Vilina rokdarbu noslēpumainā burvība

2020. gada 16. jūnijs 00:00

Bauskā 13. jūnijā dāmas iesaistās Pasaules adīšanas dienā

Sestdien, 13. jūnijā, Bauskas muzeja pagalmā bija sanākušas rokdarbu, sevišķi adīšanas, entuziastes, lai satiktos, iemācītos ko jaunu un kopā atzīmētu Pasaules adīšanas dienu.

Bija ap desmit dāmu, jo tā valstī bija oficiālā darbdiena, kas, visticamāk, arī bija šķērslis, lai sanāktu krietni vairāk interesentu.

Vispirms organizatore, tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja, Sanita Behmane-Baibakova ļāva apskatīt krāsainus cimdu rakstus no muzeja krājuma. Zem stikla bija aplūkojami gan cimdu fragmenti, gan cimdi. «Tie ir svētdienas cimdi, uz baznīcu braucamie,» stāstīja S. Behmane-Baibakova. Zvaigžņu raksts tajos dažādos toņos izskatījās atšķirīgs.

Divkrāsu rakstu paraugi

Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja sniedza in-strukcijas, kā izadīt konkrētu divkrāsu raksta paraugu. Turklāt tas katrai rokdarbniecei iznākšot citādāk, jo atšķiras izvēlētās krāsas. Cimdus jāsāk adīt tagad, tad jau rudenī tie noteikti būšot. Varot nākt uz muzeju skatīties cimdu rakstus, «tā ir mūsu kultūras vēsture».
Lielākā daļa aplī sēdošo bija tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» dalībnieces, viņu vidū arī Lolita Vaivare. No Pilsrundāles bija atbraukusi 26 gadus vecā jauniete Laura Šterna, kam jau no bērnības vecmāmiņa mācējusi ne tikai prasmes ierādīt, bet arī sirdī «iesēt» mīlestību pret rokdarbiem. «Tā dzīvei var piešķirt krāsu, jo īpaši ziemā, kad to trūkst,» teic meitene. Viņa bija atvedusi parādīt pašas mezglotas aproces. Adījuma divkrāsu rakstu Laura veidoja ar pelēku un violetu dziju.

Baušķeniece Sandra Bergmane arī pērn piedalījās Adīšanas dienā Bauskā, pieminēja čaklo adītāju baušķenieci Ingu Muižnieci, kas šoreiz brīnumainā kārtā diemžēl nesēdēja blakus. Sandra bija nākusi ar savu adīkli – tapa zaļa zeķe «japāņu rakstā», kas aizgūts tīmeklī, pinterest.com lapā. Kam tās tikšot? «Iespējams, man,» sacīja krustmeita Aiva Linkeviča, kam tomēr tīkamāka esot gleznošana.

Katram sava aktivitāte

Pulkā bija arī bijusī muzejniece, tagad tautas studijas goda biedre baušķeniece Rudīte Kalniņa, kas lepojas ar pašas darinātām Zemgales blūzēm vienvirziena un divvirzienu izvilkumā. Tādas tapušas trīs, vajadzētu arī ceturto. Četras piecas stundas dienā tam veltot, blūze ir sešu mēnešu darbs. Citi paspējot arī ātrāk.

Nelielu izbrīnu un diskusiju izraisa jaunās studijas dalībnieces baušķenieces Līgas Mezeriņas dzijas pavediens uz labās rokas rādītājpirksta, nevis kreisās, kā ierasts. Dāmas nonāk pie secinājuma, ka «tas pārņemts no ārzemēm».

Ar prieku tiek sagaidīta tautas studijas dalībniece kopš 1991. gada īslīciete Sandra Ķisele ar z/s «Lauriņi» smaržīgu zemeņu kastīti un astoņgadīgo Jorkšīras terjeru Tomiju. Izstādē rokdarbniece izkar brīnišķīgus maučus ar pērlēm un, ieņēmusi vietu aplī, turpina darbu pie jauniem maučiem. Par adīšanu interesi neizrāda Tomijs, viņam jāskatās, kur paliek melns, baltkrūtains kaķis, kas nekaunīgi «medī» ļoti solīdo suņu puiku. Katram sava aktivitāte.

