Suņus apdraud inficēšanās ar ērču pārnēsāto slimību babeziozi

2020. gada 2. jūnijs 08:18

496

Suņus apdraud inficēšanās ar ērču pārnēsāto slimību babeziozi

Klāt pavasaris, un veterinārārsti brīdina par piroplazmozi jeb babeziozi, kas ir parazitoze, ko pārnēsā ērces. Šogad ērces ir ārkārtīgi aktīvas un to ir ļoti daudz, tāpēc diemžēl vērojami arī suņu saslimšanas un miršanas gadījumi.

Saslimšana ļoti ātri progresē
Slimības uzliesmojums novērojams agri pavasarī un vasarā. Rudenī saslimšanas gadījumi samazinās. Pirmie riska kategorijā ietilpst mednieku suņi, kuri daudzas stundas pavada mežā, kā arī suņi, kuri ar saimniekiem pastaigājas pa mežu, upmalām, visur, kur garāka zāle. Babezioze ir tikai viena no ērču pārnēsātajām slimībām, vēl ir tādas saslimšanas kā anaplazmoze, kuras izraisītāja ir baktērija anaplazma, borelioze jeb Laima slimība. Babēzija jeb asins parazīts iekļūst sarkanajās asins šūnās jeb eritrocītos un barojas tur, rezultātā iestājas anēmija, nieru mazspēja un citas komplikācijas, stāsta Ieva Apšāne-Muceniece, privātpraktizējoša un Bauskas veterinārās klīnikas «Cortex» veterinārārste. Pietiek ar vienu inficētu ērci, kas ir iesūkusies dzīvniekā, saimnieks to pat var nepamanīt. Saslimšanas inkubācijas periods var būt no sešām diennaktīm līdz pat divām nedēļām, skaidro daktere.

Babezioze ir neprognozējama pēc savas gaitas. Slimības smagums ir atkarīgs no dzīvnieka vecuma, no viņa hroniskām saslimšanām, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk sākt ārstēšanu. Saslimšana ļoti ātri progresē – suns skrien, ēd, it kā nekas neliecina par saslimšanas pazīmēm, bet te pēc dažām stundām dzīvnieks jau ir guļošs.

Te ļoti svarīgs saimnieka vērīgums, reakcijas ātrums un rīcība, uzsver veterinārārste Ieva, viņa teic: «Kad saimnieki sazvana mani un informē par šiem simptomiem, visi citi darbi ir jāatliek, jo šim dzīvniekam ir nekavējoties jāsniedz palīdzība veterinārajā klīnikā. Pat ar laikus sāktu ārstēšanu dzīvnieks var iet bojā.»

Apātisks un neēd
Agnese Krūmiņa, Iecavas veterinārās klīnikas un Vecumnieku veterinārās ambulances veterinārārste, kuras vadītajās klīnikās arī šopavasar aktuāli pacienti, kas saslimuši ar babeziozi, sīkāk paskaidro inficēšanās procesu: «Svarīgi zināt – jo ilgāk ērce ir piesūkusies, jo lielāks risks, ka tā inficēs dzīvnieku. Laikā, kamēr ērces sūc suņa asinis, ar ērču siekalām suņa asinsritē nokļūst ierosinātājs. Parazīti savairojas eritrocītos, un notiek eritrocītu masveida bojāeja, bīstamākais ir tas, ka parazītu savairošanās ātrums ir straujāks nekā organisma spēja atjaunot nepieciešamos eritrocītus. Dzīvnieks praktiski iekšēji noasiņo bez redzamām pazīmēm.»

Arī veterinārārste Agnese uzsver slimības gaitas straujo attīstību, kā arī to, ka klīniskās pazīmes atkarīgas no dažādiem faktoriem – dzīvnieka vecuma, vispārējā veselības stāvokļa, arī saslimšanas ilguma.

Veterinārārstam ir ļoti svarīga saimnieka sniegtā informācija par iespējamiem ērču piesūkšanās gadījumiem un lietotajiem pretērču preparātiem. Ja dzīvnieka īpašniekam radušās kaut mazākās aizdomas par šo saslimšanu – tātad, ja suns kļuvis apātisks un neēd, – noteikti jāvēršas pie veterinārārsta, jo šo slimību iespējams noteikt tikai ar laboratoriskiem izmeklējumiem. Saslimšanas gadījumā medikamenti ir pieejami tikai veterinārārstam, jo ārstēšanas gaitā noteikti jānovērtē asins hematoloģiskais stāvoklis, nereti smagos gadījumos nepieciešama asins pārliešana, lai glābtu dzīvnieka dzīvību.

