BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: bērnu drošība vasarā

Komentāri: bērnu drošība vasarā

 Kas rada lielākos apdraudējumus un kā rīkoties, ja bērns iekļuvis negadījumā?


Jāmāca sevi pasargāt

Vadims Kuzmičs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandieris

– Ugunsdzēsēji-glābēji bieži steidzas glābt negadījumos nokļuvušus bērnus – ir traumas un slīkšana ūdenstilpēs, iesprūdusi kāja riteņu spieķos un citās konstrukcijās, ugunsgrēki, kas izcēlušies, gatavojot pusdienas.

Savā darba pieredzē esmu ieguvis vienu atziņu – zinošs bērns ir pasargāts. Tāpēc vecāku uzdevums ir ar bērniem pārrunāt iespējamos apdraudējumus un pareizu rīcību, ja tomēr nelaime notikusi. 

Atpūšoties pie ūdenstilpēm, visbīstamākā ir lēkšana no paaugstinājumiem, jo var gūt nopietnas traumas. Peldēties ieteicams oficiālās peldvietās, izvērtējot savus spēkus un nepeldot dziļumā. 

Ir jāpārrunā ar bērniem, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem-glābējiem pa tālruni 112, kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī iespējamā rīcība situācijās, ja nav pieejams telefons, – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo. 

Ja bērni paliek mājās vieni, vecākiem jāparūpējas, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ar plīti, vecākiem kopā ar bērniem tas ir jāizmēģina.

Arī pamestas jaunceltnes un ēkas ir ļoti bīstamas, jo iespējams nokrist no liela augstuma.


Daudz traumējas mājās

Ilona Indriksone, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītāja vietniece

– Diemžēl bērni vasarā lielāko daļu traumu gūst mājās, transportā, dažādās nometnēs. Mājās karstajā laikā, vēdinot telpas, svarīgi logus atvērt drošā režīmā, lai bērni neizkristu vai neievērtu pirkstus. Jāuzmanās ar karstiem dzērieniem – ja tomēr notikusi applaucēšanās, tad vieta jādzesē ar vēsu tekošu ūdeni  vismaz desmit minūtes. Ja termiskā trauma ir lielāka par plaukstu, tad jāsauc NMPD. Kategoriski nedrīkst spiest, pārdurt apdeguma pūslīšus, tas var veicināt inficēšanās risku.
Atrodoties laukā, lai novērstu pārkaršanu, jāizvēlas piemērots apģērbs, jāliek cepure, jādzer pietiekami daudz ūdens. Ļoti lielu risku rada batuti. 

Uz ūdenstilpēm drīkst doties tikai bērns ar pieaugušo, nevajadzētu uzticēt bērnam cita bērna pieskatīšanu. Jāpārrunā arī drošība uz ielas, kā arī tas, ka nedrīkst ēst nezināmas ogas. Ja kas nelabs ieēsts vai iedzēlis kukainis un sākas alerģiska reakcija, jāsauc mediķi. Arī traumu gadījumos jāsauc speciālisti.

Par drošību ar bērniem jārunā no mazām dienām, un pieaugušajiem jārāda labs piemērs.


Izolācijas dēļ būs pārdroši

Vita Vēvere, septiņu un desmit gadu vecu meitu mamma Vecumniekos

– Bērni piespiedu kārtā ilgstoši bijuši izolēti, un mājās būšanas dēļ, iespējams, daudzi, jo īpaši pusaudži, būs «pazaudējuši» izjūtu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, un vēlēsies trakot, izrādīties. Pārdroša rīcība varētu būt sagaidāma, atrodoties pie ūdeņiem, kā arī vizinoties ar motorolleriem. Jau pašlaik, kad brīvlaiks tikai sācies, Vecumniekos vērojamas motorizēto braucamrīku īpašnieku aktivitātes, jo bērni vēlas tikt pamanīti, sevi apliecināt. Attālinātā mācīšanās veicinājusi ciešu piesaisti elektroniskajām ierīcēm, tāpēc nedrīkst aizmirst arī par piesardzību, izmantojot tīmekļa iespējas. 

Mācību gada izskaņā manas meitas sociālo zinību stundās iepazinās ar plašu materiālu par drošību vasarā, noskatījās īsfilmas par to, kā rīkoties, piemēram, zibens un negaisa laikā, kas jāievēro, atrodoties ūdens tuvumā u. c. Tomēr arī vecākiem jārunā ar bērniem par drošības jautājumiem, atgādinot, ka jāturas tālāk no elektrības skapjiem, jāizvērtē lietotnes internetā, jābūt piesardzīgiem, braucot ar velosipēdu vai motorolleru, lai nesavainotos pats un neapdraudētu gājējus. Manas meitas to visu zina, taču tik un tā vienmēr atgādinu būt uzmanīgām.