Bezizmešu autobusi pārāki par zemāku cenu

2020. gada 26. jūnijs 00:00

976

Bezizmešu autobusi pārāki par zemāku cenu

Pārvadātāju konkursa rezultāti ietekmē «Aips» attīstības plānus Bauskā

Joprojām nav rimusi ažiotāža ap Autotransporta direkcijas (ATD) izsludināto konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vakar, 25. jūnijā, sāka skatīt 11 iesniegtās sūdzības par šo iepirkumu, liecina IUB paziņojums.

«Bauskas Dzīve» jau vēstījusi, ka iepirkumu komisija bija pieņēmusi lēmumu par uzvarētājiem
12 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs no kopumā 16 konkursā izsludinātajām. Bauskas lotē, nesekojot sūdzībām, uzvarētāja – a/s «Nordeka» – te palikusi nemainīga.

Bauskas lotē sūdzības neizvirza
Apsteidzot konkurentu par 6,86 punktiem, Bauskas maršrutu tīklā jeb lotē uzvarēja a/s «Nor-deka». Autotransporta direkcijas pārstāve (ATD) Zane Plone iepriekš minēja, ka šajā iepirkuma sadaļā piedalījās vien divi pretendenti – «Nordeka» un SIA «Tukuma auto» (atgādinājumam – Igaunijas uzņēmums a/s «Hansabuss» Latvijā ir iegādājies vairākus pārvadātājus, kas līdz šim strādāja kā trīs uzņēmumi – SIA «Tukuma auto», «Aips» un «Ludzas autotransporta uzņēmums», bet minētajā konkursā startēja kā viens – SIA «Tukuma auto»).

Noteiktajā termiņā konkursa rezultāti Bauskas lotē nav pārsūdzēti, un tuvākajā laikā varētu notikt līguma slēgšana ar uzvarētāju, apliecināja ATD pārstāve
Z. Plone.

A/s «Hansabuss» valdes loceklis Sergejs Vahņitskis atzina, ka Bauska uzņēmumam ir pietiekami nozīmīga, un neslēpa, ka bijuši nopietni attīstības un investīciju plāni. «Izvērtējot konkursa nosacījumus un saņemtos punktus, mēs neredzējām iespēju apstrīdēt rezultātus, lai gan patiesi vēlējāmies to darīt,» paziņo S. Vahņitskis.

Viņš atzīmēja, ka «Nordeka» ieguvusi 58 tehniskos punktus, kas nozīmējot – vismaz 40% no jaunā autoparka līguma laikā ir jāmaina. Citiem vārdiem sakot, vidējais autoparka vecums katru gadu nedrīkst pārsniegt četru gadu vecumu. Tāpat arī no līguma sākuma jaunajam pārvadātājam jāsāk izmantot četras ūdeņraža dzinēja vai elektrisko autobusu vienības.

«Mēs plānojām sākt ar simtprocentīgi jaunu autobusu parku un līguma laikā mainīt dažus no tiem, bet...» pusteikumā apraujas S. Vahņitskis, pēcāk piemetinot, ka konkursa noteikumi par tehniskajiem punktiem bijuši ļoti mulsinoši, jo, uzņēmumaprāt, papildu punktu piešķiršana par parka vidējo vecumu, velosipēdu turētājiem, bezizmešu autobusu izmantošana, pat ja maršruta tīklā nav pilsētas maršrutu, ir nekorekta.

Elektriskais autobuss – ievērojamas izmaksas
S. Vahņitskis atzina, ka zaudējuši tieši tehniskajos punktos, jo atteikušies izmantot elektriskos autobusus. «Mūsu piedāvātā cena par vienu kilometru bija par sešiem centiem zemāka nekā konkurentam, taču šajā gadījumā tam nebija nekādas nozīmes. Valsts piekritusi maksāt 206 000 eiro gadā vairāk tikai par Bauskas loti vien, nerunājot par citām,» iepirkuma detaļas ieskicē «Hansabuss» pārstāvis.