Ierodas arī skatītājas no Codes Astra Dziļuma un Ludmila Macuka. Pērn dāmas piedalījušās Adīšanas dienā, šogad «nav, ar ko palielīties», tamdēļ šoreiz atnākušas tikai paskatīties.

Čaklā darbā pirmā raksta paraudziņš ir tapis. Nu jāliek uz galda, lai redzētu un vērtētu, kas sanācis. Var arī pagūt iebaudīt «rabarberūdeni», kas atspirdzinoši patīkams saulainajā dienā. Lai arī visas adījušas vienu rakstu, tomēr tas atšķirīgās krāsās izskatās nudien katrai citādi. Tālāk dāmas saņem otra raksta tehnisko zīmējumu un ķeras pie darba. Otrs raksts ir ne tikai ar divām krāsām, bet arī tiek kombinēti labiskie un kreiliskie valdziņi, tādējādi adījums iznāks biezāks, «būs ar ragavām braucamie vai pikošanās cimdi». Spēcīga intuīcija vadījusi Līgu Mezeriņu, kas no somas jau izņem otrā rak-sta mājās izadītu paraugu. Neesot zinājusi, ka Sanitai padomā šodien tādu darināt. Līgai sen par tādu bijušas domas un arī daži jautājumi.

Idejas un stimuls
turpmākajiem darbiem

Pēc laiciņa tapis arī otra raksta paraugs. Kādai rokdarbniecei ir arī «kļūdas», uz ko viņa atteic: «Māksla ir māksla!» Tapušais raksts varētu tikt izmantots ne tikai dūraiņu adīšanai, bet arī, piemēram, jakas maliņām, varot arī visu jaku tādā noadīt, būs siltāk.

Baušķeniece Dace Gurlovska ierodas ar vārdiem: «Nācu uz beigām, lai redzētu, kas sanācis!»

S. Behmane-Baibakova nobeigumā uzsver kopāsanākšanas un kopdarba vērtību: «Viens pats nekad neuztaisīsi tik daudz paraudziņu un neredzēsi, kas sanāk!» Rokdarbnieču pulkā virmo radošs gars, draudzība, plaiksnī joki, un nenoliedzami izdodas atrast padomu un gudrību nākamajiem darbiem. Nobeigumā dāmas cita citai sirsnīgi aplaudē, tādējādi noslēdzot šī gada Adīšanas dienu.

Šāds pasākums Bauskā notika otro reizi, studija gan to uzņēmās pirmoreiz. Kāds akcents varētu būt Adīšanas dienā nākamgad, īstas pārliecības Sanitai vēl neesot. «Lai cilvēki muzejā iesūta idejas, ko gribētu nākamgad! Varbūt varētu pievērsties zeķēm. Lai cilvēki padomā un dalās ieteikumos!» rosina organizatore. Rokdarbnieku grupā, ko vada S. Behmane-Baibakova, esot ap 20 dalībnieču. Visticamāk, jūlija beigās, augusta sākumā nodarbības varētu atsākties. Ir dienas grupa, kur darbošanās sākas pulksten 10, un vakara grupa, kas startē pulksten 17.30. Iegādājoties muzeja biļeti 1,40 eiro vērtībā, pieejama izšūšana ar pērlēm, adīšana un tamborēšana. Varot nākt arī nepratēji. Kam savukārt interesē aušana, tas aicināts stāties tautas mākslas studijā, rosina vadītāja.

Sanitas dzimtā visas sievietes esot rokdarbnieces. «Man ir tā laime strādāt darbu, kas ir arī mans hobijs un sirdslieta,» teic S. Behmane-Baibakova. Viņa ir ne tikai profesionāla rokdarbniece-tautastērpu darinātāja, bet arī prasmīga maltīšu gatavotāja, garšīgi sanākot ēdieni uz ugunskura.

UZZIŅAI

Kopš 2005. gada Pasaules publiskās adīšanas diena («World Wide Knit in Public Day») tiek atzīmēta jūnija otrās nedēļas nogalē. To plašai publikai pieejamās vietās – uz ielas soliņiem, parkos, āra kafejnīcās un līdzīgās vietās – organizē dažādi rokdarbnieču klubi, dziju veikali un adīšanas entuziasti. Pasākuma mērķis ir popularizēt šo radošo vaļasprieku un satikt domubiedrus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vilina rokdarbu noslēpumainā burvība

Kategorijas