Veiksmīgi un 18. gadsimtam atbilstoši risinājumi
Ar aizrautību un degsmi liek pavasarī krāšņi uzziedēt Rundāles pils franču dārzam
Vieni no pirmajiem pavasara ziediem, kurus iespējams apskatīt Rundāles pils franču dārzā, ir košās tulpes un smaržīgās narcises. Par šiem pavasara ziediem un dobju stādījumiem Rundāles pils franču dārzā atbildīga bija galvenā speciāliste Ilzīte Enkmane. Arī šajā pavasarī sīpolpuķu stādījumos varējām novērtēt Ilzītes ieguldīto darbu un izdomu.
Rūpēs par sīpolpuķēm, partera un zilā bosketa stādījumiem
Darba gaitas Rundāles pils muzejā Ilzīte Enkmane sāka 1979. gadā un līdz 1985. gadam strādāja par vecāko tehniķi. Darbs muzejā dārzniecei bija sirds aicinājums, jo pēc 20 gadu darba pārtraukuma Rundāles pilī 2005. gadā Ilzīte atsāka darbu kā parka dārzniece, bet jau gadu vēlāk tika pārcelta par galveno speciālisti parka nodaļā. Gadu no gada I. Enkmane rūpējās par sīpolpuķu stādījumiem, ornamentālā partera puķu apstādījumiem, zilā bosketa un sarkanās puķu dobes apstādījumiem, piemeklējot piemērotākos augus un plānojot, lai dobes būtu pārskatāmas un to dažādība apmeklētājos izraisītu apbrīnu un interesi.
Šī gada pavasaris bija pēdējā sezona, kad apmeklētājiem bija iespējams novērtēt I. Enkmanes rūpīgo un aizrautīgo darbu sīpolpuķu dobēs. Šī gada martā dārzniece ir devusies godpilnā atpūtā un tagad savu laiku un spēkus velta piemājas dārza kopšanai.
Šajā gadā tulpes ziedēja īpaši ilgi, jo mainīgie laikapstākļi tām neļāva pāragri noziedēt. Pēc franču dārza atkārtotas atvēršanas 13. maijā tulpju košās krāsas un dažādās ziedu formas spēja novērtēt ikviens parka apmeklētājs. Ikvienam dārzniekam lielāko gandarījumu sniedz apmeklētāju atzinīgie vārdi, kas izskan ne vien pie krāšņajām puķu dobēm, bet kopā ar attēliem parādās publiskajā telpā.
Ik rudeni franču dārzā īpaši skaisti iezīmējas ornamentālā partera puķu apstādījumi.
«Mišunga» dobe ir reizē dekoratīvs un taupības piemērs
Rundāles pils muzeja mākslas pētniecības nodaļas galvenā speciāliste, izstāžu kuratore Lauma Lancmane Ilzīti vērtē ar atzinīgiem vārdiem: «Ilzīti pazīstu kā nopietnu dārznieci jau no dārza veidošanas grūtā sākuma perioda. Bet vēl sarežģītāki bija šajā periodā veiktie uzdevumi. Daudzās Eiropas zemēs ir atteikušies no sarežģītā ornamentālā partera ziedošo augu apmales dobes. Ilzīte ne tikai prata laikā iesēt un izaudzēt nepieciešamo lielo skaitu stādu, bet arī apbrīnojami paredzēt, kā tas visā vasaras garumā pieaugs un izveidosies. Uzdevums bija sarežģīts, jo bija nepieciešams ievērot 18. gadsimtam atbilstošu augu atlasi.
Veiksmīgi vienmēr bija risināti tulpju izvietojuma projekti – vai tie bija Holandes bosketa laukumi, vai laukumi pils priekšā rožu dārza daļā, katrreiz ar eksperimentiem dažādu krāsu kombinācijās. Kā īpašs – reizē dekoratīvs un arī taupības – piemērs ir Ilzītes izveidotā «mišunga» dobe, kur veidojas garā periodā krāsās un formās neatkārtojams dažādu sīpolpuķu laukums.
Ne mazāk sarežģīti ir bijuši risinājumi zilajā bosketā, kur jāpiemeklē augi ar dažādu nianšu ziliem un baltiem ziediem. Labi sākta arī sarkano ziedu dobe.
Kā kolēģe Ilzīte ļoti uzticama, ar asu prātu, reizēm spurainu izteiksmi, bet ļoti atbildīgu attieksmi pret darbu.»
Ik gadu – mazliet atšķirīgāk
Parka nodaļas vadītāja vietniece Ieva Reinvalde kopā ar Ilzīti ir nostrādājusi sešus gadus. Viņa atzīst, ka no šīs dārznieces varēja aizgūt un pārņemt daudz zināšanu: «Ar apbrīnu un prieku vienmēr noskatījos, kā tika atmodināts radošais gars tulpju šķirņu stādījumu plānošanā, kas katru pavasari priecēja apmeklētājus.
Un parterdobju stādījumi! Lai gan daba mēdza dažreiz ieviest savas korekcijas stādījumos, Ilzīte par to nebēdāja, bet gan teica: «Katru gadu pamatā tiek iestādīti vieni un tie paši augi, bet rezultātā sanāk mazliet atšķirīgāk nekā citus gadus.» Un noteikti pati priecājās par paveikto darbu un krāšņajiem stādījumiem.
Pacietīgi izskatīja vairākus puķu stādaudzētavu sarakstus, lai atrastu tieši piemērotākās šķirnes ziemciešu stādījumu papildināšanai gan zilajā bosketā, gan sarkanās dobes stādījumos.
Ilzīti noteikti atceros kā sirsnīgu un zinošu kolēģi, kas dalījās savās zināšanās. Radoši piegāja kolēģu sveikšanai ar pašas veidotām apsveikuma kartītēm. Un, protams, pašas svētkos vienmēr bija rasols, par ko no kolēģiem saņēma komplimentus kulinārijā.»
Paliekoša vērtība
Ikviena Rundāles pils muzeja darbinieka ieguldītais darbs ir paliekoša vērtība muzeja vēsturē, tāpat dārznieces Ilzītes Enkmanes radošie piegājieni dobju apstādījumos saglabājas apmeklētāju fotoattēlos un muzeja hronikā.
Rundāles pils muzeja kolektīvs sūta sirsnīgus sveicienus dzīves jubilejā!
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»