Novadu reformā jāņem vērā pašvaldību viedoklis

2008. gada 10. novembris 12:00

1395

Novadu reformā jāņem vērā pašvaldību viedoklis

1998. gadā tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums (ATR likums). Likums nosaka novadu veidošanas kritērijus un novadu reformas mērķi - izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.Atbilstoši vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas nosacījumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konsultējas ar vietējām pašvaldībām un izstrādā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kuru apstiprina Ministru kabinets (MK). Pēc ilglaicīgām un ATR likumam atbilstošām konsultācijām ar pašvaldībām 2006. gada 28. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 478 "Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu" (MK rīkojums Nr. 478), ar kuru tika apstiprināts RAPLM izstrādātais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts. Tas paredzēja 9 Republikas pilsētu un 167 novadu izveidi Latvijas Republikas teritorijā. Ministru kabinetam uz Projekta pamata bija jāizdod noteikumi par vietējo pašvaldību teritoriālo iedalījumu. Līdz ar to novadu reforma tiktu pabeigta, un 2009. gadā paredzētās pašvaldību vēlēšanas notiktu jaunizveidoto novadu robežās. 2007. gada 4. septembrī negaidīti un, neievērojot konsultāciju procedūru ar vietējām pašvaldībām, tika pieņemti MK noteikumi Nr. 596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu", ar kuriem novadu karte tika būtiski grozīta, samazinot novadu skaitu Latvijā par vairāk nekā trešdaļu. Šā gada jūnijā vispirms Alsungas pagasta padome, vēlāk vēl 31 pašvaldība un visbeidzot 67 iedzīvotāji no gandrīz 30 pašvaldībām iesniedza pieteikumus Satversmes tiesā, apstrīdot MK noteikumu normu tiesiskumu. Satversmes tiesa 2009. gada 13. janvārī vērtēs, vai novadu izveidošana, neveicot konsultācijas ne ar pašvaldībām, ne iedzīvotājiem, ir atbilstoša Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un ATR likumam. Tomēr negaidīta ir ziņa, ka novadu karte jau atkal tiks mainīta, un šoreiz to darīs Saeima. Šā gada 2. oktobrī Saeimā otrajā lasījumā pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts (Likumprojekts). Plānots, ka likums stāsies spēkā ar šā gada 1. decembri, un ar tā spēkā stāšanos zaudēs spēku ATR likums. Tādējādi, atkārtoti neievērojot starptautisko tiesību normās ietverto demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem atbilstošu konsultēšanās procesu un nepamatojot izmaiņu nepieciešamību, steigā un slepenībā tiek plānots apstiprināt kārtējo novadu kartes variantu, par kuru pašvaldības netiek informētas. Pašvaldības pauž savu satraukumu par to, ka ar likumprojektu notiek varas centralizācija, bez pienācīga pamatojuma mainot novadu skaitu un veidošanas kritērijus. Likumprojektā nav noteikti novadu reformas mērķi un likumdevēja pienākums konsultēties un ņemt vērā pašvaldību viedokli tik svarīga jautājuma izlemšanā kā vietējo pašvaldību robežu izmaiņas. Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka jaunais likumprojekts nenodrošinās iedzīvotāju interesēm atbilstoša administratīvi teritoriālā iedalījuma izveidošanu, bet novadu karte izstrādāta politisko grupu interesēs. Pašvaldību vadītāji ir pārliecināti, ka likumprojekta izstrāde un sasteigtā virzīšana uz 3. lasījumu ir saistīta ar vēlmi mazināt uzsākto Satversmes tiesas procesu nozīmību. Ņemot vērā augstāk minēto, pašvaldības vēlas uzsvērt: - Latvijas Pašvaldību savienības 18. kongresā (2008.g.) pieņemtajā rezolūcijā Saeimai un valdībai norādīts, ka pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu likumīgi grozīt var, ņemot vērā attiecīgo pašvaldību domju (padomju) lēmumus un aptaujā noskaidrotos iedzīvotāju viedokļus; - Formāla kritēriju piemērošana, sasteigta pieeja novadu izveidē un dialoga neesamība starp pašvaldībām un valsts varu nenodrošina administratīvās reformas mērķu īstenošanu; - Pašvaldības atbalsta novadu reformas nepieciešamību un aicina veidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pašvaldības uzskata, ka šādas teritorijas ir iespējams izveidot, konsultējoties ar pašvaldībām un uzklausot to iedzīvotāju viedokļus, individuāli izvērtējot katras pašvaldības ekonomisko un kultūrvēsturisko situāciju; - ATR likuma, kas vairāk nekā 10 gadus ir noteicis novadu reformas mērķus un novadu veidošanas kritērijus, atcelšana brīdī, kad novadu reforma turpinās, nav pieļaujama un apdraud reformas tiesiskumu; - Konsultēšanās un vietējo pašvaldību domju (padomju) un to iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana, analizēšana un izvērtēšana ir nozīmīgākais novadu reformas princips, kurš nostiprināts Eiropas Vietējo pašvaldību hartā un izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes. Likumprojekta pieņemšana šobrīd norit pretrunā ar minēto principu. RAPLM tikšanās ar pašvaldību vadītājiem rada iespaidu, ka pašvaldībām nav reālas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus un to viedoklis netiek pienācīgi izvērtēts; - Vismaz 32 šobrīd izveidotie novadi neatbilst Likumprojektā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, savukārt par pārējo jaunveidojamo novadu robežām nav informācijas; - Likumprojektā reformas mērķi nav definēti, līdz ar to pastāv bažas, ka reforma netiks veikta pašvaldību iedzīvotāju interesēs; - Izvērtējot Likumprojekta saturu un pieņemšanas kārtību, secināms, ka Latvijā tiek īstenota varas centralizācija un ka Likumprojekts neatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem. Mēs, zemāk parakstījušos pašvaldību vadītāji, aicinām likumdevēju rūpīgi izvērtēt Likumprojekta saturu un mērķus, īstenot Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas vietējo pašvaldību hartai un ATR likumam atbilstošu konsultāciju procesu, ņemt vērā pašvaldību izteiktos viedokļus un respektēt Satversmes tiesā uzsāktos procesus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novadu reformā jāņem vērā pašvaldību viedoklis

Kategorijas