Nākotne neizskatās rožaina

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 9. jūnijs 10:33

613

Uzņēmējiem sola valsts un Eiropas Savienības atbalstu

Bauskā virtuāli aizvadīta Zemgales biznesa kluba tiešsaistes tikšanās, kurā piedalījās aptuveni 30 interesentu. Sarunu laikā galvenās tēmas bija par vīrusa «Covid-19» ierobežojošo pasākumu ietekmi, kā arī solīto un īstenoto uzņēmējdarbības atbalstu no valsts.

Bija arī divi informatīvi stāstījumi. Jānis Dzenis, SIA «Deloitte Latvia» projektu vadītājs, iepazīstināja ar iespējām un nepieciešamību pārstrukturizēt uzņēmumu brīdī, kad valsts ekonomika saskaras ar grūtībām. Par e-komercijas attīstīšanas nozīmīgumu runāja a/s «Swedbank» uzņēmumu naudas pārvaldības speciāliste Baiba Auziņa.

Nozares izdzīvošana

Diskusiju gaitā ātri kļuva skaidrs, kuru nozari šogad sagaida vislielākās problēmas, – tās ir viesnīcas, kopumā – viss viesmīlības bizness.

«Viesnīcniekiem šis laiks bija pats sarežģītākais. Nav skaidrs, cik ilgi valsts var atļauties subsidēt nekā nedarīšanu. Būsim reālisti – iekšējais tūrisms varbūt sasparosies, varbūt izdosies paplašināt Baltijas «burbuli», bet tūristu viesnīcās nebūs. Nedomāju, ka Vecrīga būs pilna ar tūristiem – šogad ne. Vai esam tik bagāti, lai gadu varētu maksāt par nekā nedarīšanu?» apmulsis bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs un Ekonomikas ministrijas vadītās Ekonomikas attīstības darba grupas pārstāvis Jānis Endziņš.

Tikšanās vadītājs LTRK Zemgales padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška atzina, ka šis jautājums nav vienkārši risināms. «Tūrisms ienes pietiekami daudz naudas, tāpat kā viesmīlība. Valdībai ir jāizdomā, kā nozarei izdzīvot,» tā I. Kanaška. Viņš skaidroja, ka nozare ne tikai izmitina atbraucējus, bet arī palīdz rīkot konferences un īstenot daudzus citus pakalpojumus, kas nepieciešami ekonomikas attīstībai.

Diskusijas skāra nākotnē plānotos atbalsta veidus, kas varētu būt obligātās iepirkuma komponentes un uzņēmēja veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācija. Biznesa pārstāvji atzina, ka tas ir viens no atbalsta variantiem, taču piebilda, ka nozarēm, kurās, tāpat kā viesnīcu jomā, nekas nenotiek, šāds atbalsts neko nedos.

Prasa daļēju dīkstāvi

Uzņēmējs Gūrijs Bulle pauda neapmierinātību ar to, ka valsts neuzticējās uzņēmējiem un neieviesa daļējo dīkstāvi. «Ko darīt tiem, kas nav tieši saistīti ar tūrismu? Sports un kultūra! Daudz kas ir atcelts, nekas nenotiek. Ir 84 procentu apgrozījuma kritums. Un tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi noturēt kolektīvu, darbiniekus, kas ir mācījušies Austrijā, Krievijā, Zviedrijā. Ja šos cilvēkus pazaudē, var beigt uzņēmējdarbību. Liela kļūda bija tā, ka nepiešķīra daļējas dīkstāves pabalstu. To nepieņēma, jo netic, ka mēs varam būt godīgi un pateikt – Jānis strādāja sešas dienas, Pēteris – divas. Mūsu strādājošie pašlaik ir tuvu sabrukumam. Nevaram pat uz pāris dienām paņemt dažus cilvēkus, bet tikai diviem darba daudz. Un tā nav tikai manā uzņēmumā,» stāstīja G. Bulle.

Uzņēmēja teiktajam piekrita Bauskas novada domes priekšsēdētājs un reizē zemnieku saimniecības vadītājs Arnolds Jātnieks. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka Eiropas Komisija ir par daļējās dīkstāves pabalstu.

«Valsts varētu piešķirt grantu vai samazināt darba devēja sociālo nodokli uz laiku. Ja to nevar, tad varētu būt bezprocenta aizdevums uz trim, pieciem gadiem no «Altum»,» pauda G. Bulle.

Noskaņojums negatīvs

Savu stāstījumu J. Endziņš sadalīja trīs daļās – izvērtēja uzņēmēju noskaņojumu, informēja par valdības atbalsta rīkiem un nākotnes stratēģiju.

Uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs, un to labi parādīja LTRK regulāri pasūtītā aptauja, kas uzrāda ekonomikas dinamiku Latvijā. Pašreizējie dati sāk līdzināties 2008. un 2009. gada krīzes laikam. Kritums ir straujš, un arī pārējās līknes uzrāda ekonomiskās lejupslīdes gaidas. «Tirdzniecības centriem ir milzīgas problēmas, nomnieki nevar maksāt, problēmas samaksāt kredītus, un domino efekts lēnām sākas. Viesnīcas un tūrisms būtu pat mazākā problēmas sadaļa,» secināja J. Endziņš.

Izvērtējot valsts atbalstu, J. Endziņš atzina, ka pašreizējā dīkstāves pabalstu forma nebija gluži tas risinājums, ko uzņēmēji gaidīja, jo cerēja uz efektīvāku atbalstu. Viņš uzskaitīja arī ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību saņemto atbalstu. Dīkstāves pabalstu saņēmuši 10 000 uzņēmumu, šādu pabalstu ir 63 000, kopējā summa – 24,5 miljoni. Ātrāku PVN atmaksu saņēmuši 67 tūkstoši uzņēmumu, kopā – 150,3 miljardi. Nodokļu brīvdienas piešķirtas 7000 uzņēmumu, kopā – 133,4 miljoni. Finanšu institūcija «Altum» izsniegusi aizdevumus 307 uzņēmumiem par 63 miljoniem eiro, kā arī devusi garantijas uzņēmējiem, lai var saņemt kredītus bankās. Pamatā atbalstu izmanto tādas nozares kā pakalpojumi, apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, transports un būvniecība.
«Šādu atbalstu, arī «Altum» aizdevumus, var sniegt, pateicoties Eiropas Savienības vadības atbalstam,» pauda M. Zemītis. Vaicāts par to, kāpēc vieniem uzņēmējiem jāņem «Altum» kredīti, bet «airBaltic» valdība sniedz tiešu finansiālu atbalstu, viņš informēja, ka valsts politiku nekomentēs, un piebilda, ka «airBaltic» Latvijā ir stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Sola lielu atbalstu

M. Zemītis informēja par esošo un plānoto Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Tikko prezentēts jaunais ES budžets. «Eirokomisārs no Latvijas Valdis Dombrovskis par šiem cipariem ir ļoti cīnījies. 4,4 miljardi eiro nākamajos septiņos gados, un tam papildus grantos saņems vēl 2,9 miljardus. Aizņēmumos – būs atkarīgs no spējas aizņemties, vēlēšanās un intereses – vēl divi miljardi. Tās nosacīti ir labas ziņas, būs papildu likviditāte Latvijas uzņēmumiem,» informēja M. Zemītis.

ES plāno īstenot piecus atbalsta principus – pasargāt ekonomiku no krīzes ietekmes, finansēt vakcīnu un medikamentu pētniecību, koordinēt resursus, lai cīnītos ar vīrusu, palīdzēt cilvēkiem būt drošībā un aizsargātiem, atbalstīt ES kaimiņus un smagāk skartos reģionus. Piemēram, pašlaik jau savākti 7,4 miljardi eiro vakcīnas un zāļu izpētei. Mērķis esot godīga un vienlīdzīga pieeja vakcīnām visiem.

«ES fondu investīcijām mainīti nosacījumi. Būs iespējams pat simtprocentīgs Eiropas finansējums. Latvija ir operatīvi pārplānojusi pusmiljardu Eiropas naudas. Arī nākamajā periodā būs pieejami lieli atbalsta līdzekļi – vairāk, nekā pirms krīzes bija plānots. Taču krīze nav iemesls, lai atrisinātu uzņēmumu biznesa problēmas. Tomēr visi Eiropas instrumenti ir laisti cīņā pret šo krīzi,» stāstīja M. Zemītis.

«Atveseļošanās plāna lielums – 750 miljardi. Tas, ko Latvija no tā saņems, gan grantos, gan ciparos izskatās cienījami. Prioritātes ir zaļais dzīvesveids un digitālā pāreja. Globālās ķēdes, kas balstītas uz lētu ražošanu Ķīnā un Āzijā, nav izrādījušās drošas. Jādomā arī par tādu lietu kā stratēģiskā autonomija Eiropas kopīgās ekonomikas līmenī. To visu ieliks Eiropas budžetā. Latvijā atbalsta instrumenti darbināti diezgan operatīvi. Svarīgi skatīties uz to laiku, kad ekonomika sāks strādāt ar pilnu jaudu. Ceram arī uz vietējā tirgus atkopšanos,» pauda M. Zemītis.

