Nozīmīga sabiedrības veselības problēma – traumatisms

Mareks Pilickis, bijušais baušķenieks, ķirurgs, 6. gadu rezidentūrā Vācijā

2020. gada 9. jūnijs 00:00

Nozīmīga sabiedrības veselības problēma – traumatisms

Zināšanas un vecāku klātbūtne – iespēja samazināt bērnu ievainojumu skaitu

Par neatliekamās medicīnas ārstu Latvijā strādāju no 2012. līdz 2015. gadam.
Tad sāku rezidentūru Vācijā, Hesenes pilsētā. Traumas un arī bērnu traumas ir mana ikdiena.

Katrā vecumā – savu riski
Traumatisma un dažādu ārējo cēloņu izraisītās sekas ir ievērojama sabiedrības veselības problēma – aprēķināts, ka ik gadu pasaulē to dēļ mirst apmēram pieci miljoni iedzīvotāju.

Mirstība no ārējiem apdraudējumiem ir galvenais nāves cēlonis bērniem pēc viena gada vecuma sasniegšanas, veidojot aptuveni 40% no visiem gadījumiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Traumas bieži arī atstāj paliekošas sekas, tajā skaitā invaliditāti, kas nozīmē ne tikai zaudētu veselību, bet arī dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Pirmajā vietā ierindojas traumas, kuras notiek mājās, piemēram, apdegumi, kritieni. Otrajā vietā – traumu gūšanas vieta ir transporta zona, piedaloties ceļu satiksmē kā gājējam vai pasažierim. Trešā nozīmīgākā traumu gūšanas vieta ir sporta un fizisko aktivitāšu zonas. Zēni visās vecuma grupās ievainojumus gūst biežāk nekā meitenes. Dažādās vecumgrupās dominē dažādi ārējie nāves cēloņi, piemēram, bērniem līdz četru gadu vecumam biežākie ir nosmakšanas un citi elpošanas apdraudējumi, noslīkšana, transporta nelaimes gadījumi. Sākot no aptuveni piecu gadu vecuma, bērnu biežākais ārējais nāves cēlonis ir transporta negadījumi, kuros mazie iet bojā gan kā pasažieri, gan kā gājēji, gan riteņbraucēji.

Izglītošana un drošības pasākumi
Viens no biežākajiem traumu gūšanas mehānismiem bērniem ir kritieni, klupieni, lēcieni un grūdieni. Pieaugot bērna vecumam, pieaug kritienu rezultātā gūto nopietno traumu skaits. Nāves gadījumi kritienu dēļ bērniem tiek reģistrēti reti, pārsvarā bērni ir izkrituši pa logu. Arī applaucējumi un apdegumi ir nozīmīgs traumu un ievainojumu cēlonis, it sevišķi maziem bērniem. Savukārt bērniem līdz četru gadu vecumam noslīkšana ir galvenais ārējais nāves cēlonis. Kodumi, plēsumi, skrāpējumi ir trešais biežāk reģistrētais traumu veids bērniem.

Pilnīgi izvairīties no traumām, domāju, ir neiespējami, jo ne viss pasaulē notiekošais ir tieši no mums atkarīgs. Tomēr dažādi drošības pasākumi un bērnu izglītošana mazinātu bērnu traumatismu. Uzskatu, vecākiem jābūt līdzās jebkurā jaunā bērna aktivitātē. Ar bērnu ir svarīgi arī runāt tad, kad viņš sāk saprast, par ķermeņa ievainojumiem, kuri var novest pie invaliditātes vai pat nāves. Tas ir liels darbs un laika investīcija, bet tikai tā var izaudzināt cilvēku, kurš saudzēs sevi un citus.

Slimnīca vai mājas?
«Tautas padoms» – ja var pakustināt, tad nav lauzts – nav pareizs. Pareizāk – ja kāda ķermeņa daļa ir asimetriska pret otru ķermeņa daļu, ir lūzums. Bet arī šajā gadījumā var gadīties, ka traumētajā ķermeņa apvidū ir izveidojies tikai asinsizplūdums un nekas nav lauzts. Un otrādi – tā kā bērnu kauli ir relatīvi mīksti un elastīgi, lūzums var notikt bez būtiskas deformācijas un tūskas. Traumētām ekstremitātēm patīk nekustīgums un lokāls vēsums. Ļaujiet diagnostiku veikt ārstam!

