Vecumniekos – Latvijas Peipuss

2020. gada 30. jūnijs 00:00

679

Lādzēnu ūdenskrātuves dziļā klusuma un miera vilinājums

Pie Lādzēnu ezera Vecumnieku pagastā piebraucu lielākās tveices laikā, kad bija izsludināts oranžais brīdinājums. Smaržoja pēc ūdens un tikko nopļautas zāles, steidzīgi aizducināja traktors. Visapkārt, saules pieliets, paguris no siltuma un smaržām, līdz pat debess pamalei laiski izgūlies ūdens klajums. Miers un klusums.

Pa makšķernieku takām
Man, tāpat kā Lādzēnu ezera saimniekiem, ir stipri palaimējies. Pie ūdenskrātuves ūdeņiem satieku Eini Asari. Einis ir makšķerēšanas lietu entuziasts, eksperts un guru, viņa zināšanas un stāstnieka talantu novērtējuši Latvijas copes lietu pētnieki un interesenti.

Einis viesmīlīgi izrāda vārda tiešajā nozīmē plašo saimniecību – dodamies izbraucienā pa makšķernieku krasta takām ar kvadraciklu, gar laivu piestātni 17 laivām, no kurām vairākas ir jau ezerā. Pārējās gaida makšķerniekus. Turpat atrodas atpūtas mājiņa vairākām personām pārnakšņošanai vasarā, pirtiņa, nojume. Viss ļoti vienkāršs, spodrs, askētisks, tikai pats nepieciešamākais. Protams, varot arī nakšņot savā teltī – šo vietu skaits nav ierobežots.

Tagad, kad makšķerētāju daudz, iepriekš gan drošības dēļ jāpiesakās, piekodina Einis, jo ezerā makšķerē pārsvarā no laivas un pontoniem, tāpēc ka krasti ir purvaini un grūti pieejami. Ja ir vēlēšanās, var arī atrast pāris sausāku vietiņu ezera krastā.
Pašreizējā Lādzēnu ūdenskrātuvē kādreiz Padomju Savienības laikā kūdra tika izstrādāta, un, pateicoties Misas upītes mitrajam apvidum, vieta applūda un izveidojās ūdens purvs 400 ha platībā. Ezera kopējā brīvā ūdens platība sešos savstarpēji saistītos dīķos ir aptuveni 300 ha.

Visvairāk ir līdakas un asari
Ezerā iespējams noķert dažādas Latvijas ūdeņos sastopamās zivis, bet pamatsugas ir līdakas, asari, Eiņa mīļumi līņi, brekši un zelta karūsas. Katru gadu Lādzēnu purvā tiek papildus vietējam nārstam ielaistas aptuveni 1 – 2 tonnas līdaku, kuru svars ir no 0,500 līdz2 kg, tādēļ varam būt droši, ka zivju krājumi ezerā neizsīks, zina stāstīt E. Asaris. Neiztikt arī bez ruduļiem, raudām, pličiem un amūriem.

Kārtības kontrolēšanai un noteikumu ievērošanai teritorijā seko gan paši makšķernieki, gan vietējie ezera entuziasti, gan tā tiek novērota ar drona palīdzību. Ikviens, ierodoties teritorijā, tiek iepazīstināts ar kārtības noteikumiem.

Ezers ir privāta ūdenskrātuve. Makšķerēšana šeit notiek pēc Latvijas Ministru kabineta izdotajiem makšķerēšanas noteikumiem visa gada garumā, bet vasaras sezonā visu diennakti. Daiļā dzimuma pārstāvēm makšķerēšanas licences ir bez maksas.
Lādzēnu ūdenskrātuve vai, kā vietējie saka, Lādzēnu ezers, dīķis vai purvs, ir populāra, iemīļota un arī labi novērtēta makšķerēšanas vieta Latvijā. Asaru daudzuma dēļ to bieži dēvē par Latvijas Peipusu.

