Galvenokārt palīdz optimisms

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 9. jūnijs 10:24

243

Bez tūristiem pierobežā ēdināšanas bizness nīkuļo

Atvērtās robežas ieviesušas cerības ēdināšanas un viesmīlības nozares pārstāvjiem Latvijas un Lietuvas pierobežā. Vēl pāragri spriest, cik dziļu robu šajā biznesa nišā iecirtīs kovidlaiks, taču uzņēmēji nesnauž un mēģina pārorientēties, piemērojoties jaunajiem apstākļiem. Solījumi par atkārtotiem infekcijas viļņiem rudenī un ziemā liek modelēt scenārijus, kā pēc iespējas nesāpīgāk pārlaist vēl vienu iespējamu krīzi.

Dīkstāves pabalstam iedod «kurvīti»
«Desmit procentus no ienākumiem tagad atliekam «drošības spilvenam»,» kovidlaika gūto mācību atklāj Grenctāles kafejnīcas «Pit Stop» saimnieki Inita un Jurijs Kudrjašovi. Ēstuves durvīm ne uz mirkli nav bijis uzkārts paziņojums, ka apmeklētājiem uz laiku tā slēgta. Valsts uzgriezusi muguru Brunavas pagasta uzņēmējiem un nieka 29 eiro dēļ atteikusi dīkstāves pabalstu.

«Cilvēcīgi katra individuālo gadījumu neaplūko, ievieto formulās, un dators bezpersoniski izrēķina, taču mēs šeit pretī esam dzīvas būtnes, kurām no kaut kā ir jāpārtiek. Ne reizi savos septiņpadsmit pastāvēšanas gados neesam kavējuši nevienu nodokļa maksājumu. Ko devusi mūsu godprātība un regulāra nodevu maksa, ja tagad nevienam neinteresē, kā mums norēķināties par elektrību, ar piegādātājiem un arīdzan nodokļiem?! Valsts konkrēti ar šo rīcību mums kā mazajiem uzņēmējiem parādīja – kā iztiksiet, tā ir jūsu pašu problēma!» situāciju ieskicē J. Kudrjašovs un piebilst, ka maģisrāles A7 malā novietotā kafejnīca tik vienkārši nemaz slēģus vērtnēm uzlikt nevar, jo te ir arī pašu saimes mājvieta.

«Sēžam un kūkojam. Var sacīt, ka neviens neatbrauc, vien pa kādam ilggadējam klientam no Bauskas ierodas, kuri mums uzticīgi jau no pirmajām dienām. Neskatoties uz visu, esam optimisti, izdzīvosim!» tā pirms ārkārtējās situācijas apstākļu mīkstināšanas un robežu atvēršanas savu darbošanos raksturoja «Pit Stop» īpašnieki. Uz galvenās autotransporta dzīslas, uz kuras klātbūtni arī balstīts ēdināšanas rūpals, kovidkrīzes mēnešos palikuši galvenokārt kravvedēji, taču «fūristi» jau sen kafejnīcai metot līkumu un svītroti no mērķauditorijas. Jurijs skaidro, ka tagad smalki aprīkotos smagajos auto ir arī virtuves, kas ļauj šoferiem pašiem pagatavot maltīti, un ceļmalas ēstuves zudušas no viņu interešu loka.

Lai ekonomētu, atslēguši divus ledusskapjus un saldētavas. Produktus iegādājušies īsam laikam, pārsvarā pasūtījumi bijuši līdzņemšanai, lai arī uz vietas galdiņi izkārtoti distancēšanās ievērošanai.

Kad gana brīvā laika, var ļauties eksperimentiem, padomājot par produktiem, kurus varētu piedāvāt ērtai lietošanai mājas apstākļos. Ienākusi ideja par mājas pelmeņu gatavošanu. «Ar zivīm, ar lasi, ar gaļu – kādus veikalā nevar nopirkt. Tā ir tāda manta, kuru iemet ledusskapī un nebojājas, lieto, kad vēlies. Ja rudenī būs otrs vilnis, mums jābūt gataviem,» paziņo Inita un piebilst, ka sliktākajā scenārijā paši var doties darba meklējumos.