Viņš skaidro, ka elektrisko autobusu izmantošana nozīmē ievērojamu izmaksu pieaugumu, jo transportlīdzekļi parasti ir divas vai pat trīs reizes dārgāki nekā ar degvielu darbināmie. Otra nianse, kura esot nozīmīgāka par minēto, ir infrastruktūra un darbība. S. Vahņitskis minēja, ka mazie autobusi ar vienu uzlādi var veikt 70 – 150 kilometru atkarībā no siltumapgādes vai gaisa kondicionēšanas izmantošanas. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, lielas ietilpības autobusu, kas varētu veikt starppilsētu pārvadājumus, ar atbilstošu ES sertifikātu, pašlaik nemaz neesot.

Tāpat svarīgs moments ir piemērotas infrastruktūras izveide. Vienas uzlādes stacijas izmaksas atšķiras no autobusa lieluma, bet varot svārstīties no 40 līdz 80 tūkstošiem eiro. «Mazās ietilpības un nelielā attāluma dēļ elektriskais autobuss ievērojami sašaurina tā izmantošanas iespējas. Jāņem vērā, ka akumulatora darbības laiks ir pieci, astoņi gadi, bet tā izmaksas ir 30 – 50% no autobusa vērtības. Bateriju ietilpība gadu no gada samazinās, tāpēc ekspluatācijas izmaksas būs augstākas nekā parastajiem autobusiem. Enerģijas patēriņš naudas izteiksmē uz 100 km ir atkarīgs no autobusa lieluma, bet ir salīdzināms ar dīzeļdegvielas autobusu izmaksām vai pat lielākiem tēriņiem. Bauskas tīklā vidējais nobraukums dienā vienam mūsu autobusam ir vismaz 180 kilometru, maksimālais – 500 kilometru dienā. Šī iemesla dēļ atteicāmies izmantot elektriskos autobusus, bet pēc rezultātiem redzam, ka tāpēc arī zaudējām. Ceram, ka pasūtītājs novērtēja un pārbaudīja, vai tika ņemta vērā visa informācija par elektrisko autobusu izmantošanu, ieskaitot pārvadātāja ieguldījumus infrastruktūrā, lieljaudas elektrības piegādē un uzlādes stacijās,» problēmas atklāj S. Vahņitskis.

Igaunijas kompānijai neesot informācijas par to, ka tiktu lobēts konkrēts vietējais uzņēmums vai arī ko noteiktu politiskā ietekme. «Ceram uz godīgu rīcību, godprātīgu konkurenci, kur ieguvējs būs pasažieris,» akcentē
S. Vahņitskis.

Komercmaršruti arī Igaunijā
Mēģinot noskaidrot, vai komersants neplāno slēgt apakšuzņēmēja līgumu ar «Nordeku», S. Vahņitskis sacīja, ka vēl pāragri par to runāt, taču šādu iespēju neizslēdza. SIA «Aips» patlaban nodarbinot 37 autovadītājus, no kuriem 20 ir nepilns darba laiks. Birojā nodarbināti septiņi cilvēki, no kuriem trīs strādā nepilnu darba laiku. Bez autobusu pārvadājumiem uzņēmums nodrošina arī autobusu apkopes un remonta pakalpojumus un pārvalda Bauskas autoostu. Aktuāli esot arī citi biznesa plāni, kurus pagaidām S. Vahņitskis atturējās izpaust.

Šogad ATD nākusi klajā ar paziņojumu, ka daži maršruti, ieskaitot Bauska–Rīga, varētu kļūt par komercmaršrutiem bez valsts dotācijas. S. Vahņitskis uzskata, ka ideja nav slikta. Šajā gadījumā uzsvars būtu mainījies, jo klients būtu nevis direkcija, bet gan pasažieris, kurš pērk biļeti. Pārvadātājs būtu ieinteresēts piesaistīt pasažierus ar dažādām lojalitātes programmām un pakalpojuma kvalitāti. Viņš nedomā, ka maksa būtu daudz augstāka nekā tagad. Piemēram, Igaunijā uz komerciāla principa darbojas vairāki maršruti, tādi kā Tallina–Paide (100 km), Tallina–Tartu (185 km), Tallina–Pērnava (125 km).

