Bauskas apzaļumošanā visu nosaka budžets

2020. gada 26. jūnijs 07:35

1421

Bauskas apzaļumošanā visu nosaka budžets

Apstādījumi atdzīvina jebkuru vietu, un, kā nereti joko, daiļdārznieki noslēpj celtnieku kļūdas. Arī mūsu pilsēta kā dāma ik pavasari un vasaru maina «kleitu». Katram sava gaume un patikšana, arī attiecībā uz apzaļumošanu Bauskā.

Nekādas novitātes
Laikrakstam zvanīja Jauncodes iedzīvotāja, kas vēlējās paust savu un kaimiņu viedokli šajā jautājumā: «Pabraukājot citur, piemēram, Aizputē, Tukumā, Alūksnē, viss smuki apzaļumots, namu fasādes izrotātas, Bauskā kauns atgriezties. Nekādas novitātes! Apļveida krustojumi kā spoki, Zaļajā ielā kā džungļi. Viss vecais – Lieldienās vecās olas... Vai tad nevar apmainīties ar citu pašvaldību? Kas jauns ir Bauskā? Kas notiek ar Rātslaukuma kiosku, vai tur dzīvo žurkas? Vasarās skolēni tur varētu pārdot ūdeni vai sulas. Prasta pilsēta. Trīs upes – smel un laisti puķes, varētu būt ziedoša pilsēta! Bet mums ir tikai atraitnītes, citas puķes Bauskai nav atvēlētas. Ko tūristi redz? Smuka ir strūklaka atpūtas vietā pāri Mūsas tiltam. Bet kāda ir «vizītkarte», iebraucot no Rīgas puses!?»

Savukārt baušķenieks Māris priecājas par sakoptību pilsētā, par puķu podiem un stādījumiem. «Viss ir skaisti,» teic vīrietis, kuram arī pašam ir dārziņš un kurš saprot zemes darba sūrumu un saldumu.

Kā jaunāko pilsētā Andra Matuļenko, novada sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste, minēja: labiekārtojuma jomā Dambja ielas atpūtas vieta, zviļņi Mūsas krastā, atjaunota taka gar Mēmeli uz pilskalnu, puķu stādījumi pilsētā, rotācijas aplis Lidlauka ielā. «Nevar bezgalīgi kaut ko veidot no jauna, pienācīgi neuzturot jau esošo. Cilvēki ir dažādi, un katrs redz to, kas viņam tuvāks, – viens priecājas par puķu stādījumiem, cits redz ko citu. Svarīgi, lai, svētkus gaidot, katrs padomātu arī par dekoratīviem elementiem savā īpašumā, – tas pilsētu un pašvaldības teritoriju darītu košāku. Sāksim ar sevi – izvērtēsim, ko es pats esmu izdarījis, lai pilsēta un mana sēta būtu skaistāka!» rosina A. Matuļenko.

Mēmeles ielu apzaļumos pēc remontdarbiem, par to parūpēsies ielas būvniece SIA «VIA».

Nav ainavu arhitekta
Bauskas novada Būvvaldes galvenā arhitekte Sandra Smolija uzsver, ka pašvaldībai nav ainavu arhitekta, kas visu koordinētu. «Paļaujamies uz Ainu (Beli – red.) – diplomētu daiļdārznieci, kas mācījusies kompozīciju,» teic S. Smolija. Viņa stāsta, ka Bauskā apzaļumošana ir SIA «Vides serviss» un uzņēmuma «Ints&Co» ziņā. Parasti vienojoties par krāsām.

Arhitekte skaidro, ka saulē izkaltušo apļveida krustojumu apzaļumošana pie Bauskas pils un zemes maiņa izmaksātu vairāk nekā desmit tūkstošus eiro, vajadzīgs arī projekts. «Šogad, visticamāk, apļus neapstādīs, tur piemērotāki būtu mūžzaļie augi, lai katru gadu nav jāpērk jauni. Arī pie strūklakas pāri Mūsas tiltam ir ilgmūžīgie augi, bet ekspozīcija tiek papildināta ar viengadīgām puķēm. Šogad plānots atjaunot Bauskas zīmes, iebraucot pilsētā,» apliecina S. Smolija.

Ar kritizētajiem pusapļiem nogāzēs, braucot no Rīgas, nav tik vienkārši. Tur zem lokiem iebetonēti stiprinājumi, kas notur kalnus, bijuši arī akmeņi, tie noņemti, jo bija nomelnējuši. «Uz kalna neko nevar iestādīt – viss «peld» lejā. Varbūt varētu iedēstīt skujeņus, tiem stiprāka sakņu sistēma, puķes tur galīgi neder, jo apakšā ir betona pamats, ūdens tur notek, un viss izkalst,» problēmu ieskicē arhitekte. Bijusi doma vietu rekonstruēt, jo zeme katru gadu nosēžoties.

