Pašlaik novāc nogāztos kokus

2020. gada 12. jūnijs 00:00

Spēcīgs vējš Budbergā nodara plašus postījumus parkam un mājsaimniecībām
Svētdienas naktī un pirmdienas, 8. jūnija, vakarā spēcīgs vējš un negaiss plosījās daudzviet. 8. jūnija vakarā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma divus izsaukumus uz Bauskas novada Brunavas pagastu.

Uz autoceļa Ērgļi–Budberga un pie Budbergas kapiem tika novākti nolauzti koki, informē Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.

Estrāde – saplacināta
Pamatīgus postījumus vējš un negaiss nodarījis Brunavas pagasta Budbergas parkā. Nogāzti daudzi koki, nolūzuši neskaitāmi zari, un līdz ar zemi «nolīdzināta» arī parka estrāde. SIA «Vides serviss» darbinieki jau 9. jūnijā kopā ar vietējiem iedzīvotājiem sākuši vētras seku likvidēšanu.

Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova stāsta, ka arī 2015. gadā negaiss nodarījis posta darbus, tikai toreiz no tā cieta publiskās vietas, šoreiz pagasta saimniecei sāp sirds arī par to, ka apskādētas individuālās dzīvojamās mājas, ne tikai estrāde un skaistais Budbergas parks. Otrdien «Vides servisa» strādnieki no kokiem atbrīvojuši ceļu parkā, lai tur vispār var iekļūt. «Darba daudz, grūti pateikt, cik laika tie prasīs, varbūt divas nedēļas. Saprātīgi rīkojoties, estrādi varētu atjaunot,» pauž B. Marčenkova.

«Bauskas Dzīve» ieradās Budbergas parkā 10. jūnija rītā, mazliet spīdēja saule, putni dziedāja tik līksmi, it kā nekas nebūtu noticis, viņiem bija sava «estrāde». SIA «Vides serviss» strādnieki Sergejs Lomakins un Modris Drunka kopā ar vietējo palīgstrādnieku Raimondu Rosni darīja, ko varēja. Vairāki milzīgi koki un to zari jau bija sazāģēti, bet darba vēl bezgala daudz, stiprais vējš ārdījies ne pa jokam.

Īsta bēdu leja pavērās estrādes vietā – būve gulēja zemē plakaniski.
«Bauskas Dzīve» piestāj arī Bikšu kapos, kuros Brunavas pagasta strādnieki ar motorzāģiem čakli rosās. «Jā, estrāde plakana, tad jau te, kapos, nekas, kādi četri prāvāki koki nogāzti,» teic Jānis Kukutis.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs teic, ka «estrāde nu kā aizvērta grāmata». Novada vadība 10. jūnijā apmeklējusi Budbergu un tikusies ar pārvaldes vadītāju Baibu Marčenkovu, nolēmuši, ka estrādi demontēs, palikšot grīda, kāds dēlis gan jānomaina. Jāveido jauna konstrukcija. «Pašlaik «Vides servisa» darbinieki kopā ar Brunavas pagasta strādniekiem visus spēkus veltīs koku novākšanai. Uz Jāņiem noteikti nebūs jauna estrāde, iespējams, vasaras otrajā pusē,» teic V. Čačs.

Lidojošs batuts, sasperts skurstenis un sabojātas ierīces
Budbergas parks saņēma pirmo negaisa un vēja «triecienu», bet tā spēkos nebija pasargāt mazliet tālāko Līvānu māju teritoriju. Saimniece Gunta stāsta, ka vairākiem ciemā negaisa laikā elektrības kontaktligzdas un ierīču kontaktdakšas sakusušas, arī telefona lādētājs sakusis. Pašas sētā zemē guļ prāvs smiltsērkšķis, ķirsis, vītoliņš. Lielākā sāpe par divām vērtīgām olu plūmēm, pēc kuru potzariem braukuši pat no Dārzkopības institūta, nu tās atliek tikai nozāģēt, cerība paliek, ka institūtā viss izdevies.

Pretī kaimiņmājas pagalmā atradās batuts, negaisa laikā tas parauts gaisā un iesviests Guntas un saimnieka Āra dīķī, kas atrodas ap 115 metru no tā. Kas par viesuli bijis! «Pie plūmītes atradu atsperes, tad sākām lūkot, no kurienes tās, un atradām batutu. Četri vīri, izrāvuši no dīķa, to nesa, bet vējš aizrāva tāpat,» piedzīvoto «brīnumu» apraksta saimniece.

