Klāt vietējo zemeņu laiks

2020. gada 30. maijs 07:55

2255

Īslīces pagasta zemnieku saimniecība «Lauriņi» nedēļas vidū jau novāca pirmās zemenes, bet aktīvākai pārdošanai pie veikala «Elvi» gatavojās uz nedēļas nogali. Vietējās ogas tiek realizētas par astoņiem eiro kilogramā.

Saimniecības pārstāve Maija Lauriņa-Rimicāne pastāstīja, ka ražošana balstīta tikai uz ģimenes darbaspēku un katras kultūras audzēšanas apjomi ir tam pakārtoti.

Zemenēm izraudzīta vieta viena hektāra platībā, no kura 0,8 ha izmanto nesegtai audzēšanai, bet 0,2 ha audzē segtos tuneļos. Viņa atzīst, ka zemeņu augi labi pārziemojuši. Pēc siltās ziemas bijušas bažas, ka būs daudz kaitēkļu, taču vēsais maijs traucējis tiem aktivizēties. Arī pašlaik, kad tuneļos ogas sārtojas, ir labvēlīgas dienas – saulains, bet nav pārāk karsts.

Pārdošanai «Lauriņos» zemenes audzē ceturto gadu, izveidojusies sava klientūra, kas pērk tieši no saimniecības. «Vēl nevaram tik daudz ogu piedāvāt, cik pircēji jau gaida. Cilvēki mums uzticas, un produkta pašreklāma ir labākā reklāma. Sākumā pārdošanas cena parasti sākas no 8 eiro, pēc tam jāskatās – kāda situācija tirgū. Produkcijas fasēšanai cenšamies atteikties no vienreizējas lietošanas plastmasas iepakojuma. Pārdošanai izmantojam kartona trauciņus un koka kastītes,» pauda Maija Lauriņa-Rimicāne.

Viņa prognozē, ka uz lauka nesegtās platībās zemenes šogad nogatavosies tikai ap Jāņiem, vēlāk nekā pērn. Tas varētu nākt par labu segtajās platībās iegūtās ražas cenas noturēšanai. Domājams, ka tirgū šogad nebūs Polijas zemenes, pēc kurām parasti dodas mūsu pašu vietējie «zemeņu audzētāji».
«Šķirnes izraugāmies tā, lai ogas ievācamas pakāpeniski iespējami garākā laika periodā. Atklātajās platībās ražas laiks ir apmēram divi mēneši, vēlākās zemenes ienākas augusta sākumā,» stāstīja M. Lauriņa-Rimicāne. Gan segtajās platībās, gan laukā zemeņu audzes pastāvīgi tiek mitrinātas, izmantojot pilienu laistīšanas šļūtenes; arī mēslojumu augi saņem ūdens šķīdumā ar pilienlaistīšanu.

«Tādā veidā piegādājot zemenēm minerālmēslojumu, to var lietot mazāk nekā izkaisot; šķīdumā augs to uzņem pilnībā, un liekais neiziet gaisā, kā arī var nelietot maksimālo devu,» skaidroja audzētāja. Stādus platību atjaunošanai iegūst divējādi – iepērkot sasaldēto stādu materiālu un audzējot stādus paši. Atklājies, ka pašu audzētie dod lielāku ražu. Nezāļu ierobežošanai daļā nesegto platību izmanto salmus, taču no kaplēšanas tie gluži nepasargā. Pārējā daļā ieklāts melnais agrotīkls, taču nezāles pamanās izspraukties blakus zemenei, nākas ar nazīti tās izgriezt.

«Zemeņu ražas vākšanas laikā no rītos ceļamies pussešos no rīta, lai sāktu darbu. Mums zemenes nav darbs, tas ir dzīvesveids, un te stundas neskaita,» atklāja zemniece. Vienlaikus ar ogu lasīšanu pastāvīgi jāgriež stīgas, lai zemene visus spēkus varētu veltīt tikai ogām. Šajā darbā iesaista arī vecāko atvasi – septiņus gadus veco meitu Māru, kamēr mazākajiem – Matīsam un Annikai – tas vēl priekšā. «Var teikt, ka pie zemenēm strādā visas trīs ģimenes paaudzes,» teic Maija.

Viņa pastāstīja, ka reģistrējuši integrētu saimniecību, kas saimniekošanā īsteno videi saudzīgas metodes. Tas nozīmē, ka var lietot tikai 10% no pieejamā augu aizsardzības līdzekļu klāsta un pašus vājākos.

Tikmēr pie tirdzniecības centra «Rimi Bauska» iespējams iegādāties grieķu zemenes par 3,20 eiro kilogramā. Bauzes tirgū par kilogramu grieķu zemeņu tiek prasīti 3,80 eiro.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klāt vietējo zemeņu laiks

Kategorijas