielu deficīts monokultūru dēļ un parazīti. Bite, kas saskārusies ar fungicīdiem, ir uzņēmīgāka pret varras ērcēm, bet parazītu novājināta bite ir jutīgāka pret neonikotinoīdiem. Samazinot bišu saskarsmi ar pesticīdiem, tā būs izturīgāka pret citiem faktoriem, kurus mēs šobrīd nevaram novērst, piemēram, pret parazītiem.» Valters Brusbārdis atzīst, ka Latvijā ir stingri regulēta augu aizsardzības līdzekļu lietošana. «Man kā biškopim ir būtiski, ka šis regulējums tiek ievērots,» viņš uzsver.

Savukārt citi biškopji atzīst, ka ir situācijas, kad, lai arī likums formāli tiek ievērots, realitātē lauksaimnieka likumiskā, taču nevērīgā rīcība var radīt un arī rada kaitējumus bišu saimniecībām. Īpaši sarežģītas pēdējos gados ir attiecības starp biškopjiem un rapšu audzētājiem. Par to liecina arī ziņa, ko pēc diskusijas saņēma iniciatīvas «Glābiet bites un lauksaimniekus!» Latvijas aktīvisti.

Miglošana saulainā laikā
Andris Strapcāns, Zaļās villas kvartāla saimnieks un «BIO GNP» idejas virzītājs, raksta:
«[..] kopā ar Siguldas biškopi Ignatu Zariņu devāmies apskatīt un apkopt viņa vairāk nekā 40 bišu saimes Mālpils apkaimē. Mums abiem par lielu pārsteigumu, dienas vidū, saulainā, siltā laikā, vissiltākajā nedēļas dienā (visa pārējā nedēļa bija apmākusies, kad bites īpaši nelido), laikā, kad visas bites ir nocietušās un devušās darbā, lai vāktu ziedputekšņus un ziedu nektāru, blakus esošā rapšu lauka apsaimniekotājs ar lielu traktoru un milzu miglošanas iekārtu veica lauka miglošanu, neņemot vērā ne milzīgo bišu spietu traktoram priekšā, ne diezgan lielo vēju, pilnībā apzinoties, ko nodara bitēm un blakus esošajām mājām.» Redzētā video skatāms arī A. Strapcāna «Facebook» lapā.

Eksperti uzsver, ka bites ir ļoti jutīgas pret miglošanu saulainā laikā. Lai arī likums neaizliedz miglot laukus ar fungicīdiem pa dienu, ir svarīgi, lai tas tiktu darīts laika apstākļos, kad bitēm un citiem apputeksnētājiem iespējams nodarīt vismazāko kaitējumu. Pretēji izplatītajam mītam fungicīdi nav nekaitīgi − arī tie var apdraudēt bites, tāpēc atkarībā no darbīgās vielas atsevišķus preparātus speciālisti neiesaka izmantot kultūraugu ziedēšanas laikā pa dienu, kad bites un citi apputeksnētāji ir devušies «ganībās».

«Bites ir pirmais indikators, kas saņem triecienus un signalizē pārējiem, ka kaut kas ļoti nav kārtībā tajā, ko mēs, cilvēki, darām,» savā vēstulē raksta Andris Strapcāns, lūdzot palīdzēt.

Uzziņai

Eiropas pilsoņu iniciatīva «Glābiet bites un lauksaimniekus!» aicina ikvienu parakstīt petīciju, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam panākt pakāpenisku sintētisko pesticīdu izskaušanu, − ej.uz/glabietbites. Ja Latvijā izdosies savākt 6000 iedzīvotāju parakstu, tad tā kļūs par vienu no atbalstītājvalstīm. Ja parakstu būs mazāk, tie tiks pieskaitīti kopējam parakstu skaitam.

Parakstus var iesniegt:
Elektroniski kampaņas mājaslapā https://www.savebeesandfarmers.eu/
Elektroniski Latvijas Dabas fonda un Ekodizaina kompetences centra mājaslapās: www.ldf.lv un ekodizains.org
Pilns ekspertu diskusijas «Kā jūtas Latvijas bites?» videoieraksts pieejams https://www.facebook.com/glabietbitesunlauksaimniekus/videos/672404516669135/

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieaug trauksme par draudiem apputeksnētājiem

Kategorijas