Kredīts nomaksāts
Kad valstis cita pēc citas sākušas slēgt savas robežas ārvalstniekiem, kad pašmāju valdība paziņojusi par ārkārtas stāvokļa ieviešanu, panika pašiem gājusi secen. «No audzējiem, no sirds un asinsvadu slimībām, no gripas krietni vairāk mirst nekā no «Covid-19». Cik esam aptaujājuši draugus, paziņas, radus, neviens nav saslimis ar jauno kaiti un paldies Dievam,» nosaka Inita.

J. Kudrjašovs atzīst, ka pašu uzņēmumu no lielākas neveiksmes paglābusi viesu mājas būvniecībai paņemtā kredīta nomaksa. «Ar sievu uzelpojām, kad pērnā gada nogalē finišēja mūsu ikmēneša «mesli» bankai. Kredītiestādes izvirzītie nosacījumi dzelžaini un nesalaužami, stress bija milzīgs. Lūdzu, lai tā «pastiepj» termiņu atmaksai, bet ne grama atlaides. Laukos juridiskām personām aizdevumu dod vien uz desmit gadiem un bez pagarināšanas iespējām. Patiešām gāja ļoti smagi, teju jau apdomāju, vai sava niere nav jāpārdod, lai nekļūtu par parādnieku un īpašums nenonāktu ūtrupē,» savu sāpīgo pieredzi uztic Jurijs un neslēpj, ka arvien grūtāk sokas ar ienākumu gūšanu, pat nevērtējot «Covid-19» krīzes griezumā. Viņš atminas «ziedu» laikus, kad algoti divi pavāri, divi pavāru palīgi, divi bārmeņi, bet tagad palikuši vien divatā ar sievu. Iemeslus notiekošajam Jurijs skaidro ar straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Kad vēruši ēstuvi, Latvijā bijuši teju 2,4 miljoni iedzīvotāju, tagad viņu skaits sarucis zem 1,9 miljoniem.

«Savulaik šeit bija pilns ar jauniešiem no Grenctāles, Brunavas, Uzvaras, Bauskas, brīvdienās nebija brīvu galdiņu, bija brīži, kad bārmenis mani pašu modināja četros no rīta, jo šim spēka aptrūcies klientus apkalpot. Tagad jauniešu te vispār nav,» nopūšoties, rokas atbalstījis uz bāra letes, nosaka Jurijs.

Stratēģiskais novietojums
Pirms vēl Latvija pievienojusies Šengenas zonai un rindās uz robežas bija jānīkst garas stundas, daļa tālbraucēju atteikusies no ilgās stāvēšanas, auto novietojuši tuvējā benzīntankā un laiku pavadīt devušies uz «Pit Stopu». «Mēs atrodamies stratēģiskā vietā. Smagajiem, braucot no Polijas, pēc četrām stundām jāuztaisa pauze, tāpat arī no Igaunijas puses, tamdēļ mēs ieguvām klientus, kuri piepilda savu izsalkušo vēderu un dodas projām. Tagad pazīstamie tālbraucēji strādā Eiropā, kur uz vietas braukā pa noteiktiem maršrutiem, uz šo pusi vairs nedodas, te atgriežas vien ar vieglo vai busiņu reizi pāris mēnešos. Tā kā kādreiz bija, tā vairs nebūs nekad,» ar grūtsirdību par aizgājušo nopūšas ceļmalas kafejnīcas saimnieks.