«Nordeka» sola vēl labāku kvalitāti
Bauskas lotes uzvarētājas a/s «Nordeka» valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs atzīmē, ka Bauska uzņēmumam nav neiepazīts reģions. Jau kopš 2015. gada «Nordeka» kopā ar citiem partneriem apkalpo maršrutu «Rīga–Bauska». «Gribētos ticēt, ka mūsu pakalpojumu kvalitāti Bauskas iedzīvotāji vērtē pozitīvi. Protams, vienmēr paliek iespējas kaut ko labu padarīt vēl labāku un pilnveidoties, ko arī paredz konkursa nosacījumi,» uzsver S. Konopijevs.

Viņš sacīja – ja konkursa rezultātus apstiprinās un tiks parakstīts līgums ar ATD par maršrutu apkalpošanu, tad saskaņā ar satiksmes ministra teikto apmēram 2021. gada jūnijā plānots sākt pilnvērtīgu darbību visos konkursa lotē «Bauska» ietvertajos maršrutos. Tiek plānots pārvadājumos iesaistīt 40 dažādu marku autobusus, t. sk. tā saucamus elektroautobusus. «Pašlaik nebūtu korekti nosaukt autobusu markas un ietilpību, ņemot vērā, ka konkursa rezultāti vēl nav apstiprināti, bet tie noteikti būs atbilstoši ATD prasībām saskaņā ar konkursa nolikumu,» pauž S. Konopijevs.

Pārvadātājam tiekot dots gads, lai sagatavotu visu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru, iegādātos nepieciešamos transportlīdzekļus, pieņemtu darbā personālu, noslēgtu līgumus ar citām struktūrām utt. «Uzņēmumam ir spēcīgs menedžments, labi sagatavoti darbinieki, lieliska infrastruktūra, sadarbība ar iesaistītajām pusēm un milzīga darba pieredze. Tas viss ir sasniegts pēdējo padsmit gadu laikā, ņemot vērā, ka uzņēmuma akcionāri visu ikgadējo peļņu novirzīja šīm vajadzībām, līdz ar to mūs nebiedē saistības, mēs esam gatavi sekmīgi darboties arī turpmāk un sniegt pilnvērtīgu pakalpojumu Bauskas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem,» pauž S. Konopijevs.

Zaudētāji būs vienmēr
«Nordeka» valdes priekšsēdētājs atzīst, ka pēdējā mēneša laikā publiskā telpā izskanējuši tik daudzi viedokļi gan par konkursa nosacījumiem, gan par rīkotājiem, gan par uzvarētājiem un zaudētājiem, gan par labuma guvējiem utt., ka vairs neesot vēlmes kaut ko skaidrot. S. Konopijevs iepazinies arī ar mūspuses eksperta Ulda Koluža pausto laikrakstam «Bauskas Dzīve». «Respektēju U. Koluža viedokli, taču ir daudz aspektu, kurus varēja un vajadzēja risināt pirms konkursa sākšanas un pat konkursa gaitā. Kur visi bija tajā laikā? Kāpēc klusēja un savu viedokli izsaka tikai tagad, kad konkurss ir noslēdzies? Kāpēc tikpat aktīvi un skaļi neviens nerunāja konkursa nolikuma sagatavošanas un apspriešanas laikā? Visu konkursa sagatavošanas procedūru un gaitu kontrolēja Sabiedriskā transporta padome (STP), kuras sastāvā ietilpst plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvji un kam bija jāparedz iespējamais rezultāts un sekas. Vai viņiem bija vienalga? Vai viņiem pat prātā nevarēja ienākt, ka «CATA», VTU «Valmiera» vai «Ventspils reiss» neuzvarēs, uzņēmumi, kuri patiešām savā ziņā ir Latvijas «grandi», kuru priekšā es noņemu cepuri?!» tā S. Konopijevs.

