BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zināt, ko iepin Jāņu vainagā

Zināt, ko iepin Jāņu vainagā

Vasaras saulgriežu skaistākā un svarīgākā rota ir Jāņu vainags. To veidojot, varam radoši izpausties, pieskaņot to tērpam, sekot tradīcijām… Turklāt Jāņu zālēm, ko pinam vainagos un ar ko rotājam svinību vietu, piemīt arī ārstnieciskās īpašības. Ko tās var dot mūsu veselībai un kāda piesardzība jāievēro, tās lasot, skaidro „BENU Aptiekas” farmaceite Ilze Priedniece.

Jāņu zāļu vākšana

Jāņu zāles tāpat kā ārstniecības augi ir jāvāc no rīta puses, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs. Turklāt vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai.

Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, ir arī noderīgas medicīnā un spēj ietekmēt to, kā jūtamies, šādu vainagu valkājot. Tā, piemēram, pret galvassāpēm palīdzēs vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze. Savukārtmundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte, iesaka farmaceite.

Populārākās Jāņu zāles

·     Sarkano un balto āboliņu vainagā pin vienu pašuvai kombinē ar citiem augiem, savukārt veselībai to lieto pie saaukstēšanās un aterosklerozes profilaksei.

·         Margrietiņas jeb pīpenes veido krāšņu svētku vainagu,un izsenis tiek uzskatīts, ka tās nes laimi.

·         Pelašķi palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Tāpat arī aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Der arī pret gastrītu un vēdera pūšanos, rosina apetīti. Taču jāņem vērā, ka pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā!

·         Raspodiņš ne vien piešķir ziedu vainagam svaigumu, bet ir arī noderīgs sievietes veselībai.

·         Madaras palīdz pret iekaisumu, nomierina, palīdz dziedēt brūces.

·         Asinszāli plaši pazīst kā dabīgo antidepresantu.

·         Sarkanās magones papildinās svētku vainagu ar košumu un prieku.

·       Kalmes lapas bieži izmanto svētku vainagu pamatam. Savukārt kā ārstniecības drogu izmanto kalmes sakneņus, kas sekmē gremošanu un pazīstami ar savām antibakteriālajām īpašībām.

·        Deviņvīruspēku izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Tam piemīt pretiekaisuma iedarbība, noder pie saaukstēšanās un gripas

·         Baldriāns ir plaši pazīstams ar tā nomierinošo spēku.

·         Vībotnes darbojas pret iekaisumu un pazemina temperatūru. Tām piemīt nomierinoša darbība, lieto arī ēstgribas uzlabošanai.

·     Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumā, jo tām piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, arī kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.

·         Ugunspuķei piemīt relaksējoša un organismu stiprinoša iedarbība.

·         Rudzupuķēm, kas koši izgrezno vainagu ar zilo krāsu, piemīt pretiekaisuma iedarbība, to lieto ārīgi ādas slimību gadījumā.

·         Vainagā starp ziediem skaisti izskatīsies arī kāda lapiņa vai neliels zariņš ar lapām – no ozola un pīlādža.

Piesardzība pirmajā vietā!

Farmaceite uzsver – vienmēr paturiet prātā drošību! Vainagu pīšanai un svētku rotāšanai izmantojiet tikai zināmus augus! Nekādā gadījumā neizmantojiet indīgos augus – iepazīstiet tos jau laikus, pirms dodaties lasīt ziedus. Izplatītākie ir latvānis (tam nedrīkst pieskarties, jo tas izsauc smagus ādas apdegumus), gundega (izsauc ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Ar indīgo pļavas zāļu sarkstu –infografiku ikviens var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Tāpat neizmantojiet un neplūciet aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, un neizpostiet šos augus, vācot Jāņu zāles.

Savukārt, ja veidojat vainagubērniem, tam noteikti izmantojiet tikai labi pazīstamus augus, piemēram, kumelītes, margrietiņas, āboliņu. Pievērsiet īpašu uzmanību arī tam, vai kāds no augiem neizraisa alerģisku reakciju!

Neaizmirstiet arī par ādas aizsardzību no saules, kas ir aktuāla gan lielajiem, gan mazajiem!

Ērces aktīvas arī svētkos

Dodoties pēc Jāņu zālēm vai svinības aizvadot brīvā dabā, atcerieties par ērcēm un odiem. Te noderīgi būs aerosoli un aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Odu kodumu vietu apstrādājiet ar dezinficējošu aerosolu. Savukārt, lai novērstu niezi un tūsku, noderēs antihistamīna geli, kurus uzklāj koduma vietai vairākas reizes dienā.

Lai nepiesūktos ērce, vajag padomāt par atbilstošu (gaišu) apģērbu un lietot ērces atbaidošus līdzekļus. Ieteicams ik pa laikam apskatīt, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce. Ja ērce tomēr piesūkusies, vajag to izņemt pareizi, pēc iespējas ātrāk un uzmanīgāk, lai to nesaspiestu. Vietu, kur piesūkusies ērce, nedrīkst apstrādāt ar eļļu vai citām taukvielām, jo tas var izraisīt ērcei vemšanu. Vietu, kur piesūkusies ērce, dezinficē, tad ērces izvilkšanai izmanto pinceti, ar ko ērces snuķītis jāsatver maksimāli tuvu ādai un lēnām jāizvelk. Šim nolūkam aptiekās nopērkamas speciālas pincetes. Var izmantot arī diegu, ko apsien ap ērces snuķīti un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Koduma vietu dezinficē.