Profilaktiskie pasākumi
Suņu apstrāde pret ērcēm ir visnozīmīgākais no profilaktiskajiem pasākumiem, apstiprina abas veterinārārstes.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Veterinārajās klīnikās un aptiekās ir nopērkami speciāli ērču izņēmēji, tie līdzinās maziem kaplīšiem ar šķēlumu. Kļūda, ja ērcei lej virsū eļļu vai jebkuru citu šķidrumu, jo tas var izraisīt ērces vemšanu un tādējādi paātrināt slimību ierosinātāju iekļūšanu dzīvniekā, skaidro Ieva Apšāne-Muceniece. Tāpēc, lai izvairītos no šiem pārdzīvojumiem, suņu saimniekiem jāpasargā savus mīluļus no ērču kodieniem.

Veterinārajās aptiekās ir pie-ejams plašs klāsts ar līdzekļiem, kas pasargās dzīvnieku no ērcēm: košļu veidā, pilieni skaustā, siksniņas, aerosoli. Dakteres aicina saimniekus iepazīties ar līdzekļu lietošanas instrukciju, biežākā kļūda – norādītā lietošanas intervāla neievērošana. Agnese Krūmiņa vēl uzsver, ka jāņem vērā preparātu piemērotība dzīvnieka dzīvesveidam, piemēram, pastaigas rasā, lietū, peldes un bieža mazgāšana būtiski var saīsināt preparātu darbības laiku.

Mišas un Bizes pieredzes stāsts
Inese, suņa Mišas saimniece Vecumniekos, par savu pieredzi stāsta: «Mūsu Mišam ir trīs gadi, paņēmām savu vilciņu no patversmes «Mežavairogi», sunītim ir pie mājas ārā voljērs, ejam pa pļavu pastaigās, mežā pat neesam bijuši. Vienu vakaru Miša atteicās no ēdiena, nākamajā dienā bija bez apetītes, apātisks. Kad arī no rīta nekas nebija mainījies, zvanījām mūsu veterinārārstei Agnesei. Viņa tūlīt pat atbrauca, teica, ka aizdomas par ērču izraisīto saslimšanu. Asins analīzes apstiprināja slimību, arī ērces atradām. Daktere brauca pie mums uz mājām ārstēt, mēs cītīgi pildījām visus viņas norādījumus, ļoti visi par Mišu cīnījāmies, grūti gāja. Turpinām ārstēšanos, tagad lietojam arī noteiktos pretērču līdzekļus. Paldies mūsu dakterītei Agnesei, ka izdevās Mišu izglābt!»

Mārtiņš, kucītes Bizes saimnieks Skaistkalnē, arī piedzīvojis ko līdzīgu: «Vēl iepriekšējā vakarā viss bija labi, bet no rīta mūsu kucēns slikti jutās – bija saguris, it kā grīļojās, atteicās no ēdiena, pamanīju, ka arī urīns bija kļuvis tumšs. Nejaušas sakritības dēļ tieši tobrīd lasīju žurnālā par šo slimību – visi simptomi sakrita. Ar steigu braucām pie dakteres Ievas uz Bausku. Kaut arī ļoti cenšamies ērces pamanīt – izņemt vai nolasīt, mūsu Bize saslima. Slimība ir ļoti strauja un smaga, vajadzīga ātra rīcība un kopīgs darbs ar veterinārārstu.»

Babeziozes pazīmes
Visbiežāk suņu īpašnieki pamana, ka dzīvnieks kļuvis apātisks, vairāk guļ, mazāk ēd vai pilnībā atsakās no pārtikas, vairāk dzer ūdeni. Ir sarkanas līdz brūnas krāsas urīns.

Klīniskās pazīmes ir ļoti variablas, var būt arī vemšana, vēdera sāpīgums un palielināšanās apjomā, asins izplūdumi gļotādās u. c.

Ierodoties klīnikā, dzīvniekam biežākie novērojumi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 41 – 42 grādiem (norma ir 38,8 grādi), vispārējs nespēks, bālas līdz dzeltenīgas gļotādas, palēnināts kapilāru pildīšanās laiks, palpējot jutīgs vēders, palielināta liesa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Suņus apdraud inficēšanās ar ērču pārnēsāto slimību babeziozi

Kategorijas