Muzikālais smagatlēts redz ceļu izaugsmei

2020. gada 5. jūnijs 00:00

529

Muzikālais smagatlēts redz ceļu izaugsmei

Skaistkalnietis Edgars Getmančuks pārstāv Latviju pasaulē svarbumbu sporta veidā

Sportists, pedagogs, students, treneris – tas viss ir skaistkalnietis Edgars Getmančuks. Savulaik negaidīti radis savu aizraušanos – svarbumbu celšanu, viņš šādā veidā guvis arī savas dzīves piepildījumu.

Parasti E. Getmančuks braukā no Skaistkalnes uz Rīgu, kur studē un strādā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tomēr pēdējie trīs mēneši iznākuši citādāki – ārkārtas stāvokļa laiku pavadīja savās mājās Skaistkalnē. «Nu jau ierasts, ka darbs un saziņa notiek digitāli,» smej E. Getmančuks. Tomēr, ierobežojumiem mazinoties, mainīsies arī ikdiena.

Kā tevi un svarbumbu sporta veidu ietekmēja «Covid-19» ierobežojošie pasākumi?
– Ietekmēja pamatīgi. Šogad bija tikai vienas sacensības – janvārī. Arī tas, ka it kā trenējies, bet nezini, kam gatavoties. Eiropas čempionāts Parīzē maijā nenotika. Pasaules čempionāts varbūt būs, bet nav zināms, kur tas varētu notikt. Ja skatās globāli, šis viss laiks sportā ir liels robs. Viss saslēdzas ar motivāciju, kas pazūd sportistiem, kad nezini, kam gatavoties un kas būs priekšā. Sekas manīsim tikai gada beigās vai pēc dažiem mēnešiem.

Toties ļoti daudz darbu izdarīju saimniecībā – visas tās lietas, kas iekrājušās pēdējos desmit gados. Tā jau esmu diezgan plaša profila speciālists, lai arī ar sportu dzīvoju un elpoju. Vairāk nekā desmit gadus spēlēju ģitāru, tagad izdomāju uzspēlēt ukuleli un vijoli. Sāku attīstīties arī šajā jomā.

Kā nokļuvi šajā sporta veidā?
– Lielos vilcienos līdz svarbumbām ne ar ko citu nenodarbojos. Skolā arī neņēma nevienās sporta sacensībās. Varbūt skolotājs neredzēja potenciālu vai motivāciju. Vidusskolā parādījās motivācija sevi realizēt un sāka tas, ko sauc par «kačāšanos», interesēt.
Skaistkalnes Kanepenes svētkos bija sacensības, kuras tiesāja Sanita Juškēvica. Uzvarēju, un viņa ieteica piedalīties Latvijas sacensībās. Piekritu, pilnīgi iedegos, gribēju sevi realizēt. Tā sākās stāsts par svarbumbām – pamazām.
Nākamais solis bija stāties Sporta pedagoģijas akadēmijā, jo trūka zināšanu bāzes par treniņiem, jo trenera mūspusē nebija. Sporta akadēmija ielika zināšanu bāzi.

Bija viens brīdis, kad dažādos pasākumos sniedzi priekšnesumus – žonglēšanu ar svarbumbām. Vai turpini ar to nodarboties?
– Sevi nereklamēju, bet augstskolā ir kā likums, ka sevi katram kursam prezentēju ar žonglēšanu. To redz un uzaicina uz citiem pasākumiem. Rādu tikai to, ko esmu simtprocentīgi apguvis. Telpās izvērtēju griestu augstumu, apgaismojumu. Tas ir arī sava veida izaicinājums ar citiem sportistiem, kam arī ir dažādi triki. Tomēr žonglēšanu kā kustību nav domas popularizēt.

Kādas ir iespējas piedalīties starptautiskajās sacensībās – cik ar finansējumu palīdz federācija, cik jāmeklē pašam?

– Federācija sedz nelielu daļu izmaksu – licences, dalības maksas, vēl daži maksājumi. Lielāko tiesu sportists pats meklē finansējumu. Tas var būt pašvaldības atbalsts vai paša nauda. 2017. gadā devāmies uz Koreju – tas bija ļoti dārgs pasākums, labi, ka atbalstīja Vecumnieku novads. Ja sacensības notiek Eiropā, tad izbraukāt ir vieglāk.
Sākumā šādās sacīkstēs spicēju ausis. Klausījos, ko citi stāsta un saka. Tagad esmu tik daudz mācījies, pētījis un lasījis, ka diez vai Latvijā ir kāds treneris vai sportists, kas zinātu vairāk par mani. Esmu «uzsūcis» daudz zināšanu no citiem sporta veidiem. Katram ir citas metodikas, savi veidi, kā trenēties. It kā līdzīgi, bet tomēr katram ir kaut kas savs. Un tas ir pareizi, ka dažādo treniņus, lai tie ir interesantāki un rodas izaugsme.