Tāpēc dubultā viņu izbrīnot fakts, ka pēc konkursa rezultātu izsludināšanas «pamodušies» visi spēki, kuri pirms konkursa kaut ko neskaidri vēlējās teikt sabiedrībai un amatpersonām, bet tagad sāk šaut ar lielgabaliem, minot ne visai glaimojošus vārdus konkursa organizatoru un uzvarētāju virzienā.

«Pamatojoties uz savu pieredzi, gribētu teikt, ka, manuprāt, šī brīža mūsu nozares vadītāji ar visu savu prātu, enerģiju un vēlmi gribēja un parādīja sabiedrībai un uzņēmējiem, ka nozare var strādāt efektīvāk, un panākt Latvijai un iedzīvotājiem labāku vēlamo rezultātu, organizējot šo konkursu un taupot valsts līdzekļus. Jau pirms konkursa bija zināms, ka tiek plānots apgūt 447 milj. eiro desmit gadu laikā, nobraucot ik gadu ap 65 milj. kilometru. Bija zināms, ka šo apjomu var «vinnēt» piecas sešas kompānijas vai to apvienības un ka šajās sacensības, kā jau visās citās, būs gan uzvarētāji, gan zaudētāji. Konkurss notika, un visi pārvadātāji startēja vienādos apstākļos un ar tiem pašiem nosacījumiem. Uzvarēja tie, kas spēja izpildīt visus nosacījumus, un tas ir standarts jebkurā iepirkumā, jo visi nevar uzvarēt, zaudētāji būs vienmēr,» tiešs ir
S. Konopijevs.

Viņš atzīmēja, ka šī cīņa neatgriezeniski sašķēlusi pasažieru pārvadātājus. Tas kļuvis īpaši acīmredzams, kad Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), kurai būtu jāpārstāv visu savu biedru konsolidēto interesi, pašlaik aizstāvot tikai biedru daļas, turklāt zaudējošās daļas, interesi, vēršoties valdībā un IUB visu biedru vārdā, kas vēl vairāk situāciju padara nepievilcīgu.

Detaļās par pasažieru pārvadājumu organizēšanu Bauskā un apkārtnē, vēlreiz uzsverot, ka līgums vēl nav noslēgts, S. Konopijevs neieslīga.

Ievēroti visu pušu viedokļi
ATD pārstāve Z. Plone uzsvēra, ka visiem pārvadātājiem konkursa nosacījumi bija zināmi jau vismaz gadu pirms tā izsludināšanas. Gatavojot konkursa nolikumu, ATD konsultējusies ar Konkurences padomi, IUB, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un vairākām personu ar invaliditāti biedrībām, tādējādi tika ņemts vērā dažādu pušu viedoklis un vēlmes, vienlaikus ievērojot to, ko nosaka normatīvie akti. Direkcija arī sniegusi skaidrojumus uz visiem pretendentu jautājumiem, kas konkursa gaitā radās. Turklāt uz to, ka iepirkuma dokumentācija tikusi sagatavota kvalitatīvi, norādot fakts, ka 12 daļās ticis pasludināts uzvarētājs. Tas nozīmē, ka vairāki uzņēmumi bijuši spējīgi sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu. Par iepirkuma dokumentācijas kvalitāti liecina arī fakts, ka kopumā no 38 apstrīdētajiem punktiem 35 IUB atzinis par nepamatotiem. Savukārt pārējie trīs punkti bijuši saistīti ar tehniskiem jautājumiem, ko direkcija operatīvi precizējusi.

«Iepirkumu uzraudzības birojā tika iesniegtas pārsūdzības par septiņām no 12 lotēm, kurās pasludināts uzvarētājs. IUB šīs sūdzības vērtēs līdz jūlija sākumam, tad arī būs zināma tālākā rīcība. Piecās lotēs rezultāti netika apstrīdēti, tāpēc tuvākajā laikā varētu slēgt līgumu ar uzvarētājiem,» paziņoja Z. Plone.