Kopš 1996. gada, kad sāka uzskaitīt rekordus, ir izvilktas lielas karūsas un brekši. Lādzēnu purva lielākā zināmā līdaka svērusi 13 kg, bet tās vēderā bijusi 3 kg smaga zaļsvārces sugas māsa. Savukārt līdakas svarā virs 5 kg ir ierasta lieta un nevienu vairs īpaši neizbrīna.

Miers, klusums, gleznainā ainava, pozitīvā atmosfēra un, protams, labie, bagātīgie lomi – tas ir šīs vietas popularitātes pamats.

Sievietēm – bez maksas
Uz Lādzēnu ūdenskrātuvi no Kurzemes puses makšķerēt braukušas Sandra Firleja un Maruta Vilcāne, abas ar vairāk par 20 gadu makšķerēšanas stāžu, viņas «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Par Lādzēnu purvu uzzinājām Tukumā ikgadējā makšķernieku pasākumā šī gada februārī, kur Einis Asaris bija uzaicināts kā viesis-eksperts. Braucām skatīties. Mūsu interesi pastiprināja arī tas, ka makšķerēšana te varēja sākties jau aprīlī un makšķerēšanas licences sievietēm ir par brīvu, jānomā tikai laiva. Pirmajā reizē neko nenoķērām, neko daudz nesapratām arī no vietējās ģeogrāfijas – ezera dziļuma, kā arī ezera sadalījuma kvadrātos. Otrajā reizē apguvām savu tā saucamo kvadrātiņu un noķērām arī zivi. Trešajā reizē apguvām jau nākamo kvadrātiņu, visu ezeru izbraukājām laikam tikai kādā piektajā reizē.»

Kurzemniecēm patīk, ka Lādzēnu ezers nav sevišķi dziļš, tur ir saliņas un dažādas zālītes, augi pa vidu. Ezers viņām šķiet ļoti interesants, gleznains, un, protams, dāmas uzsver to, ka ir iespēja noķert skaistus asarus, lielas līdakas. Peipuss nestāvot klāt. «Kaut arī makšķerēšana vairāk ir vīriešu aizraušanās, mums kā sievietēm gan gribētos, lai ezera krastā būtu nekustīgas laipas vieglākai piebraukšanai un laivu noenkurošanai,» ierosina Sandra un Maruta.

Cits citam nekad netraucē
Andris Ansons ir ogrēnietis, ilggadējs spiningotājs, kurš atklāj savu stāstu: «Uz Lādzēnu dīķiem sāku braukt regulāri – gan ziemā, gan vasarā – jau deviņdesmito gadu sākumā, kad tie vēl bija Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības pārziņā. Man kā spiningotājam patika, ka te bija ļoti daudz asaru, arī pa kādai līdakai. Kad sāka dīķus apsaimniekot Fjodorovi, savas laivas vairs nebija jāņem līdzi, tās var dabūt uz vietas. Pateicoties Eiņa un Andreja Fjodorova saimniekošanai, lomi atkal ir kļuvuši labāki, jo vienu brīdi zivju daudzums bija samazinājies. Mans lielākais loms te bija 8 kg līdaka, noķēru pagājušajā ziemā, 28. februārī, pēdējā atļautajā līdaku makšķerēšanas dienā.»

Gundars Bībers no Bauskas (apmēram piecu gadu makšķernieka pieredze, vaļasprieks arī fotografēšana) teic: «Diemžēl Bauskā nav daudz vietu, kur varētu makšķerēt, vienīgā tuvākā, kur var ērti aizbraukt, ir Lādzēnu purvs. Tur ir miers, klusums, labi un lieli lomi, ja arī ir daudz makšķernieku ar laivām, teritorija ir tik liela, ka mēs cits citam nekad netraucējam. Var redzēt, ka īpašnieks domā par katra copmaņa ērtībām. Pats vienmēr iepriekš zvanu un piesakos.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vecumniekos – Latvijas Peipuss

Kategorijas