Pats vērtēju, ka varbūt ir labi, ka pagājušajā gadā Serbijā pasaules čempionātā ieguvu sudraba medaļu. Pirmā vieta var radīt izjūtu, ka visu esi sasniedzis. Tagad jādomā, kā turpināt savu ceļu uz priekšu.

Kāda pašlaik izskatās svarbumbu celšanas sporta veida attīstība Latvijā, un cik ilgi ar to var nodarboties?
– Svarbumbu sports pirms pieciem gadiem bija citā līmenī, bet tagad samazinājies sporta entuziastu skaits, kas vēlas trenēt audzēkņus. Tiesa, sportistu skaits sarūk visos sporta veidos Latvijā, īpaši maz talantīgo sportistu. Varbūt asociācijai jādomā par jaunām stratēģijām. Vīrusa laikā internetā bija populāri dažādi izaicinājumi – tie bija forši, uzturēja aktivitāti.

Tas, cik ilgi var piedalīties sacensībās, atkarīgs no treniņu kvalitātes un sacensību līmeņa. Esmu redzējis, ka jaunieši, nesasniedzot 18 gadu vecumu, jau sabojā sev muguru. Toties Svarbumbu celšanas asociācijas galva Māris Rubulis joprojām trenējas, pasaulē cīnās par čempiona titulu, un viņam tuvojas 50 gadu vecums. Domāju, profesionālo līmeni varētu turēt līdz 50 gadiem, pēc tam var startēt ar vieglākām bumbām kā veterāns. Ir veterāni, kam 70, 80 gadu, bet rāda labus rezultātus. Ar svarbumbām var trenēt jebkuru muskuļu grupu un būt vesels līdz mūža galam.

Edgars Getmančuks

Dzimis 1989. gada 8. februārī. Mācījies Skaistkalnes vidusskolā.
Svarbumbu sacensībās 13 reizes ieguvis Latvijas čempiona titulu dažādās disciplīnās. Eiropas čempions, Pasaules kausa ieguvējs, sudraba medaļa pasaules čempionātā.
Studē un strādā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Studē jau astoņus gadus, absolvējis trīs mācību programmas, februārī aizstāvēja maģistra grādu. Strādā smagatlētikas katedrā kā viesdocētājs, strādā ar visiem kursiem. Pasniedz atlētisko sagatavošanu, treniņa teoriju, pedagoģisko pilnveidi.
Strādā Rīgā par fiziskās sagatavotības treneri bērniem, kas nodarbojas ar daiļslidošanu, un par svarbumbu celšanas treneri Vecumnieku novadā. Darbojas kā tiesnesis trīs sporta veidos – svarbumbu, ārmrestlinga sacensībās un svarcelšanā.
Saistībā ar «Covid-19» ierobežojošajiem pasākumiem arī Latvijas Svarbumbu celšanas asociācija sākumā atcēla visas sacensības līdz septembrim, bet, samazinoties ierobežojumiem, plānots, ka 20. jūnijā varētu notikt kāds no Latvijas čempionātiem vienā no vingrinājumiem, tā atsākot šī sporta veida aktivitātes.

Svarbumbu sporta vēsture
Svarbumba kā rīks bija pazīstama sen, tik sen, ka diez vai kāds uzdrošinātos pateikt precīzu tās rašanās datumu un izgudrotāja vārdu. Vēsturiskajos muzejos un arī mūsdienās var ieraudzīt vairākus gadsimtus senas akmens svarbumbas, kas pēc ārējā izskata praktiski neatšķiras no mūsdienu. Attīstoties tirdzniecības nozarei, šī inventāra pielietošanas veidi stipri paplašinājās. Preces svara noteikšanai parādījās dažāda svara svarbumbas.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Eiropā un plašajā Krievijā cirku arēnās svarbumbas kļūst par neatņemamu atribūtu un dažādu spēka priekšnesumu inventāru. Ļoti reti kāds priekšnesums iztika bez spēkavīru līdzdalības, kas bez spēka rakstura vingrinājumiem veica arī demonstrējumus un sarežģītus žonglēšanas trikus ar svarbumbām un dzelzs lodēm. Šādu priekšnesumu popularitāte bija tik liela, ka mūsdienās to var salīdzināt tikai ar futbola popularitāti. Tieši tajā laikā vingrinājumi ar svarbumbām sāka iegūt sportisko raksturu.

Visā Eiropas teritorijā tiek dibināti atlētiskie pulciņi un organizācijas, kur svarbumbas treniņu nodarbībās un priekšnesumos ieņem nozīmīgu lomu. Pateicoties popularitātes pieaugumam, sāka reģistrēt dažāda veida spēka rekordus, parādījās čempioni un svarbumbu «karaļi». Pateicoties pazīstamā ārsta V. F. Karajevska pūlēm Krievijā, pirmais atlētikas entuziastu klubs izveidots un dibināts Sanktpēterburgā 1885. gada 10. augustā.

Avots: Latvijas Svarbumbu celšanas asociācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Muzikālais smagatlēts redz ceļu izaugsmei

Kategorijas