BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izcūko liepas pie Bauskas vecajiem kapiem

Sandra Danosa

2020. gada 26. jūnijs 00:00

8
Izcūko liepas pie  Bauskas vecajiem kapiem

Pēc Bauskas novada pašvaldības pasūtījuma SIA «Vides serviss» strādnieki šopavasar apzāģējuši pie Vecajiem kapiem augošās liepas. Daļa baušķenieku, vainagam sazaļojot, ar rezultātu nav apmierināti, norādot, ka koki izkropļoti un ainava sabendēta.

Transformācija «eikaliptos»
Baušķeniece Silvija stāsta, ka Vecos kapus regulāri apmeklē jau kopš 1966. gada un tur augošās liepas, īpaši ziedēšanas laikā, arvien bijis kaut kas īpašs – ar ziedu kupenām, jau iztālēm dzirdamo bišu zumēšanu un – kur nu vēl brīnišķīgo smaržu.

«Tagad kādam labpaticies skaistās liepas transformēt «eikaliptos» vai «kokospalmās», «nomizojot» to stumbrus līdz pat galotnēm un atstājot zarus tikai kā tādu dīvainu pušķīti makšķerkāta galā. Neesmu speciāliste, taču saprotu, ka šādi lieli zari vairs neatjaunosies. Nesaprotu, kam šīs liepas traucēja un kāpēc kaut kas tāds tika darīts?!» savu sašutumu pauž Silvija.

No daudziem baušķeniekiem viņa dzirdējusi, ka līdzīgā veidā ar neprasmīgu apzāģēšanu veci koki tiekot postīti daudzās pilsētas vietās.
«Vai tiešām tas tiek darīts apzināti, lai apkalpojošajiem dienestiem būtu mazāk darba pie nolauztiem zariem un nokritušām lapām rudeņos? Vai tiešām pašvaldība ir tik nabadzīga, ka nevar pieaicināt profesionāli šādu darbu veikšanai? Vai ainava urbanizētajā vidē ir novirzīta otrajā plānā?» neizpratnē ir Silvija.

Nav strādājis profesionāls kokkopis

Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis norāda, ka šajā situācijā – cik cilvēku, tik viedokļu. «Ir saņemti iesniegumi par koku nozāģēšanu, jo dažiem tie vizuāli izskatās bīstami, jo ir nokaltuši zari un varētu būt dobumi, turklāt spēcīgā vētrā var uzkrist uz kapiem, nopostot pieminekļus. Ir iesniegumi ar lūgumu nozāģēt kokus, jo nespēj rudenī vākt lapas. Ir lūgums nozāģēt kokus, lai krauķi neligzdo un var kapos un pa ielu pastaigāties,» ainu ieskicē J. Feldmanis.

Viņš atklāja, ka iedzīvotājiem paskaidrots, ka šī kapsēta ir kā parks un koku nocirtīs tikai tad, ja tas tiešām būs galēji sliktā stāvoklī, bīstams un šādu novērtējumu tam dos eksperts.

Liepām šajā pavasarī apzāģēti sausie un bīstamie zari gan uz kapu, gan ielas pusi. J. Feldmanis atzīst, ka darbus gan nav veicis profesionāls kokkopis – arborists, jo SIA «Vides serviss» pašreiz šāda speciālista neesot un piesaistīšana kā pakalpojums ir dārgs. Arborists tiekot aicināts, ja jāizvērtē koku stāvoklis vai jāveic darbi ar speciālo aprīkojumu.

Patlaban pašvaldībai nav koku apsaimniekošanas noteikumu, bet, kā akcentē J. Feldmanis, tā esot ainavu arhitekta un Būvvaldes kompetence, kas nosaka, kādiem kokiem kur būt.

«Jāsaprot ir tas, ja kokam ir vēsturiski sākts veidot kādas formas vainags, to bez «apcirpšanas» nevar atstāt, jo šie zari nav spējīgi noturēt lielu svaru. Ļaujot atvasei izaugt 2 – 3 m garumā, tā no sava svara nolūzīs, un tāds koks izskatās vienkārši nekopts un aizmirsts. Minētajām liepām ir pietiekami liels vainags, kas nodrošina koka augšanu,» uzskata J. Feldmanis.

Sertificēta arborista vērtējums
«Apcirptās» Bauskas veco kapu liepu ilustrācijas parādot sertificētam arboristam, dendrologam Gvido Leiburgam, viņš secina, ka kokaugiem veikta «vainaga pacelšana» jeb apakšējo zaru izzāģēšana.

«Ir saprotams, ka ielas pusē bija nepieciešamība nozāģēt atsevišķus zarus ielas profilā līdz 5 – 6 m augstumam un virs kapiem vismaz 3 – 5 m augstumā, bet, pēc attēliem spriežot, koku kopēji ir pārcentušies, nozāģējot visus zarus līdz 8 – 10 metru augstumam, kas atbilst aptuveni 1/3 – 1/2 koka vainaga apjoma. Veciem kokiem jāsaglabā iespējami zemu zarots vainags, lai tie būtu ilgtspējīgi un droši. Pat, ja darbus ir veicis kvalificēts speciālists, paveiktais īsti tomēr neatbilst labas koku kopšanas prakses nosacījumiem,» teic G. Leiburgs un min piemēru, ka Rīgas pilsētas saistošajos noteikumos noteikts, ka kokam, kopjot vainagu, nedrīkst nozāģēt vairāk kā 20% jeb piektdaļu vainaga.

«Ar šādu griešanu, kā redzams Bauskas situācijā, tiks iniciēta intensīva atvašu jeb sekundārā vainaga veidošanās, kas atkal pēc neilga laika būs jākopj, nelietderīgi tērējot pilsētas līdzekļus. Turklāt ir būtiski samazinātas koku ekoloģiskās funkcijas un ainaviski estētiskā vērtība. Koka bojāeju tā nevar izraisīt, bet paātrināt var gan,» analizē G. Leiburgs.