BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašmāju zemeņu raža klāt

Ligita Asare

2020. gada 2. jūnijs 00:00

93
Pašmāju zemeņu raža klāt

Ogu audzēšanā strādā ģimene trijās paaudzēs
Zemnieku saimniecībā «Lauriņi» Īslīces pagastā pagājušās nedēļas vidū jau novāca pirmās zemenes, bet aktīvākai pārdošanai pie veikala «Elvi» gatavojās uz nedēļas nogali.
«Bauskas Dzīvi» mājas pagalmā sagaidīja Lauriņu ģimenes trīs paaudžu saimnieces – Laima, meita Maija un četrarpus mēnešus vecā Annika. Saimniecības pārstāve M. Lauriņa-Rimicāne pastāstīja, ka ražošana balstīta tikai uz ģimenes darbaspēku un katras kultūras audzēšanas apjomi ir tam pakārtoti.

Zemenēm izraudzīta vieta viena hektāra platībā, no kura 0,8 ha izmanto nesegtai audzēšanai, bet 0,2 ha audzē segtos tuneļos. Viņa atzīst, ka zemeņu augi labi pārziemojuši. Pēc siltās ziemas bijušas bažas, ka būs daudz kaitēkļu, taču vēsais maijs traucējis tiem aktivizēties. Arī pašlaik, kad tuneļos ogas sārtojas, ir labvēlīgas dienas – saulains, bet nav pārāk karsts.

Pircēji jau gaida
Pārdošanai «Lauriņos» zemenes audzē ceturto gadu, izveidojusies sava klientūra, kas pērk tieši no saimniecības. «Vēl nevaram tik daudz ogu piedāvāt, cik pircēji jau gaida. Cilvēki mums uzticas, un produkta pašreklāma ir labākā reklāma. Sākumā pārdošanas cena parasti sākas no 8 eiro, pēc tam jāskatās – kāda situācija tirgū. Produkcijas fasēšanai cenšamies atteikties no vienreizējas lietošanas plastmasas iepakojuma. Pārdošanai izmantojam kartona trauciņus un koka kastītes,» pauda Maija Lauriņa-Rimicāne. Viņa prognozē, ka uz lauka nesegtās platībās zemenes šogad nogatavosies tikai ap Jāņiem, vēlāk nekā pērn. Tas varētu nākt par labu segtajās platībās iegūtās ražas cenas noturēšanai. Domājams, ka tirgū šogad nebūs Polijas ogu, pēc kurām parasti dodas mūsu pašu vietējie «zemeņu audzētāji».

Nevis darbs, bet dzīvesveids
«Šķirnes izraugāmies tā, lai ogas ievācamas pakāpeniski iespējami garākā laika periodā. Atklātajās platībās ražas laiks ir apmēram divi mēneši, vēlākās zemenes ienākas augusta sākumā,» stāstīja M. Lauriņa-Rimicāne. Gan segtajās platībās, gan laukā zemeņu audzes pastāvīgi tiek mitrinātas, izmantojot pilienu laistīšanas šļūtenes; arī mēslojumu augi saņem ūdens šķīdumā ar pilienlaistīšanu. «Tādā veidā piegādājot zemenēm minerālmēslojumu, to var lietot mazāk nekā izkaisot; šķīdumā augs to uzņem pilnībā, un liekais neiziet gaisā, kā arī var nelietot maksimālo devu,» skaidroja audzētāja. Stādus platību atjaunošanai iegūst divējādi – iepērkot sasaldēto stādu materiālu un audzējot stādus paši. Atklājies, ka pašu audzētie dod lielāku ražu. Ogu pasargāšanai no dubļiem un nezāļu ierobežošanai daļā nesegto platību izmanto salmus, taču no kaplēšanas gluži nevar izvairīties. Pārējā daļā ieklāts melnais agrotīkls, lai gan nezāles pamanās izspraukties blakus zemenei, nākas ar nazīti tās izgriezt.

«Zemeņu ražas vākšanas laikā rītos ceļamies pussešos, lai sāktu darbu. Mums zemenes nav darbs, tas ir dzīvesveids, un te stundas neskaita,» atklāja zemniece. Vienlaikus ar ogu lasīšanu pastāvīgi jāgriež stīgas, lai zemene visus spēkus varētu veltīt tikai ogām. Šajā darbā iesaista arī septiņus gadus veco meitu Māru, kamēr mazākajiem – Matīsam un Annikai – tas vēl priekšā. «Var teikt, ka pie zemenēm strādā visas trīs ģimenes paaudzes,» teic Maija.

Pret strazdiem – sarkani akmentiņi
M. Lauriņa-Rimicāne pastāstīja, ka reģistrējuši integrētu saimniecību, kas darbībā īsteno videi saudzīgas metodes. Tas nozīmē, ka var lietot tikai 10% no pieejamā augu aizsardzības līdzekļu klāsta un pašus vājākos.

Jāveido lauka vēsture, jāveic monitorings – «jāiepazīstas personīgi» ar kaitēkļiem. Tas palīdz atteikties no aizsardzības līdzekļu profilaktiskas lietošanas, kas mazina izdevumus un saudzē dabu. «Mums tas ir ļoti svarīgi – pašiem ir sava bišu drava; bites šogad īpaši cītīgi aplido zemeņu ziedus, un mūsu bērni ēd tās pašas ogas,» pauda Maija.

Segtajā tunelī uzstādīta līmplēves plāksne, kur pielīp nelūgtie lidojošie zemeņu kārumnieki. Sarežģīta cīņa noris ar lielākiem konkurentiem – pārlidojošo strazdu bariem, kas ar vienu uzbrukumu ražu spēj sabojāt nozīmīgā apjomā. Izmēģināti dažādi putnu baidēšanas veidi, šogad izmanto jaunu metodi – starp zemeņu stādiem izvietoti spilgti sarkani akmentiņi. Ir cerība, ka, atsitis knābi pret akmens cieto «zemeni», putns nemēģinās vēlreiz te našķoties.

Zemeņu audzētāja augstu vērtē Lauku konsultāciju dienesta pastāvīgo atbalstu ar zināšanām, īpaši pateicoties Ievai Litiņai un Aijai Daģei.