BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavas novada mērs: Nav pieņemami novadu reformu īstenot, agresīvi ignorējot iedzīvotāju viedokli

LETA

2020. gada 17. jūnijs 07:45

979
Iecavas novada mērs: Nav pieņemami novadu reformu īstenot, agresīvi ignorējot iedzīvotāju viedokli

Nav pieņemami, ka administratīvi teritoriālo reformu (ATR) īsteno, agresīvi ignorējot iedzīvotāju viedokli, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda divi no pieciem valdības koalīcijas partijas pārstāvošajiem pašvaldību vadītājiem, kuri parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka viņš neiet partijas pavadā, bet gan aizstāv sava novada iedzīvotāju intereses. "Ja 97% no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem aicināja novadu nepievienot Bauskas novadam, tad es nedrīkstu ignorēt savu iedzīvotāju vēlmi," uzsvēra Mačeks. 

Viņš atgādināja, ka Iecavas novada pašvaldība, vēl pirms Saeimā bija pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt likumu.

Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka viņš atbalsta ATR, taču uzskata, ka tā tiek īstenota "agresīvā stilā", kas ir pilnīgi nepieņemami. Viņaprāt, iedzīvotājiem netiek izskaidrotas izmaiņas ar kurām nākotnē nāksies rēķināties. 

"Stresā apstākļos Saeimā pieņemtais likums, manuprāt, reformu būs vairāk sabojājis nekā darījis labu. Likums neveicinās Latvijas attīstību, jo netiek pieņemti citi pavadošie likumi. Manā novadā cilvēki ir ļoti satraukušies un ar patiesām bažām gaida reformas ieviešanu, kas nerada pārliecību, ka viņu dzīve nākotnē uzlabosies," sacīja Olmanis. 

Viņš atzina, ka ar Valmieru jau patlaban notiek sadarbība, bet šaubās, cik efektīva būs saimniekošana tik lielā novadā no Dauguļiem, Ramatas līdz pat Sedai, teju pa pusi Vidzemes. Viņš uzsvēra, ka patlaban nav zināms, kā tiks pārvaldīts tik liels novads, jo nav zināms, kas notiks uz vietas pagastos.

"Patlaban ne man kā pašvaldības vadītājam, ne iedzīvotājiem nav pārliecības, ka iekļaujoties Valmieras novadā, visi Kocēnu novadu veidojošie pagasti piedzīvos vienlīdzīgu izaugsmi, drīzāk notiks pretējais," pieļāva pašvaldības vadītājs.

Viņš atzina, ka domstarpības ar partijas vadību par ATR jautājumiem bijušas jau pirms vairākiem mēnešiem. Olmanis uzskata, ka tas, kā pārvaldīt pašvaldību, labāk redzams uz vietas, "nevis, sēžot Rīgā". "Tas ir pilnīgi normāli, ka mums domas par ATR nesakrīt," piebilda Olmanis.

LETA jau ziņoja, ka 46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu" (ATR).

Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.

Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši Jaunjelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku, Cesvaines, Alojas, Kocēnu, Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas, Baltinavas, Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils, Burtnieku, Alūksnes, Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas, Baldones, Skrīveru, Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas, Carnikavas, Krustpils, Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku, Inčukalna, Mārupes, Pāvilostas, Durbes, Tērvetes, Pārgaujas un Jēkabpils novadu pašvaldību vadītāji.

Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši arī pieci pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pārstāv esošās Saeimas koalīcijas partijas - "Vienotību" un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Vēstuli parakstījis Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Lībeks (VL-TB/LNNK), Krustpils mērs Kārlis Pabērzs (V), Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK), Iecavas novada mērs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) un Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK), kurš reformas dēļ tika apsvēris iespējas pamest partijas rindas.

Savukārt vēstuli parakstījušie 20 pašvaldību vadītāji ir ievēlēti no vietējām vēlētāju apvienībām, seši - no Zaļo un zemnieku savienības, pieci - no Latvijas Zemnieku savienības, četri - no Latvijas Zaļās partijas, trīs - no Latvijas Reģionu apvienības, pa vienam ievēlēti no Vidzemes partijas un Reģionu alianses, bet vēl viens no šiem pašvaldību vadītājiem bijis ievēlēts, bet nu jau izstājies no "Vienotības".

LETA jau ziņoja, ka Ikšķiles un Varakļānu novada pašvaldības ir nosūtījušas arī atsevišķu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nosūtīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.