Gleznās – ironiski stāsti par dzīvi

2020. gada 2. jūnijs 00:00

173

Uģa Mežavilka darbu izstāde šovasar skatāma Bauskas muzejā

Bauskas muzejā nesen tika atvērta mākslinieka novadnieka Uģa Mežavilka gleznu izstāde. To varēs aplūkot visu vasaru. Ekspozīcija ir neliela daļiņa no plašās kolekcijas, ko šī gada februārī Bauskas muzejam nodeva glabāšanā mākslinieka meita Rūta Mežavilka.

Vērtīgs dāvinājums
Uģis Mežavilks ir pazīstams karikatūrists, bet viņa glezniecība līdz šim bija zināma galvenokārt mākslas lietpratējiem. Tāpēc muzeja speciālisti vispirms nolēma eksponēt gan agrīnā daiļrades perioda, gan 70. – 80. gadu gleznas.
Ilva Strautzele, Bauskas muzeja krājuma galvenā glabātāja, raksturo kolekciju: «Tajā ir 610 vie-nības – gleznas, studijas, akvareļi, grafikas, skices, satīriskā žurnāla «Dadzis» ilustrācijas, draudzīgi šarži, kā arī grāmatas, ko ilustrējis Mežavilks. Šī ir vislielākā viena autora kolekcija, kas glabājas muzejā.»

Jaunais krājums ir aprakstīts, katram priekšmetam piešķirts uzskaites apzīmējums. Grafikas un akvareļi tiks iesaiņoti un uzglabāti slēgtās atvilktnēs, bet gleznas novietos atsevišķos plauktos. «Esam bezgala pateicīgi Rūtai Mežavilkai par dāvinājumu, kas ir Bauskas muzeja krājuma izcils papildinājums. Turklāt Rūta bija ļoti prasmīgi sakārtojusi un sistematizējusi tēva mantojumu, kas mums atviegloja darbu. Sarunās ar viņu esmu pavadījusi vairākas stundas. Rūta stāstīja par daudzu gleznu veidošanu, tipāžiem, mākslinieciskās izteik-smes līdzekļiem, kas dažādos dzīves posmos bijuši atšķirīgi,» stāsta I. Strautzele.

Dominē zīmējums
Mākslinieka daiļradi raksturo Bauskas muzeja speciāliste Tamāra Čudnovska: «Mežavilks ir lielisks, ļoti prasmīgs zīmētājs – jaušama pamatīga krievu akadēmiskā zīmēšanas skola. Arī viņa gleznās dominē zīmējums. Vēlīnajos darbos krāsu palete ir visai skopa, tikai trīs četri toņi. Darbi man šķiet nedaudz smagnēji. Toties agrīnā daiļrades perioda gleznas ir vieglas, impresionistiskas. Esmu sajūsmā par Mežavilka ilustrācijām Dž. Čosera «Kenterberijas stāstiem» – tā ir augstākā klase!»
Staigājot pa izstāžu zāli, Ilva Strautzele apstājas pie savām iemīļotajām gleznām. Viņa apbrīno 80. gadu figurālos darbus – ironiskus stāstus par laikmetu, kurā valda liekulība, izlikšanās, pompozitāte. Ilva min kompozīciju «Tikšanās ar dzejnieku», kurā personāži sēž pie klātiem galdiem, ir aizņemti ar sevi, bet dzejnieku, kuram virs galvas lidinās mūza, pat neievēro. Savukārt gleznā «Garāmgājēji» darbība risinās divos paralēlos plānos – kamēr ļaudis, kas uzskata sevi par sabiedrības labāko daļu, ar ziediem un kūkām steidzas uz jubileju, caur rūpnīcas izlauzto dēļu sētu spraucas vīriņi ar pilnām somām. Viņiem savā darbavietā atkal ir laimējies «paņemt» kādas vērtīgas mantas.

Pazīstami cilvēki un «ģīmji»
Visi tipāži māksliniekam raksturīgajā manierē ir kariķēti. Mežavilks šos tēlus esot dēvējis par ģīmjiem. Tiem nav konkrētu cilvēku vaibstu, bet «ģīmju» sejas izteiksmes un pozas veido ikviena stāsta pamatideju.
Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode uzsver, ka Mežavilks ir daudz zīmējis un gleznojis savas ģimenes locekļus un paziņas. Ļoti izteiksmīgi ir darbi «Rūta ar balto kaķi», «Meitene ar lietussargu», ainavas, bet viņa zīmētajos draudzīgajos šaržos uzreiz var pazīt 70. – 80. gadu Latvijas populārākos rakstniekus, dzejniekus un citas kultūras jomas personības. Viņu vidū bieži redzams Imants Ziedonis.

Populārs satīras žurnāls
Gandrīz 40 gadu Mežavilks strādāja humora un satīras žurnālā «Dadzis». Izdevumu atceras gan tikai vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji. Žurnāla ilustrācijas bija asprātīgs, reizēm arī nesaudzīgs padomju ideoloģijas un sabiedrības tikumu atainojums. «Dadža» milzīgo popularitāti var izskaidrot ar faktu, ka tolaik visi plašsaziņas līdzekļi tika nesaudzīgi cenzēti, bet humora un satīras izdevumā nereti bija jaušama brīvdomība. Acīmredzot cenzēt zīmējumus bija sarežģītāk nekā tekstus. Mākslinieka meitas dāvātajā kolekcijā glabājas arī žurnālam «Dadzis» veidotie Mežavilka akvareļu oriģināli no 50. līdz 90. gadiem.

Muzeja mākslas nodaļas rūpīgi izstrādātais 2020. gada izstāžu grafiks pandēmijas dēļ nav īstenojams, taču izeju vienmēr var atrast. To apliecina jaunā ekspozīcija. Ilga Balode un kolēģi aicina baušķeniekus un pilsētas viesus aplūkot Uģa Mežavilka gleznas – pagājušā laikmeta spilgtas liecības. Nākotnē muzejnieki plāno sarīkot arī mākslinieka grafikas darbu un satīrisko ilustrāciju izstādi. No 19. maija muzejs ir atvērts un darbojas ierastajā režīmā, bet grupām jāievēro pulcēšanās noteikumi.

Uģis Mežavilks (1929–1998)

Dzimis Svitenes pagastā.
Otrā pasaules kara laikā Mežavilku ģimene nokļūst Krievijā.
Mākslas pirmo izglītību iegūst I. Surikova Maskavas mākslas vidusskolā.
No 1950. līdz 1956. gadam – studijas Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā.
Žurnāla «Dadzis» ilustrators līdz 1995. gadam.
Izstādēs piedalījies no 1957. gada.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Avots: www.ugis-mezavilks.com.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gleznās – ironiski stāsti par dzīvi

Kategorijas