Tur aizdomās valdību par rezultātu slēpšanu

2020. gada 26. jūnijs 00:00

677

Tur aizdomās valdību par rezultātu slēpšanu

Latvijas Pašvaldību savienības uzskats – novadu reforma var būt labāka un kvalitatīvāka

Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja videokonferenci reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai informētu par savu viedokli saistībā ar teritoriālo reformu un izmaiņām izglītībā, kultūrā, autoceļu infrastruktūrā un citās jomās.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis ievadā aktualizēja jautājumu par reģionālo reformu. Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav sniegusi atbildes uz daudziem kritiķu jautājumiem, kurus uzdevuši arī zināmi zinātnieki, tai skaitā ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte. «Ir daudz jautājumu, atbilžu nav, ir procesuāli pārkāpumi,» norādīja G. Kaminskis.

Kā iepriekš, tā tagad
Par vienu no nopietnākajām pro-blēmām LPS pārstāvji atzīst faktu, ka nav izstrādāta sistēma, kā mērīt reformas rezultātus. «2009. gada reformas rezultātus rūpīgi slēpj. Informācija salīdzināšanai par iedzīvotāju migrāciju, algām, teritorijās samaksātajiem nodokļiem, pabalstiem un pensijām nav pieejama. 2020. gada reformu sagaida tāds pats liktenis – Saeima noraidīja deputātu priekšlikumu mērīt un analizēt reformas rezultātus,» uzskata LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Bijis piedāvājums Ministru prezidentam vismaz reizi gadā atskaitīties, kas noticis pašvaldībās un to teritorijās. Tad būtu ik gadu jāapkopo un jāanalizē, kas noticis pēc reformas, kā attīstās centri un kas notiek nomalēs. Saeima lēma, ka atskaitīties vajadzēs par pašvaldībām kopumā un tikai reizi četros gados. Datos balstīta šīs reformas vērtējuma pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām nebūs. Tāpat nav plānots atsevišķi vērtēt tā saucamās nomales. «Tas neatbilst labas pārvaldības principam. Ja ir reforma, tad ir jābūt atbildībai par sekām,» pauž M. Pūķis.

No demokrātijas līdz gubernatoram
Vēl viena problēma – kā notiks sadarbība lielākā un mazākā mērogā?
M. Pūķis norāda, ka diskusijas par šo tēmu Saeimā beigušās bez rezultāta. Rosināts pašreizējo plānošanas reģionu vietā vēlēt amatpersonas vai pat uzticēt pārvaldi valsts ieceltam gubernatoram. Valsts prezidents ieteica veidot demokrātisku pārvaldi Latvijas vēsturiskajās zemēs, cienot arī Sēlijas atdzimšanas procesu. «Konceptuālas skaidrības nav, izņemot vēlmi par pamatu ņemt pašreizējos piecus plānošanas reģionus. Likums varētu būtiski ietekmēt kompetenču un finanšu sadali, regulēt sadarbību. To nezinot, nobalsotais teritoriālais dalījums ir apšaubāms pēc būtības,» pauda M. Pūķis.
Nākamais jautājums – daudzos gadījumos vienā novadā būs daudzi pagasti un vairākas pilsētas. Likumprojektā ir uzdots iestrādāt šo teritoriju pārvaldes kārtību likumā, tai skaitā nodrošināt katrā teritoriālā dalījuma vienībā pārstāvniecības demokrātiju. Tomēr nav pat sākta diskusija, ko darīs un kā to finansēs.

Ko nevajag, to atdos
Uztrauc jautājums par to, kādas jaunajām pašvaldībām būs funkcijas. «Nav skaidrs, vai ir iecerēts mainīt funkciju sadalījumu starp valsti, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru. Veidojot vairākus pārvaldes līmeņus, ir svarīgi katrā no mērogiem noteikt piemērotāko atbildības jomu,» pauž LPS speciālisti. Šīs jomas kritiku M. Pūķis argumentē neveiksmīgi. Viņš saka, ka nav atrastas funkcijas, ko kāda no pašvaldībām nepilda. Šis apgalvojums ir teorētisks, jo ir ļoti daudz funkciju, kuru izpildei kāda pašvaldība sadarbojas ar citu pašvaldību, kas to ir spējīga paveikt, vai arī deleģē savas funkcijas kādām biedrībām vai uzņēmējiem. Topošā Bauskas rajona teritorijā tipisks piemērs ir Bauskas būvvalde. Šī joma, tāpat kā virkne citu funkciju, būtu reāla arī mazam novadam, bet tai pašā laikā izmaksātu diezgan dārgi. To LPS nepiemin.

Aizvien neesot zināms, kuras funkcijas jaunajām pašvaldībām būs papildus. «Runā par bāriņtiesām, bet tas pilnībā vēl nav zināms,» teic G. Kaminskis. «Piedāvā funkcijas, kuru pilnvērtīgai īstenošanai ministrijām nav naudas. Ko nevar izdarīt, bet kas skaitās ministrijas atbildībā, to cer nodot pašvaldībai, bet finansiāla atbalsta šim plānam nav,» saka M. Pūķis.

