Labā un cēlā mantinieki Rundālē

2020. gada 9. jūnijs 00:00

103

Pilsrundāles vidusskolas centīgākajiem 12. klases audzēkņiem kopš 1982. gada piešķir daktera Ozoliņa prēmiju

Kādreizējā Rundāles doktorāta ilggadējā ārsta Arnolda Ozoliņa prēmija katru gadu tiek piešķirta kādam no Pilsrundāles vidusskolas absolventiem. «Bauskas Dzīve» 1. jūnijā piedalījās Ozoliņa fonda padomes sēdē, kurā izvērtēja, kuriem 12. klases jauniešiem būtu piešķirama fonda naudas balva.

Sēdē piedalījās padomes locekļi: priekšsēdētāja – Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska, Rundāles novada domes finanšu nodaļas vadītāja Marija Abramčika, skolas vecāku pārstāve Līga Helviga, Pilsrundāles vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Daiga Saka un izglītības iestādes pedagoģe Anna Vasiļevska.

No šī gada 12 skolas absolventiem naudas balvai audzēkņi un skolotāji izvirzījuši divus – Dānielu Tanonu un Undīni Undu Ūdrēnu. Komisijas locekļi tiek iepazīstināti ar jauniešu sekmēm, Dāniela vidējais vērtējums ir 8,95 balles, savukārt Undīnei 8,15 balles. Puisis bijis aktīvs arī olimpiādēs, tai skaitā valsts līmeņa. Sākumā rodas jautājums, vai prēmiju piešķirt vienam vai diviem jauniešiem. Pēc īsas diskusijas un ātras balsošanas lielā vienprātībā tiek izlemts, ka pateiksies abiem vidusskolēniem, bet prēmija tiks diferencēta, piešķirot Dānielam 200 eiro un Undīnei 100 eiro balvu. Tās jaunieši saņems 24. jūlijā.

«Pieredze ir vērtība»
Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska stāsta, ka visi apbalvotie paliek skolas vēsturē, muzejā atvēlēts speciāls stends Ozoliņa stipendiātiem. «Katrs bērns iegūto prēmiju var izlietot, kā vēlas, var izmantot studijām, tas paša ziņā,» teic direktore.

1982. gadā pirmo reizi un kopš tā laika katru gadu tiek pasniegtas daktera Ozoliņa prēmijas Pilsrundāles vidusskolas izlaiduma klases absolventiem. Prēmija ik gadu, ņemot vērā mācību sasniegumus un skolotāju un skolēnu balsojumu, tiek piešķirta vienam, diviem vai trim 12. klases jauniešiem. Kopš 1982. gada, ieskaitot šī gada divus prēmijas ieguvējus, to saņēmuši kopskaitā 95 centīgi jaunieši.

Vērojama arī interesanta pēctecība, piemēram, Ozoliņa fonda balvas ieguvēja 1991. gadā bija Žanna Augustauska, bet 2013. gadā prēmiju nopelnījusi jau viņas meita Sabīne Matulēviča. To ieguvuši brāļi Knoki – 2005. gadā Aleks, kas nule, 4. aprīlī, Berlīnē aizstāvējis doktora grādu filozofijā, 2009. gadā brālis Ainārs arī izpelnījies prēmiju. Pašlaik viņš doktorantūrā studē fiziku. Ainārs stāsta, ka bijis «eksakts skolēns», turklāt matemātikas skolotāja A. Vasiļevska bijusi audzinātāja. «Viņa mācēja skaisti aprakstīt matemātiku, stāstīja, kur konkrētās lietas var izmantot dzīvē, savukārt Romualds Vasiļevskis mācīja fiziku. Arī viņš spēja ierosināt interesi par savu mācību priekšmetu. Man pat nebija citas domas, ar ko dzīvi saistīt, – vai nu matemātika, vai fizika,» stāsta Ainārs, kas nu darbojas Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijā, domā, kā no Saules gaismas iegūt enerģiju. 2009. gadā par prēmijas naudu iegādājies grāmatas un rakstāmpiederumus sev un brālim. Tagadējiem vidusskolu beidzējiem Ainārs vēl būt cītīgiem: «Laika vairāk nebūs, jāmācās tagad. Jāuzņemas atbildība par darbiem, jāiegulda ne tikai savā, bet arī sabiedrības nākotnē. Nebija ar mani skolā viegli sadzīvot… Nereti laidu pieredzi gar ausīm. Tagad redzu, ka pieaugušajiem bija taisnība, pieredze tomēr ir vērtība.»