«Viasat» televīzijas «šķīvim» izrauts robs, citiem kaimiņiem zibens tādu pašu saspēris. Arī ūdenssūknis sadedzis. «Teju katru gadu mums sasper ierīces, citiem stabus, elektrības skaitītājus,» teic Gunta, «spēra un rībēja vienā laidā, no debesīm nāca balta ūdens masa, tagad dārzā viss sazēla. Otrdien pagasta priekšniece visur skrēja ar elektriķiem, arī Ķirķeļu kapos un pie baznīcas nodarīti posta darbi. Tur kopju, viss bija satīrīts, tikai puķes vēl neiestādīju… Labi, ka piemiņas zīmi represētajiem neizpostīja. Kas zina, varbūt esam āderu krustpunktā?! Zibens iespēra arī ūdenstornī, bijām naktī bez ūdens, otrdien jau laboja. Kaimiņam iespēra metāla skurstenī, tas bija pavisam sarkans. Kad otrdien ciema ļaudis sanācām kopā izrunāt piedzīvoto, Budbergas parkā vēl koki brīkšķēja…» Zibensnovedēja ciemā nevienam gan neesot. Saimniekam sen bijusi doma tādu uztaisīt.

Kaimiņiene Lidija atklāj, ka saimniecības ēkai jumts jau otro reizi norauts, iepriekš tas nodarīts pirms četriem gadiem. Budbergā postošs negaiss nav pirmo reizi. Saimniecības ēkā ir pirts, garāža un malkas šķūnis, nu viss slapjš un tek. Turklāt tā uzreiz nemaz neesot naudas jumtam. Turklāt Lidija bez ūdens esot jau otro dienu, pēc tā nākot pie kaimiņienes Guntas, nevarot vēl dabūt sūkni no urbuma. «Atkal sola negaisu, redzēs, kas vēl te būs,» atvadoties teic Budbergas sievas.

Kā «piemānīt» zibeni?
Sadzīves tehnikas remonta meistars Bauskā, kam liels darba stāžs, teic, ka pērkona negaisa laikā būtu svarīgi izslēgt elektrības drošinātājus un izvilkt ierīces no kontaktligzdas. Pilnīgu garantiju pret zibeni un postījumiem tas gan nedod, jo «zibens lādiņš neiet tikai pa vadiem». «Galvenais, lai zibens lauku atejā neiesper, tad smirdēs kilometra rādiusā,» joko meistars un atgādina par sazemējumu un arī mantu apdrošināšanu.

Zibensnovedēja uzdevums ir, iesperot zibenim, elektrisko lādiņu novadīt zemē, kur tas izkliedējas. Tādējādi ēka tiek pasargāta no iespējamās ugunsnelaimes, skaidro VUGD speciāliste V. Gribuste. Zibensaizsardzību obligāti paredz trešās grupas ēkās, piemēram, ēkās, kurās ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi vai vairāk nekā viens apakšzemes stāvs; publiskās ēkās, kur paredzēts uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem u. tml. Līdz ar to zibensnovedēja uzstādīšana privātmājā ir katra īpašnieka izšķiršanās.
Uzstādītai zibensaizsardzības ierīcei reizi desmit gados ir jāveic pārbaude. To dara speciālists.

Mārtiņš Memmēns, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) Bauskas nodaļas vadītājs, stāsta, ka zibensnovedējs pasargājot aptuveni 95% gadījumu. Metāla režģis ar zināmiem parametriem uztverot atmosfēras izlādi, prasmīgs saimnieks to varot uztaisīt arī pats. Zibensnovedējus iedala divās grupās – pasīvā iekārta jeb metāla režģis, ko ar vadītājiem novada zemē (ir zemzemes un virszemes izbūvējamā daļa). Metāla režģi izveido pa jumta, ēkas kon-strukciju, tas aizsargājot tad, ja zibens sper tieši konkrētajā ēkā. Aktīvā iekārta pasargāšanai no zibens ir speciāls uztvērējs, «zibens ķērājs», kas darbojas 25 – 110 metru rādiusā, skaidro M. Memmēns. Tās dārdzības dēļ to parasti izmantojot ēku kompleksiem.

Zibensnovedējam sertificēti materiāli maksājot no 700 līdz 1000 eiro, tie nopērkami specializētos veikalos. «Metāls šodien maksā,» atzīst M. Memmēns. Bauskā varētu prasīt «Kvēlē», arī BUB vedot materiālus. Ja kas nav skaidrs, varot zvanīt uz biedrību un saņemt konsultāciju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašlaik novāc nogāztos kokus

Kategorijas