Aicina pašvaldību uz labāku sadarbību

Interesanta saruna sākās, kad tiešsaistes vadītājs, LTRK Zemgales padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška pauda nožēlu, ka Bauskas novadā nav speciālista, kurš atbildētu par uzņēmējdarbību. Viņš interesējās, vai nav domāts par šāda speciālista pozīcijas radīšanu nākotnē. Pirms tam par šo tēmu runāja arī SIA «Kronis» ražošanas direktors Aivars Svarenieks: «Gribas, lai novadā ir cilvēks, kas atbild par uzņēmējdarbību un ar pilnu slodzi aktīvi strādā, apzina, saskaņo uzņēmējiem aktivitātes. Lai novads vairāk investē sadarbībai ar uzņēmējiem! Ir nepietiekama sadarbība uzņēmējdarbības jomā ar sadraudzības pilsētām ārpus Latvijas un arī tepat pierobežā. Ir iespējas to uzlabot,» teica A. Svarenieks.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pauda viedokli, ka šādai iniciatīvai jānāk no uzņēmējiem – viņiem jāvirza persona, kas saistītu uzņēmēju viedokli ar pašvaldību. «Atsevišķs strādājošais nav vajadzīgs. To var darīt kāds uzņēmējs papildus savām ikdienas aktivitātēm,» uzskata A. Jātnieks.

«Lai veidotu sadarbību, pašvaldībai jābūt primārai. Uzņēmējam nav brīva laika. Mēs jau nodarbojamies ar sabiedrisko darbu, paši veidojam klubu. Ja kāds no uzņēmēju vidus nolemtu ar to nodarboties, viņam jāpārtrauc sava darbība,» skaidroja Indulis Pētersons, uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidents.

Domes priekšsēdētājs atzina, ka Bauskas novada uzņēmēji bijuši diezgan kūtri, veidojot sadarbību ar novada domi, viņš minēja arī atsaucību uz domes rīkotajiem pasākumiem. Aktīvi sadarbojas Aivars Svarenieks, bet no pārējiem vēlētos vairāk ieinteresētības. «Nedomāju, ka vajadzīgs vēl viens cilvēks, kurš dzīvotu uz uzņēmēju rēķina,» teic A. Jātnieks.

«Ja speciālists kārtīgi strādā, investīcijas atmaksājas, ja nestrādā – jāmeklē cits speciālists,» pauda I. Kanaška, piebilstot, ka tikai no domes vadības prasībām un kontroles būs atkarīgs tas, vai šāds speciālists nākotnē dos nepieciešamo pienesumu.

UZZIŅAI

Kā Bauskas novada pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbību?

Tikšanās laikā Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Jātnieks informēja par visiem pasākumiem, kā Bauskas novada pašvaldība sniedz atbalstu uzņēmējdarbībai.

1. Pārvalde.
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Klātienē var pieteikt šādu valsts iestāžu pakalpojumus: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts zemes dienests, Lauksaimniecības datu centrs un Lauku atbalsta dienests.

Sniedz informāciju par vairāku valsts iestāžu e-pakalpojumiem un palīdzību darbam portālā latvija.lv.

Partnerības veicināšana. Bauskas rajona lauku partnerība ir vietējo organizāciju (pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju) un iedzīvotāju apvienība, kas darbojas Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadā, pārstāv iedzīvotāju intereses un uz pašu izstrādātas stratēģijas pamata rūpējas par lauku attīstību vietējā līmenī.

Pašvaldības darbinieku profesionālo iemaņu paaugstināšana. Zemgales plānošanas reģiona sanāksmes un mācības.

2. Infrastruktūra.
Industriālo teritoriju attīstīšana. Bauskas industriālais un loģistikas parks – 115 hektāri.

Infrastruktūra – ceļu, ielu, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu uzlabošana.

Uzņēmējdarbību atbalstošas organizācijas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Bauskas biznesa inkubators, finanšu institūcijas «Altum» Bauskas konsultāciju birojs un citas.

3. Mārketinga aktivitātes.
Novada zīmols. 2020. gadā izveidots jauns novada zīmols.

Informatīvais atbalsts. Uzņēmējdarbības sadaļa novada mājaslapā. Regulāra aktuālā informācija «Facebook» un «YouTube» kontā.

Atbalsts tūrisma uzņēmējiem.

Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome.

Pasākumi uzņēmējiem. Bauskas novada uzņēmēju «Gada balva» un citi.

4. Atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbības sākšanai.
Nodokļu atvieglojumi. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 25 – 70 procentu apmērā atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām.Bauskas biznesa bibliotēka. Nodrošina bezmaksas pakalpojumus esošajiem uzņēmējiem, kā arī tiem, kuriem ir iecere sākt uzņēmējdarbību, – skolēniem, studentiem, bezdarbniekiem un citiem.

Kopstrādes iespējas. Personāla atbalsts.

Iedzīvotāju mūžizglītības iespēju veicināšana. Tautas lietišķās mākslas studija. Pieaugušo neformālās izglītības iespējas – kursi.

Jaunatnes intereses veicināšana. Skolēnu mācību uzņēmumi.

Avots: Zemgales biznesa kluba tikšanās prezentācijas materiāli.

Pieprasījuma pieaugums pēc precēm internetā Latvijā

Pieprasījuma kritums Latvijā pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs

Tabulu dati no AS «Swedbank» uzņēmumu naudas pārvaldības speciālistes Baibas Auziņas prezentācijas.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nākotne neizskatās rožaina

Kategorijas