Mīlot Kurmeni, atjauno baznīcu, parku un ēkas

Projekts «Kultūrvide novados-2020»

2020. gada 29. maijs 14:10

913

Mīlot Kurmeni, atjauno baznīcu, parku un ēkas

Kultūrvēsturiskais komplekss, bijušais grāfu Komorovsku īpašums, tiek saglabāts ar draudzes un sabiedrības ziedotiem līdzekļiem

Vecumnieku novada Kurmenē iepriekšējo reizi biju pagājušā gada augustā, lai sagatavotu reportāžu par jaunieceltā draudzes prāvesta Andreja Mediņa pirmo dievkalpojumu. Pēc tam izstaigājām apkārtni un garīdznieks detalizēti izstāstīja savu vīziju par muižas ansambļa un dievnama atjaunošanu. Viņš jau bija ticies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju Juri Dambi un saņēmis akceptu. Līdz šim baznīca, divas ēkas un muižas parks nav bijuši iekļauti valsts aizsargājamo objektu sarakstā, taču pēc atjaunošanas muižas koka klētij ar mūra balstiem, iespējams, tiks noteikts aizsardzības statuss.

Plašs atvēziens

Šomēnes, braucot uz Kurmeni, pat necerēju, ka astoņos mēnešos var tik daudz paveikt. Vienlaikus tiek atjaunots dievnams, draudzei piederošā muižas pārvaldnieka mūra ēka, klēts, parks un mazo formu arhitektūra, kā arī būvēti jauni funkcionāli objekti – amfiteātris parka dienvidu galā, brīvdabas skatuve parkā, āra altāris.

Jau ir izrakts dīķis, kas meliorējot tika nosusināts, bet biezi saaugušie krūmi un nokaltušie koki pat neļāva nojaust tā atrašanās vietu. Grāfiem Komorovskiem parkā bija izveidota dīķu sistēma, tajos audzēja karpas. Atjaunošanā piedalās biedrības «Kalna svētību kopiena» vīri un jaunieši, būvnieki un dažādu nozaru speciālisti, kuri konsultē bez atlīdzības.
Arhīvos ir ļoti daudz Kurmenes muižas fotogrāfiju, dokumentu, preses materiālu, sākot no 19. gadsimta vidus. Ar izpēti nodarbojas speciālisti. Ansambļa atjaunošanā īpaši svarīgi ir vēsturiskie fotoattēli.

Iesaistās daudz speciālistu

Stāsta Andrejs Mediņš: «Ļoti veiksmīgi sadarbojamies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, īpašs paldies tās galvenajai inspektorei, Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājai Elvīrai Mantrovai. Pārvalde piesaistīja nozīmīgu finansējumu 20 tūkstošu eiro apmērā Kurmenes baznīcas altārgleznu atjaunošanai. Tās ir nožēlojamā stāvoklī, jo ilgus gadus sarullētie audekli glabājās mitrumā. Elvīra Mantrova šo darbu uzticēja Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas laboratorijas vadītājai Dacei Pāžei. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadošo speciālistu atbalsts un uzmundrinājums mums ir ārkārtīgi svarīgs.»

Savukārt parka rekonstrukcijas galvenie konsultanti, kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», ir Latvijas muižu parku pētniece Ilze Māra Janelis, biologs, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un dendroloģe, Kalsnavas arborētuma bijusī darbiniece Aija Kaškure. Baznīcas interjera projektu izstrādāja dizaineres Evija Ķirsone, Egija Krišjāne un Sanita Gaudzeja.

Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēkņi restaurē baznīcas solus un biktskrēslus. «Latgales tekstilniece Annele Slišāne mūs sameklēja internetā un piedāvāja noaust baznīcas tekstilijas. Sadarbībā ar lietuviešu kokgriezējiem parka ziemeļu alejā izveidojām Krusta ceļu ar 14 pieturvietām – ar šķindeļiem apjumtiem, beicētiem koka balstiem. Ar laiku tie apsūbēs un saplūdīs ar koku stumbru pamattoni. Vecumnieku novada pašvaldība piešķīra 462 kubikmetrus grants, lai parkā varētu ierīkot celiņus,» sadarbību ar labvēļiem apraksta A. Mediņš.

Nenovērtējamu dāvanu kurmeniešiem ir sagādājusi profesore Janīna Kursīte. Viņa uzrakstījusi grāmatu «Mīlot Kurmeni», kas jau nodota tipogrāfijā. Grāmatas saturu veido vēsturiskās izpētes materiāli un intervijas ar vietējiem vecākās paaudzes iedzīvotājiem. Grāmatas atvēršana Kurmenē paredzēta Pēterdienas pasākumu ciklā šī gada jūnijā.