Īstais likums vēl priekšā
Neesot arī skaidrs, kādas būs izmaiņas pašvaldību finanšu sistēmā. LPS uzskata, ka VARAM nav skaidra priekšstata, ir tikai neizanalizēts ministriju vēlmju saraksts. Esot solījums, ka šos jautājumus precizēs jaunais likumprojekts par pašvaldībām, bet par likumu pašlaik nenotiek nedz diskusijas, nedz ir skaidrība, kas tajā paredzēts. «Iecerēts divu likumu, proti, «Par pašvaldību budžetu» un «Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums», modificētas normas pārcelt uz jauno likumu «Par pašvaldībām». Pagaidām Finanšu ministrijas vai VARAM iestrādes tur slepenībā. Taču jauno teritoriju rīcībspēja būs tieši atkarīga no finanšu sistēmas,» teic M. Pūķis.

Pašreiz LPS pārstāvjiem nākotnes prognozes nav pozitīvas. Viņi norāda, ka kaut kad vasarā būs izšķirīgais likums, kas ļaus saprast, kas patiesībā īsti ar reformu ir domāts. «Neatrisinātā pagaidām ir daudz vairāk, nekā atrisinātā. Redzama ir spēka spiediena taktika, kas ir neierasti mūsdienu politikā – jo līdz šim lēmumi balstījās uz izpratni, kompromisu un pārliecināšanu. Tagad vienkārši pieņem lēmumu – jūs dzīvosiet jaunajā kārtībā, kā mēs liksim,» saka M. Pūķis.

Teritorijas iztukšošana
Gan daudzi reformas kritiķi, gan LPS pārstāvji atklāti norāda, ka lielo novadu izveide palielinās centru ekonomiskās aktivitātes nevienlīdzību ar nomalēm. Vēl vairāk samazināsies iespējas attīstīties apdzīvotām vietām, kuras atrodas tālāk no novada centra. Turklāt iemesls neesot ļaunprātība – izveidojot lielākas pašvaldību teritorijas, parasti esot tāds efekts, un esot jāparedz, kā problēmu risināt.

«Teorētiski nomales efekts izpaužas vienmēr pēc apvienošanas. Tas nav saistīts ar ļaunumu vai pārkāpumiem, bet deputātiem, kas būs ievēlēti, jo viņi darbosies lielākās daļas vēlētāju interesēs. Apvienojot teritorijas, daļu darba izpildīs visur, bet jaunās investīcijas, visticamāk, tiks novirzītas novada centru attīstībai, un tas pats sakāms par kultūras pasākumiem – tie tiks rīkoti novada centrā. Tas ir kā dabas likums. Nomales efekts ir neizbēgams, lielākie cietēji būs apmēram 400 000 iedzīvotāju. Ir nepieciešama valsts atbalsta programma, garantējot finanšu plūsmu uz tām teritorijām, kuras nav jauno pašvaldību centrā,» saka M. Pūķis.

Speciālists arī skaidro, kāda ir atšķirība starp jauno reformu un iepriekšējo rajonu sistēmu. «Kad bija rajonu un pagastu pašvaldības, iedzīvotāju ienākumu nodokļa 70 procenti pienācās pagastam, bet lielajam rajonam –
30 procenti, no tā vajadzēja organizēt arī veselības aprūpi. Katrā pagastā varēja sadalīt savu budžetu. Pēc jaunās sistēmas nekā tāda nav. Budžets būs kopējs, un to izmantos centralizēti. Tas nenovēršami radīs situāciju, ka vairāk atbalstīs centru un mazāk – nomales. Papildus īsteno skolu tīkla reformu un sociālo reformu, kas darbosies līdzīgi. Teritorijas iztukšošana ir ielikta pašas reformas būtībā,» ir pārliecināts M. Pūķis.

Valsts ietaupīs uz pašvaldību rēķina
Kamēr izskan solījumi, ka pašvaldībām nepiešķirs papildus funkcijas, jau atrasti citi veidi, kā valsts mēģina izvairīties no savu pienākumu pildīšanas, atstājot tos pašvaldībām un reizē piešķirot pārāk maz finansējuma.
Pēdējos divos gados valsts regulāri cenšas atbrīvoties no lauku ceļu uzturēšanas. Kā piemēru var minēt ceļu Rundāles novadā no Pilsrundāles uz Sviteni, kuru bija spiesta pārņemt pašvaldība, lai varētu uzliet asfaltu un sakārtotu to. Turklāt finansējumu, kuru varētu izmantot ceļu būvei, valsts izmanto dažādiem mērķiem, apgalvo pašvaldības. LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš informēja, ka 2007. gadā ceļu lietotāju maksājumi valsts budžetā bija 417 miljoni eiro, no kuriem valsts ceļu būvei tērēja 277 miljonus eiro. 2020. gadā maksājumi valsts budžetā ir 771 miljons eiro, bet Valsts autoceļu fondam atvēlēti 254,5 miljoni eiro – pat mazāk nekā pirms 13 gadiem.

«Jau 2017. gadā Satiksmes ministrija ir identificējusi 3 970 kilometrus valsts vietējo autoceļu, kuru īpašumtiesības un uzturēšana nākotnē potenciāli ir nododama pašvaldībām. Šo ceļu uzturēšanai Satiksmes ministrijas piedāvājums ir 1 560 eiro par katru kilometru,» informē A. Salmiņš.

A. Salmiņš uzskata – ja būs šāda iniciatīva no valdības puses, tad piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par līdzšinējo, kas tērēts ceļu uzturēšanai no valsts uzņēmuma. Bez tam jānodrošina pašvaldībām iespējas aizņemties, lai varētu veikt ceļu pārbūvi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tur aizdomās valdību par rezultātu slēpšanu

Kategorijas