Viņš norāda, ka tagad visas cerības uz tūrismu. Ēstuvi iecienījuši daudzi ārvalstnieki no Lietuvas un Igaunijas. Ziemeļu kaimiņiem iekārtota ēdienkarte igauņu mēlē. Gan lietuvieši, gan igauņi iecienījuši klasisko karbonādi vai šašliku. «Vietējās kundes un arīdzan lietuvieši gan prasa cepelīnus, bet mēs tos negatavojam. Nevaru pielauzt sievu, ik reizi saņemu atteikumu, ka tas nav viņas ēdiens, lai dienvidu kaimiņi savā zemē to ceļot galdā. Es arī nesaprotu, kas tur tik garšīgs, – glumi kartupeļi,» sūkstas Jurijs. Viņš piezīmē, ka netrūkst braucēju arī no Eiropas. Par patstāvīgiem klientiem pārvērtušies preču sagādnieki, kuri šeit piestāj ceļā uz Poliju, Vāciju vai citu vietu Eiropā un tāpat arī atceļā.

Lietuvā iepirkties izdevīgāk
Paši grenctālieši pirkumus gādāt dodas uz Bausku vai Lietuvu. Uz tuvējo Pasvali bijis izdevīgi aizbraukt – degviela, pārtika, gāze lētāka, vēl pie reizes peldbaseinu apmeklējuši. «Aizbraucu uz «Norfu», piekrāmēju pilnus iepirkumu ratus, samaksāju 50 eiro, savukārt Bauskas «Rimi» par to pašu summu sanāk paņemt produktus, kas satilpst vienā sarkanajā šīs veikalu ķēdes maisiņā,» pieredzē dalās Grenctāles uzņēmējs.

Viņš bažījas, ka atkal atļautā brīvā kustība pāri robežai var palielināt zādzību skaitu Brunavas pusē. Savā īpašumā neaicinātos ciemiņus Kudrjašovi piedzīvojuši divas reizes – kājas pieaugušas kūpinātavai un zāles pļāvējam-traktoram. «Gadu naudu krājām un paņēmām vēl īstermiņa kredītu, to izmaksājām, bet kādā jaukā naktī traktoriņu no sētas vienā mierā «nofenderēja». Suns bija iebarots, neviens neko nemanīja. Abas reizes zagļi nākuši no Lietuvas, diemžēl policijā jautā, vai mēs atradām; mēs zinām gan, kuri tie bija, bet pierādīt nevaram. Tagad, lai naktī varam mierīgi gulēt, visu apdrošinām, jo lietuvieši te nāk un siro, pierobežā ar to jārēķinās. Turklāt šajā laikā, kad mutes aizsegs jānēsā pret «Covid-19», nav nekādu pro-blēmu maskā un beisbolenē ierasties un pastrādāt nejaucību,» pārliecināta Inita Kudrjašova.

Viņa atzīstas, ka abi ar vīru labprāt visu pārdotu un kaut kur aizbrauktu. Brālis Zviedrijā dzīvojot, kur jau ieguvis pilsonību, un aicinot dzīvot pie sevis. Ja būtu kāds biznesa pārņēmējs, iespējams, arī kravātu mantību un dotos prom. Pirms kovidjezgas viens gribētājs esot bijis, teju četrus gadus lencis. Te bankas kredītu negribot izsniegt, te pats nozudis, visbeidzot Jurijs piedāvājis, ja tik liela vēlme ir, lai ņem un strādā uz izpirkšanu bez jebkādiem augļotāju procentiem, veicot vien lielāku pirmo iemaksu saimniekam. «Solīju, ka atstāšu visu neskartu, paņemšu cepuri un aiziešu, bet viņam pat nebija tās sākumsummas. Tagad domāju, ja viņš būtu paņēmis, būtu jau pakāries, jo nepavilktu to visu. Paveicās,» nospriež Jurijs.

Treknu svītru biznesam grasījās novilkt arī dzelzceļa projekts «Rail Baltica». Sākotnējā variantā ceļš gājis pa vidu guļbūvēm, tagad josla samazināta, taču, kā būs galarezultātā, vēl īsti nav skaidrības. Taču bankas papīri, kas ieguldīts īpašumā, ir pieejami, ja vajadzēs likvidēties, vismaz esot cerība uz kompensāciju.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Galvenokārt palīdz optimisms

Kategorijas