Šogad finansējums mazāks, tālab smagi bijis izvērtēt, no kā atteikties apzaļumošanā, palikuši pie tā, ka dobes tomēr jāsaglabā, jo ne vienmēr būs krīze, toties nebija tulpju un rudenī «kāpostiņu». Par Rātslaukuma kiosku – tas ir bezsaimnieka manta, kas atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, bet Rātslaukuma otras puses labais projekts «iestrēdzis», tādēļ pašlaik nevar pateikt, kas notiks ar kiosku. Rātslaukuma pārbūves laikā kiosku bija plānots nojaukt. Pašlaik ierobežotā finansējuma dēļ projekts netiek realizēts.

Krāsu un kontrastu vilinājums
«Bauskas Dzīve» devās pie Ainas Beles, SIA «Vides serviss» apzaļumošanas nodaļas vadītājas, un ieinteresētā sarunā teju divas stundas paskrēja nemanot. Pilsētas apzaļumošana patiesībā sākas iepriekšējā gada oktobrī, kad plāno un pasūtina stādus.
«Katru gadu tiek izvēlēti augi, kas visu vasaru saglabā dekorativitāti. Dobju kontūras ir tās pašas, mainās augu sortiments, krāsas un ornamenti,» stāsta speciāliste. Augi tiek kombinēti pēc kontrasta principa, piemēram, gluds ar rievotu, gaišs pret tumšu, apaļš pret skraju, paparde pret hostu u. tml. Tie ir lapu, krāsu, ziedu formu, arī augstuma kontrasti. Pilsētā tiek stādītas leduspuķes ‘DeluXXe Rose Green Leaf”, ‘Bronze Leaf’ un citas, sudrablapu cinerārijas, salvijas ‘Victoria Blue’, samtenes, struktūraugi – ipomejas, gnafālijas, kas stādījumiem piešķir formu un struktūru. Jau trešo gadu jaunums ir balzamīnes no ‘Vigorus’ grupas. Šogad ir četru šķirņu vasaras graudzāles, piemēram, spalvu zāle un sarainā sarzāle.

SIA «Ints&Co» no Bauskas novada Gailīšu pagasta nodrošinot stabos iekarināmos puķu traukus, arī lielāko daļu podu stādījumu. Z/s «Sprīdīši» Bauskas novada Brunavas pagastā izaudzējot vasaras ziedu stādus un nedaudz ziemciešu. Šogad daudz sarkanu, violetu, dzeltenu, rozā toņu. «Visu nosaka budžets, šogad netika iepirkti jauni trauki un papildināti objekti, nācās atteikties no krizantēmām un dekoratīvajiem kāpostiem pērnā gada rudenī,» stāsta A. Bele, «varētu jau arī agrā pavasarī atteikties no atraitnītēm Rātslaukumā, Korfa dārzā, pie Plūdoņa pieminekļa, tomēr «iemetām» spilgtumu. Izvēlējāmies vietas, kur vairāk apgrozās cilvēki. Visiem taču patīk, ka Lieldienās ir košums, atraitnītes glābj tukšajā periodā.»

Vasaras puķes A. Bele kopā ar sētniecēm stādīja 11. jūnijā, kad Bauskā rībēja pērkons un lija vasarīgi silts, tomēr spēcīgs lietus. «Laiks labs, audzelīgs, ietaupījām līdzekļus, stādot lietū un negaisā,» teic daiļdārzniece, «visu dara 10 – 12 sētnieku brigāde, mans «zelta fonds», tālab nav papildu darba izmaksu. «Ints&Co» izaudzē stādus un darbos iesaista savus cilvēkus. «Sprīdīšu» saimniece Iveta Ļekūne pati atved stādus, tādējādi nav lieku izmaksu par transportu. Viņai ir ideāli stādi, cilvēki bieži jautā, kur tie audzēti. Iveta izcili pārzina vasaras puķes, viņai var prasīt padomu.»

Smalks plāns katrai dobei
Aina Bele rāda un salīdzina vairāku dobju šī un pērnā gada plānus, kur smalki atzīmēts augu daudzums, krāsas, stādīšanas attālums un citas lietas, absolūti nekas nenotiek nejauši un pavirši, jo «jāveido ornaments». Viņai patīkot eksperimentēt – Lāčplēša un Zaļās ielas krustojumā bijusi dažādu baltu augu dobe, kas «nošpikota dārzkopības dienās Bulduros», tomēr iedzīvotājiem vairāk patīkot vienas sugas spilgti augi, citi pat sakot, ka «baltā nav krāsa». Uz jautājumu, kura dobe pašai mīļāka, izskan atbilde: «Šogad tā varētu būt Brīvības bulvārī. Visas dobes veģetācijas periodā ir mainīgas, un katru dienu parādās jaunas krāsu un formu nianses.» Izaicinājums bijusi 2018. gada sarkanbaltā dobe, jo tas nebija zināms laikus – rudenī, lai pasūtinātu vajadzīgo krāsu augus.