Dendrologi pēta un konsultē

Sarunā piedalās dendroloģe Aija Kaškure un jaunā pediatre ģenētiķe Madara Mašinska. Viņa dzīvo Kurmenē, strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, studē rezidentūrā. Madara kopš pagājušā gada rudens brīvprātīgi palīdz Andrejam Mediņam uzturēt virtuālu saziņu ar atjaunošanas projektā iesaistītajiem speciālistiem un gādā par Kurmenes draudzes pasākumu informāciju sociālajos tīklos. Madara turpina ģimenes tradīciju, jo viņas tēvs Ilgonis nesavtīgi darbojas draudzē.

Aija Kaškure kārtējo reizi ir atbraukusi, lai konsultētu parka rekonstrukcijas projekta īstenotājus. Agrāk viņa ir sniegusi praktiskus padomus par Bruknas muižas un atjaunotās Bārbeles pamatskolas zaļās zonas veidošanas principiem.

Aija atzīst: «Man ir lokāla saikne ar Bauskas un Vecumnieku novadu, jo esmu dzimusi mežsarga mājā netālu no Bruknas, kur dzīvoja vecāki. Četrus gadus mācījos Bruknas pamatskolā, pēc tam – Vecsaules pamatskolā. Rundālē dzīvo māsa, bet pie Janču baznīcas ir mūsu ģimenes kapi. Ļoti labi, ka parka atjaunošanas projektu varam veidot kopā ar mūsu nozares labākajiem speciālistiem. Ilze Māra Janelis, kas visu mūžu arhīvos ir pētījusi senos muižu parkus, var sniegt kompetentus ieteikumus. Andrejs Svilāns izpētīja Kurmenes parka koku sugas, tehnisko stāvokli, bet es piedāvāju nākotnes skatījumu.»

Šajā parkā ir maz introducēto stādījumu. Vislielākā bēda esot par ošiem, kurus visā Latvijā skārusi fatāla kaite – atmirst saknes, un milzīgi koki nogāžas. Visi oši, kā arī citi slimie un nokaltušie koki parkā jau ir izzāģēti. Sarunāts arborists, kurš pamazām veidos augošo koku vainagus, skaidro A. Kaškure, piebilstot: «Mūs ļoti apbēdina fakts, ka astoņus hektārus plašo parku ir grūti uztvert kā kopumu, jo diviem privātīpašniekiem pieder teritorijas daļas. Tas ir kā iekosts kumoss.»

Atgriezīsies Svētais Pēteris

Pēc dažām nedēļām baznīcas frontonā starp abiem torņiem tiks novietota Svētā Pētera koka statuja. Senākais oriģināls ir gājis bojā, bet figūras kopiju 1930. gadā darināja vietējais kokgriezējs Zālītis. Statuja līdz šim glabājās Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā «Kalna ziedi».

Gandrīz 100 gadu veco ozolkoka skulptūru izglāba draudzes vecākais Ilgonis Mašinskis. Viņš to uzgāja malkas šķūnī. Apzinādamies vēsturiskā tēla vērtību, Ilgonis aizveda to uz muzeju. Skulptūrai nebija galvas. Izmantojot senus fotoattēlus, pašlaik notiek statujas galvas rekonstrukcija.

Ēkas izmantos funkcionāli

Muižas pārvaldnieka ēkai veikta konservācija, uzlikts jauns jumts, iekārtotas pirmā stāva telpas. Otrajā stāvā būs istabas jauniešiem, kuri Bruknā ir veiksmīgi beiguši rehabilitāciju no atkarībām. Šie cilvēki veidos Kurmenes jauno kopienu, kas gādās par muižas ansambļa uzturēšanu, labiekārtošanu, piedalīsies draudzes pasākumu rīkošanā. Pārvaldnieka ēkas jumta maiņu apmaksāja kristieši no Vācijas.

Klēts tiks izmantota draudzes saietiem. Tajā būs kafejnīca, bet otrajā stāvā – nometņu dalībnieku naktsmītnes. Šogad klētij paredzēts uzlikt jumtu, turpināt fasādes un iekštelpu atjaunošanu.

Plānots restaurēt arī baznīcas ērģeles, kas vairs nav izmantojamas konstrukciju bojājumu dēļ. Šo procesu apņēmies virzīt mūziķis Uldis Marhilēvičs, kura tēvs kādreiz bija Kurmenes baznīcas ērģelnieks.