Ja ir aizdomas par kakla skriemeļu traumatizāciju vai citu mugurkaula daļu bojājumu un ja bērns nevar piecelties vai arī tiek novēroti kustību traucējumi kādā no ekstremitātēm, kustināt un grozīt galvu nedrīkst. Sauciet «ātros»!
Atsevišķa sadaļa ir galvas sasitumi. Bieži vien vecāki šajos gadījumos ir satraukti un nezina, ko darīt. Lielākoties šie gadījumi prasa vienreizēju ārsta apskati un tālāku novērošanu mājās. Ja ārstam būs aizdomas par nopietnāku bojājumu, tiks piedāvāta uzņemšana slimnīcā.

Kad var dakterēties paši un kad jāsauc ātrā palīdzība? Uz šo jautājumu viennozīmīgi ir grūti atbildēt... Bērns nokrita uz rokas un sūdzas par sāpēm plaukstas locītavā, mājas apstākļos ir grūti noteikt, vai ir spieķakaula lūzums vai nav. Ātrā palīdzība ir jāsauc gadījumos, kad ir bijusi liela enerģijas trauma ar vai bez sūdzībām, kad bērna apziņa ir izmainīta vai viņš pēc traumas ir miegains vai vemj, ja ir vaļēji lūzumi, stipra asiņošana, bērns ir bāls, ja aizdomas par saindēšanos. Jo tālāk ievainojums atrodas no galvas, rumpja apvidus, jo mazāka iespējamība, ka būs nepieciešama ātrā palīdzība.

Uz ceļa Bauskas novadā notriekts bērns

Diemžēl bērnu traumēšanās jau sākusies – Bauskas novadā uz ceļa 4. jūnijā notriekts 2012. gadā dzimis zēns, kurš cieta ceļu satiksmes negadījumā un tika nogādāts ārstniecības iestādē, informē Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē 4. jūnijā tika saņemta informācija, ka Bauskas novada Codes pagastā, uz ceļa Vecsaule–Rudzi–Code, notriekts zēns. Viņš izskrējis uz ceļa braucamās daļas tuvu braucošai automašīnai «VW Golf», kuru vadīja 1971. gadā dzimusi sieviete. Pēc negadījuma zēns nogādāts ārstniecības iestādē.

Valsts policija aicina vecākus regulāri atgādināt bērniem ceļu satiksmes noteikumu prasības, piedaloties satiksmē gan kā velosipēdistiem, gan kā gājējiem vai automašīnas pasažieriem, un arī pārrunāt citus aktuālus ar drošību saistītus jautājumus, lai varētu mierīgi un droši pavadīt vasaras brīvlaiku.

Tipiskās bīstamās situācijas, kas rodas uz ceļa braucamās daļas, ir šādas:

bērns šķērso ceļa braucamo daļu, nepārliecinoties, vai pa to brauc kāds transportlīdzeklis;
neprot laikus pamanīt transportlīdzekļus, kas izdara pagriezienu vai arī tuvojas no aizmugures;bērns izskrien uz ceļa braucamās daļas no šķēršļa aizsega, kas neļauj pārskatīt ceļu vai ielu;
viņš nepamana tālumā braucošos transportlīdzekļus, jo īpaši motociklus un vieglās automašīnas; bērns neprot pareizi noteikt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu un nepareizi izprot jēdzienus «tālu» un «tuvu»;
šķērsojot ceļa braucamo daļu, bērns fokusē skatienu uz kādu objektu vai arī otrā ceļa/ielas pusē esošu pazīstamu personu, kā rezultātā nepamana transportlīdzekļus, kas tuvojas no sāniem;
bērns inerces dēļ no drošas zonas izskrien nedrošā;
pārvietojoties grupā, bērni paļaujas uz priekšā esošajiem, tāpēc nepievērš uzmanību tam, kas notiek uz ceļa braucamās daļas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nozīmīga sabiedrības veselības problēma – traumatisms

Kategorijas