Zaļās ielas apļveida krustojumā ir ilgmūžīgie augi – krāsainās spirejas, bārbeles, sudrabsveces, no ziemcietēm ir arī ‘Allium’ jeb sīpoli. «Katru gadu šie augi kļūst krāšņāki, aplis visu gadu mainās – ziemā paliek tikai skujeņi, ar ilgmūžīgiem augiem tiek taupīti līdzekļi. Arī Ogrē rotācijas apli rotā ilggadīgi augi. Katram patīk kaut kas cits. Tie, kas vēlas kādas pārmaiņas, domē var iesniegt priekšlikumus, apzaļumošanas plānojumus, savas idejas var paust arī man,» rosina A. Bele. Sarunas laikā nevienu reizi nebija dzirdami kritiski vārdi par nespeciālistiem, kas visu par visu vienmēr zina labāk…

Apļiem pie Mūsas tilta jau 2017. gadā A. Bele bija iesniegusi apstādījumu projektu, bet tas atlikts līdzekļu trūkuma dēļ. Tur ir velēna, zāle, grunts būtu jāiz-ņem aptuveni 30 centimetru dziļumā.

Daudz darba, maz roku
Grūtības rada ierobežotais strādnieku skaits, ir tikai 10 – 12 sētnieki visas pilsētas apzaļumošanai, nākuši klāt arī objekti – otras strūklakas teritorija, Dambja ielas laukums, Brīvības bulvāris, ielas, ko senāk aprūpēja namu sētnieki, – Pionieru, Zaļā, Dārza, Rīgas iela. Nav viegli iztīrīt bruģi un apmales. Bieži vien pieci seši darbinieki strādā ar puķēm, pārējie pieci seši sētnieki kopj sadzīves atkritumus. Tiem pašiem cilvēkiem vēl vajag «aizskriet» uz Īslīces un Brunavas pagastu iestādīt puķes.
Pēdējos gados puķes vairs nezog, taču sākumā garnadži bija iecienījuši pelargonijas pie fitnesa centra.

Problemātiskas ir nogāzes, braucot no Rīgas puses. «Aplaistīšana nekāda. Melnzeme bruka. Graudzāles atstātas, lai nostiprinātu brūkošos apļus. Mans ieteikums – plānot līdzekļus un pasūtīt projektu Mēmeles tilta nogāžu labiekārtošanai. «Vides serviss» pēc pasūtītāja vēlmēm nojauca nogāžu nostiprinošos akmens lokus un ierīkoja puķu stādījumus. «Vides serviss» ir tikai izpildītājs. Varbūt var, kā bija vēsturiski, – pļaut kā nogāzi?! Tur vajadzīga apakšzemes laistīšanas sistēma, bet tas ir dārgi,» vērtē A. Bele.

Uz tiltiem pakārtie puķu podi jālaista trīs reizes nedēļā. Ventspilī esot apakšzemes laistīšanas sistēma. Būtu labi, ja arī mūsu pilsētā izvadus ierīkotu vismaz pie apļiem un tiltiem. Pašlaik atbrauc traktors ar cisternu un vīri kāpj pāri tilta margām. Arī Jūrmalā tā darot. Lietus pakārtajiem podiem neko nedodot. «Ja nelaista, tad nav jēgas stādīt. Laistīšanai jātērē tikpat līdzekļu, cik ziedu iegādei. Vasaras puķes var atļauties tikai bagātas pašvaldības,» stāsta A. Bele.

Ūdens patēriņš ir atkarīgs no laikapstākļiem. Svarīgi, lai augiem nebūtu temperatūras kontrasta, tādēļ ūdens cisternā tiek ieliets jau iepriekšējā vakarā, lai sasilst. No upes ūdeni gan neņemot. Bauskā nav paredzēta un ierīkota atbilstīga vieta pie upes, kur sūknēt ūdeni. Svarīgi, lai tai varētu piebraukt, tā nedrīkst būt peldvietu tuvumā. Ir konkrētas prasības vietas sagatavošanai, lai, ņemot ūdeni, neiesūktu ūdensdzīvniekus un augus. Tādēļ tādas ierīkošana un uzturēšana noteikti nebūtu lētāka par pašreizējo variantu, skaidro Uģis Saukums, SIA «Vides serviss» valdes loceklis.

Uzziņai
Stādījumu un puķu laistīšanai Bauskā šogad aprīlī iztērēti deviņi kubikmetri ūdens, maijā – 30 m3. Pērn maijā laistīšanai vajadzējis

23 m3, aprīlī – 20 m3, jūnijs bija karsts un «prasījis» 102 m3, jūlijs – 72, augusts – 40, septembris – 31 m3 ūdens.

Apzaļumošanai Bauskā un novadā šogad plānots tērēt 45 tūkstošus eiro.
2019. gadā šim mērķim izlietoti 59 tūkstoši eiro. Katru gadu, plānojot novada budžetu, top arī pasākumu plāns, un investīcijas paredz atbilstīgi tam.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas apzaļumošanā visu nosaka budžets

Kategorijas