Viņa sacīja, ka mēnesi pirms pakalpojuma sākšanas ATD rūpīgi pārbaudīs, vai viss, ko pretendents bija norādījis piedāvājumā, tiks izpildīts. Ja pārvadātājs nespēs nodrošināt visas prasības, viņam netiks dota iespēja sākt līguma izpildi.

Vaicājot, kas notiks, ja pēc vairākiem gadiem pārvadātājs paziņos, ka par norādīto naudu nespēj nodrošināt pakalpojumu un nepieciešami papildu līdzekļi, bet pārējie, kas zaudējuši konkursā, būs bankrotējuši, bet kādam pasažieri jāpārvadā un valstij, lai neciestu iedzīvotāji, nāksies maksāt prasīto, Z. Plone paskaidro, ka ikviens uzņēmums, gatavojot piedāvājumu, veica aprēķinus, lai spētu nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamajos 10 gados. Iepirkumu komisija, vērtējot piedāvājumus, rūpīgi pārbaudījusi katru piedāvāto pozīciju; ja komisijai radās šaubas par piedāvāto cenu, pretendentam tika pieprasīts detalizēts skaidrojums, kuru tas arī sniedza. Tādējādi direkcijai neesot šaubu par to, ka uzvarētāji varētu neizpildīt to, ko ir piedāvājuši. Papildus Z. Plone informē, ka atsevišķas cenas pozīcijas, piemēram, tās, kas skar nodokļu maiņu, 10 gadu laikā iespējams pārskatīt, ja tam ir pamato
jums.

Viens no konkursa pamatprincipiem ir saglabāt konkurenci arī nākotnē, tādēļ tika noteikts ierobežojums, cik lielu maršru-tu tīkla daļu viens uzņēmums ir tiesīgs apkalpot. Tādējādi ATD neesot bažu par to, ka nākotnē konkurence varētu mazināties un nebūtu neviena, kam apkalpot reģionālo maršrutu tīklu.

VIEDOKLIS

Sagaida krahs
Uldis Kolužs, 31 gadu strādājis šajā nozarē un 29 gadus vadījis pasažieru pārvadājumu uzņēmumu SIA «Aips», Bauskas novada domes deputāts, bijušais Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas
priekšsēdētājs:

– Visu šo situāciju varu vērtēt tikai kā nozares bijušais dalībnieks un eksperts no malas, jo manis vadītā asociācija pagājušā gada nogalē beidza savu darbību. LARPA (Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija) savu darbu beidza pēc biedru kopēja lēmuma, uzticot tālāko nozares aizstāvību LPPA (Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija), koncentrējot visus jautājumus vienai asociācijai.

Konkurss noticis neprofesionāli, manuprāt, pat ar mērķi no pasažieru pārvadājumiem izslēgt gadu desmitiem labi strādājošos uzņēmumus («CATA», Valmiera, Dobele, Jēkabpils, Ventspils). Šo labi strādājošo uzņēmumu vietā ienāk «Sabiedriskais autobuss», kas jau ilgstoši ir bēdīgi slavens ar daudziem pārkāpumiem un slikto kvalitāti, «Liepājas autobusu parks», ar kuru par pieļautajiem pārkāpumiem, manuprāt, sen bija jāpārtrauc līgumi, kā arī «Nordeka», kas nekad nav apkalpojusi vietējos pārvadājumus, jo nekad nav bijuši tiem piemēroti autobusi. Redzot šo uzņēmumu īpašniekus, rodas aizdomas par kaut kādām ietekmēm, kas visu virza... Joprojām Šlesers, Šķēle, Brandavs un Savickis. Pārdomas rada arī ATD vadības izteikumi par reputācijas un līdzšinējo «sasniegumu» nevērtēšanu, jo viss tiekot sākts no «baltas lapas» pēc vienādiem kritērijiem un nosacījumiem.

Ja tiešām tieslietu struktūras arī neredzēs notiekošo, manuprāt, gaidāma katastrofa pasažieru pārvadājumu jomā. Prognozēju, ka jau vēlākais pēc trīs gadiem būs pirmie bankroti, jo atsevišķās lotēs ir nosauktas cenas, kas jau tagad ir zem pašizmaksas. Izskatās, ka atsevišķas kompānijas ir apsolījušas tehniku, ko nespēs sagādāt. Interesanti, kā tad rīkosies ATD, kad jau labi strādājošie uzņēmumi būs aizgājuši no pasažieru pārvadājumiem.

