Publisko kaķu māju spožums un posts

Jau labu laiku Iecavā un Vecumniekos uzstādītas mājiņas klaiņojošiem
kaķiem. Nodoms labs, tomēr, izrādās, nav īsti piemērots ne pašiem
dzīvniekiem, ne apkārtnes iedzīvotājiem.
Sabiedriska iniciatīva Vecumniekos
Vecumniekos
tā bija sabiedriska iniciatīva – ideja par kaķu namiņiem radās
aizpagājušā gada nogalē, kad tika saņemts Skolas ielas 1. mājas
iedzīvotāju iesniegums. Iestājoties aukstam laikam, sterilizētu kaķu
bars palicis uz ielas, jo noslēgtas pagrabtelpas. Izvērtējot situāciju,
novada izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis vērsās pie toreizējā
Vecumnieku vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotāja Jāņa Plūmes
ar priekšlikumu mājturības stundās kopā ar skolēniem izgatavot kaķu
mājiņas. Aizpagājušā gada nogalē, 26. decembrī, tās izvietoja
paredzētajā vietā.
Pašlaik Vecumniekos ir divi kaķu namiņi, rūpes un
gādību par dzīvnieku izmitināšanu, socializēšanu, saimnieku meklēšanu
un barošanu uzņēmusies Jana Avota no Skolas ielas 1. mājas. Par 12
kaķiem, kas regulāri pulcējas ap mājiņām, Jana stāsta ar sirsnību,
neslēpjot, ka rūpju ir daudz. Svētki beigušies, entuziasms noplacis,
sākusies pelēkā ikdiena, kas iezīmējusi arī sadzīvošanas problēmas. Bez
draugu, kaimiņu un palīgu atbalsta Janai vienai par prāvo kaķu bariņu
rūpēties ir problemātiski. «Kaķi tiek baroti divas reizes dienā – rītā
un vakarā, ēdiena un ūdens trauki regulāri jāmazgā, mājiņas jātīra,»
stāsta Jana. Ik pa laikam palīdz arī daži labdari. Bet kaķi ēd katru
dienu...
Agrā pavasarī jautājot Janai, kādi jaunumi kaķu mājās,
sapratu, ka ļoti aktuāla ir barības sagādāšana. Lūgumam uzreiz atsaucās
dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu-ķepā» vadītāja Gundega Bidere, un
ar veterinārārstes Agneses Krūmiņas gādību kaķi no biedrības saņēma
ziedojumu. Janas kaķi ir aprūpēti, katram ir vārds, turklāt tie,
izrādās, tiek arī sargāti. Šad tad ir jāaizrāda bērniem, kuri, laiku
kavējot, dara nedarbus, kādam garāmgājējam, kurš, pastaigājoties ar
suni, izklaidējot savu mīluli, to uzrīda kaķiem. Tā kā mājiņas atrodas
uz koplietošanas zemes, katram iedzīvotājam ir savs redzējums par
sadzīvošanu. Arī kaķiem ir savi uzskati par mājiņām – tā ir jauka
pulcēšanās un uzkavēšanās vieta, ja vien tur regulāri tiek pasniegts
ēdiens. Kad kļūst aukstāk, pūkaiņi meklē kādu siltāku un vientuļāku
vietu, mājiņās nepulcējas.
Iecavā – no «Mežavairogiem»
Arī
Iecavā vairākus gadus ir mājiņas, ko kaķiem izgatavojis un atvedis
patversmes «Mežavairogi» speciālists Mārtiņš Priede. Tādas par
pašvaldības un ziedotāju līdzekļiem uzstādītas četrās vietās: pie mājas
Sporta ielā 1, Skolas ielā 2, pie deviņstāvu namiem Tirgus un Sila ielā.
Telefona
sarunā ar «Bauskas Dzīvi» iecavnieks Jons Širvis, Iecavas bezsaimnieku
kaķu zinātājs ar stāžu, izteica aicinājumu ar lielāku atbildību
izturēties pret mājdzīvniekiem. Tad nebūs klaiņojošu kaķu un mājiņas
nevajadzēs.
Jons neslēpj gandarījumu par savām ilggadējām pūlēm,
jo klaiņojošu kaķu skaits Iecavā ir stipri samazinājies. Nācies
uzklausīt arī pārmetumus par kaķu glābšanu, bet tas nav atturējis
rūpēties par pamestajiem dzīvniekiem.