Grāmata un aploksne ar naudu
Pirmajā gadā – 1982. – Ozoliņa prēmija tika piešķirta Agritai Dāboliņai, Ralfam Stašānam un Mārim Lauskiniekam. «Bauskas Dzīve» uzrunāja Agritu Jeršovu (toreiz Dāboliņu), vēstures un sociālo zinību skolotāju Pilsrundāles vidusskolā. «Mēs bijām pirmais vidusskolas izlaidums, prēmija bija patīkams jaunums. Saņēmu grāmatu ar dabas ainavām, tajā bija arī aploksne ar naudu,» atminas pedagoģe, kas savai skolai palikusi uzticīga, tā ir vienīgā darbavieta, kurā paskrējuši jau vairāk nekā 30 gadu. Pašlaik skolotājai atkal jādomā par fondu un prēmiju kā 12. klases audzinātājai. «Lai jaunieši droši virzās uz nospraustajiem mērķiem, lai nekad nepadodas, lai cenšas sasniegt vairāk! Veiksmi eksāmenos!» vēl pedagoģe.

Nākamajā, 1983., gadā pie prēmijas tika Zigurds Bille, Dace Krūmiņa un Zaiga Ārente. Bauskas 2. vidusskolas matemātikas, fizikas, mājturības un tehnoloģiju skolotājs Zigurds Bille stāsta, ka, mācoties Pilsrundāles vidusskolā, padevušies visi mācību priekšmeti. Par prēmiju nopircis grāmatas. Pašreizējais attālinātais mācību process prasījis daudz spēka, jo «jākontaktējas ar 120 cilvēkiem vienā dienā». Ņemot vērā šī pavasara darba modeli, pedagogs mudina: «Mācieties, kamēr vēl var mācīties!»

Fondam līdzekļi – no noguldījuma procentiem un ziedojumiem
No 1982. gada tiek piešķirta daktera Ozoliņa prēmija, bet A. Ozoliņa fonds dibināts 1995. gada 6. jūlijā, pamatojoties uz ārsta A. Ozoliņa 1982. gada novēlējumu, lai materiāli stimulētu Pilsrundāles vidusskolas spējīgākos un centīgākos 12. klases absolventus.

No 1982. gada Pilsrundāles vidusskolas absolventus prēmēja ar daktera Ozoliņa noguldījuma trim procentiem no 2000 rubļiem. Diemžēl līdz ar politiskajām un ekonomiskajām izmaiņām 90. gados daktera Ozoliņa novēlējuma izpilde kļuva gandrīz neiespējama – 2000 rubļu bija pārvērtušies desmit latos. Tāpēc Rundāles pagasta padome nolēma dibināt A. Ozoliņa fondu, informē Kristīne Līdaka, Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Fonds darbojas uz īpaša nolikuma pamata. Tajā noteikts, ka «saskaņā ar daktera Ozoliņa novēlējumu, ik gadu tiek prēmēti ne vairāk kā trīs labākie Pilsrundāles vidusskolas absolventi; tiesības izvirzīt kandidātus ir Pilsrundāles vidusskolas 12. klases kolektīvam, skolotājiem un skolas administrācijai. Fonda līdzekļi tiek uzkrāti pagasta (ta-gad – novada) padomes speciālā budžeta kontā, ieguldot tos banku depozītos vai saimnieciskos projektos, kas dod fonda palielinājumu, bet nekādā gadījumā nepieļaujot fonda līdzekļu samazinājumu.»

Gadu gaitā fondam ziedojuši gan novada iedzīvotāji, gan skolēnu vecāki, gan citi labvēļi. Daktera Ozoliņa fonds ir ieguldīts Rundāles kooperatīvajā krāj-aizdevumu sabiedrībā ar likmi 9% gadā.

«Neskatoties uz to, ka Dakteris pelnīja labi, viņš personīgi savā labā izlietoja ļoti maz, visus līdzekļus atdeva ģimenei un sabiedrībai. Dakteri visi ļoti mīlēja, pielūdza, viņam ticēja un paļāvās. Katrā ģimenē Dakteris bija kā piederīgais. Ārsta dienas mūsu Pilsrundāles skolā bija svētki. Valdīja īpašs satraukums. Ikviens saņēma Daktera ieteikumus, kā jāuzvedas, kā jāsargā veselība, kas jāēd un kādas tējas jādzer, pat kā jāmācās. Visiem kopā un katram atsevišķi Dakteris uzdeva dienā apēst divus burkānus. Nākamajā reizē bija jāatskaitās, kā esi pildījis ieteikumus. Samelot nebija iespējams – Dakteris jau pēc tevis paša redzēja, kā ir. Un galvenais – sīki atcerējās, ko kuram teicis,» stāsta Mairita Krūmiņa.»

Avots: rundāliešu atmiņu grāmata – Dace Judina «Atmiņu upe plūst».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labā un cēlā mantinieki Rundālē

Kategorijas