UZZIŅAI

Kurmenes muiža

Kurmene vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gadsimtā. Līdz 18. gadsimtam muiža piederēja vācu baroniem Līdingshauzeniem-Volfiem, kuru meita, apprecoties ar poļu grāfu Antoniju Komorovski,
Kurmenes muižu un netālu esošo Mūrmuižu kā līgavas pūru pievienoja vīra īpašumiem.
Kurmenes muiža Komorovsku īpašumā atradās vairāk nekā150 gadu (līdz 1934. gadam).
Kurzemes majorātu gadsimtu gaitā pārvaldīja vairāki Komorovsku dzimtas pārstāvji. Viņi ziedoja naudu katoļu baznīcas, pagasta skolas, pagastnama, Mūru muižas skolas un citiem projektiem.
20. gadsimta sākumā Kurmenes muiža tika uzskatīta par labi pārvaldītu, modernu īpašumu. Teritorijā atradās kungu māja, pienotava, zirgu staļļi, ūdensdzirnavas, zivju dīķi, ķieģeļu ceplis un alus brūzis.
Pirmā pasaules kara laikā Komorovski no Kurmenes pārcēlās uz Rīgu, bet muižas kungu māja gāja bojā ugunsgrēkā.
Pēc 1920. gada zemes reformas Komorovskiem tika atstāta zeme 51 ha platībā kopā ar nodegušās kungu mājas drupām, saimniecības ēkām un parku. Pētera Antonija Komorovska atraitne ūdensdzirnavas pārdeva Skujenieku ģimenei – dzejnieka Knuta Skujenieka vecvecākiem. Kurmenē viņš pavadīja bērnību.
Komorovsku dzimtas viens atzars ir saistīts ar Liepāju. Viņiem pilsētas centrā piederēja daudzi īpašumi. Citi Komorovski dzīvoja Rīgā, studēja Rīgas Politehnikumā, iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Pārējie dzimtas atzari ir saistīti ar Jelgavu un Cēsu apriņķi.
Tiešs dzimtas pēctecis ir Polijas Republikas bijušais prezidents Broņislavs Marija Komorovskis (amatā bija no 2010. gada 6. augusta līdz 2015. gada 6. augustam).

AVOTS: grāmata «Ne tikai Kurmene – pa Komorovsku pēdām Latvijā», izdevēja – Polijas Republikas vēstniecība Latvijā.

Kurmenes Svētā Pētera katoļu baznīca

Koka kapela muižnieka ģimenei un muižas ļaudīm Kurmenē tika uzcelta 19. gadsimta sākumā kā Skaistkalnes baznīcas filiāle, bet pirmās ziņas par dievnamu datētas ar 1778. gadu.
Grāfs Antonijs Ježijs Augusts Komorovskis 1870. gadā koka kapelas vietā uzbūvēja neoklasicisma stila mūra ēku no ķieģeļiem un dolomīta, kas neskarta saglabājusies līdz mūsdienām.
Altārgleznā ir attēlots Pestītājs, bet sānu altāros – Svētā Pētera atbrīvošana no cietuma un Svētais Antonijs ar bērniņu Jēzu.
Majorāta pēdējais īpašnieks 1918. gadā dievnamu novēlēja Kurmenes topošajai draudzei, kas dibināta 1919. gadā.
Pēc zemes reformas 1920. gadā Kurmenes draudzei tika piešķirti 13 hektāri zemes, ķieģeļu dzīvojamais nams, vairākas saimniecības ēkas un muižas parks, kurā atradās medību suņu māja un gaļas kūpinātava.
1945. gadā Kurmenes draudzē sāka kalpot Henriks Trops, kurš atjaunoja Svētā Pētera dienas svinēšanas vēsturisko tradīciju. Padomju varas iestādes drīz vien tradīciju aizliedza. Pētera dienas svinības tika atjaunotas pagājušā gadsimta 90. gados.
Draudzes vecākais jau ilgus gadus ir kurmenietis Ilgonis Mašinskis.
Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis 2019. gada jūlijā par Kurmenes draudzes prāvestu iecēla katoļu priesteri Andreju Mediņu. Augustā biedrība «Kalna svētību kopiena» sāka Kurmenes baznīcas, parka, pārvaldnieka mājas un klēts atjaunošanu.

AVOTS: grāmata «Ne tikai Kurmene – pa Komorovsku pēdām Latvijā» un preses materiāli.

Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.