Tagad, kad gadi un veselība
neļauj būt tik aktīvam, Jons ar prieku atbalsta savu domubiedri un
sabiedriskā darba turpinātāju Ivetu Balodi. Viņi abi uzskata, ka jādara
viss iespējamais, lai dzīvnieki nenonāktu uz ielas, tie jāsterilizē,
nedrīkst pieļaut nekontrolētu vairošanos. Iveta pārzina mājiņu
izvietošanas vietas un bezsaimnieku kaķu situāciju Iecavā un rūpējas par
dzīvniekiem – meklē tiem jaunus saimniekus, gādā barību, ko izdala
palīgiem, kas kaķus pabaro.
Arī Iecavas kaķi saņem ziedojumus un
palīdzību no dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu-ķepā», vajadzības
gadījumā medicīnisko palīdzību sniedz Iecavas veterinārās klīnikas
daktere Agnese Krūmiņa.
I. Balode stāsta, ka Iecavā par kaķu
mājiņām neviens konkrēti nerūpējas, bet, ja pie tām dzīvniekus nebaro,
tad tās pūkaiņiem nav interesantas.
Paužot viedokli par kaķiem un
to mājiņām, iecavnieki vēlējās palikt anonīmi, bet pretenziju un
sarūgtinājumu ir daudz: iedzīvotājiem nav pieņemami, ka dzīvnieki
dabiskās vajadzības kārto bērnu rotaļu laukuma smilšu kastē, kādam tie
bojā mašīnu, citi izteica izbrīnu par kaķu mājiņas neveiksmīgo vietas
izvēli Tirgus ielā, kāds apbēdināts par izkašņāto dārzu, vairāki
vērotāji stāstīja, ka nav redzējuši, ka mājiņās dzīvotu kaķi. Par kaķu
pulcēšanos pie Tirgus ielas namiem, to barošanu un netīrību laikraksta
redakcija ir saņēmusi sūdzības no iecavniekiem.
Programma «Noķer-sterilizē-atlaid»
Vija
Klučniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas feniloģiskās
asociācijas «Felimurs» prezidente, ilggadēja kaķu eksperte un rakstura
zinātāja, «Bauskas Dzīvei» pauda viedokli par kaķu māju izvietošanas
mērķtiecību: «Kaķi nav bara dzīvnieki, tie ir individuālisti – mazi
plēsēji. Un kaķu mājas ar jebkādu dizainu – ar logiem, caurumiem vai bez
– ir modes lieta, tāds kā mierinājums, ka cilvēki dara ko labu.»
Pirms
izvietot kaķu mājiņas uz koplietošanas zemes, barojot pie tām kaķus,
iedzīvotājiem ir labi jāpārdomā un jāvienojas par šādu atbildīgu lēmumu,
atceroties, ka par dzīvnieku uzturēšanās vietu jābūt atbildīgam kādam
konkrētam cilvēkam, jo visiem labi zināms, pie kādām skumjām beigām
noved kolektīvā atbildība.
Redzot bezsaimnieku kaķi, vienmēr
atcerēsimies, ka aiz katra dzīvnieka ir cilvēks, kura bezatbildības,
vienaldzības un cietsirdības dēļ dzīvnieks tagad ir uz ielas.
Iecavas
novada pašvaldības administrācija sadarbībā ar Reģionālās pašvaldības
policijas Iecavas nodaļu un dzīvnieku patversmi «Mežavairogi» šī gada
martā sākusi īstenot programmu «Noķer-sterilizē-atlaid».
2019.
gadā Iecavas novads finansējis 29 patversmes darbinieku izbraukumus,
kopumā par pakalpojumiem «Mežavairogiem» samaksāti 3608 eiro, uzzinājām
pašvaldībā. Savukārt 2019.gadā Vecumnieku novada pašvaldība par visiem
dzīvnieku patversmes «Mežavairogi» sniegtajiem pakalpojumiem samaksājusi
5147,83 eiro, informē Aiga Saldābola, Vecumnieku novada domes
izpilddirektore.
Iecavas veterinārās klīnikas un Vecumnieku veterinārās ambulances veterinārārstes
Agneses Krūmiņas komentārs:
Nereti cilvēkiem, kuri aicina ievērot piesardzību attiecībās ar
dzīvniekiem, pārmet kaķu nemīlēšanu, bet jāatceras, ka ir vismaz 38
slimības (ierosinātāji), kas var apdraudēt cilvēka veselību, tāpēc
nevajadzētu nest uz mājām klaiņojošu kaķiJa ir vēlme palīdzēt
kādam uz ielas nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, jāsazinās ar tuvāko
dzīvnieku patversmi vai klīniku, kur saņemsit profesionālu padomu un
palīdzību.
Kaķu kolonijas ir kā potenciāls infekcijas risks
apkārtējiem dzīvniekiem, kaķi nedzīvo baros, kolonijas tiem ir
piespiedu dzīvesveids. Katram dzīvniekam ir vajadzīgs savs saimnieks,
rūpes, mīlestība un uzmanība.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»