Domāju, ka jau pēc kāda laika, līdzīgi kā banku sektorā, arī a/s «Pasažieru vilciens», arī ATD vadībai būs jāatbild par nodarījumu, taču pārvadājumu nozare būs «neglābjami sačakarēta». Manuprāt, nevienam no ATD vadības tā īsti neinteresē pasažieru vajadzības. Viss tiek pieskaņots tikai nepietiekamajam finansējumam.

Žēl skatīties, kā tiek grauta nozare. Novēlu izturību un veiksmi Ošenieka kungam, kurš vēl cenšas risināt pasažieru un labi strādājošo uzņēmumu pastāvēšanu.

UZZIŅAI

Aicina pārtraukt konkursu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pauž bažas par atklātā konkursa «Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā» iepirkuma patieso saimniecisko izdevīgumu valstij.

Vēstulē, ko parakstījis LPPA prezidents Ivo Ošenieks, minēts, ka jau konkursa nolikums sagatavots nekvalitatīvi un tam ir lielas interpretācijas iespējas. Par to liecinot tas, ka no 40 konkursam iesniegtajiem piedāvājumiem 40 procentus iepirkumu komisija diskvalificēja. Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas 11 sūdzības.

«Nolikumā ietvertais vērtēšanas algoritms nebija virzīts uz pasažieru pārvadājumu ilgtspējību un tehniskā un finansiālā piedāvājuma līdzsvarotību, nebija paredzēts vērtēt pretendentu reputāciju, nebija prasības potenciālajiem uzvarētājiem iesniegt pasūtītājam bankas vai apdrošināšanas sabiedrības līguma nodrošinājuma garantijas, lai nodrošinātos pret nepamatoti zemu cenu piedāvājumiem. Bija daudz nenozīmīgu prasību, par ko piešķīra punktus,» teikts vēstulē.

Minēti arī piemēri, kas raksturo, ka īstenotais iepirkums no valstiskā viedokļa nav saimnieciski izdevīgākais. Uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši konkursā vai zaudējuši daļu no pārvadājumiem, nāksies pārdot vai norakstīt apmēram 320 autobusus par vismaz 14 miljoniem eiro. Otrs piemērs saistīts ar jaunu autobusu iegādi, šis skaits būtu no 658 līdz 752 autobusiem, un minimālie ieguldījumi būtu 73 – 85 miljoni eiro.

Tāpēc asociācija aicina pārtraukt atklātā konkursa iepirkuma procedūru, objektīvi izvērtēt pieļautās kļūdas šī konkursa nolikuma izstrādē un sagatavot jaunu iepirkumu atbilstoši valsts ekonomiskajai izaugsmei un finanšu iespējām.
Ar publisku paziņojumu klajā nākuši arī Vidzemes pašvaldību vadītāji, paužot bažas par turpmāko sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un rosinot pārskatīt iepirkuma procedūru valstī.

Tikmēr Latgales reģiona pasažieru pārvadātāju biedrības «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas» biedri – a/s «Rēzeknes autobusu parks», SIA «Daugavpils autobusu parks» un SIA «Dautrans», kas nodrošinās pilnībā pārvadājumus Latgalē, – publiski presē paziņo, ka gan LPPA prezidenta I. Ošenieka, gan Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju publiski paustās norādes par nekvalitatīvi izstrādātu Konkursa nolikumu, kā arī par nevienlīdzīgām iespējām pārvadātāju starpā neizturot nekāda veida kritiku. Konkursa procedūra komersantu ieskatā ir noritējusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī tikai un vienīgi likums sevī ietver noteiktu kārtību, kādā tiek izvērtēta kā konkursu dokumentācija, tā arī šāda konkursa rezultāti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bezizmešu autobusi pārāki par zemāku cenu

Kategorijas