BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valsts prezidents apmeklē Rundāles pili

Valsts prezidents apmeklē Rundāles pili

Vasarīgi saulainā dienā, 27. maijā, Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti apmeklēja Rundāles pili, lai tiktos ar muzeja darbiniekiem un apskatītu aktuālo ekspozīciju, kā arī pils Rožu dārzā iedēstītu rozes stādu. Tā ir prezidenta atbalsta akcija Latvijas muzejiem, kas ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ nenoliedzami cietuši. Šis bija otrais prezidenta apmeklētais muzejs, 16. maijā Lielās talkas laikā vizītes noslēgumā Valsts prezidents ar kundzi devās uz Valkas novadpētniecības muzeju, lai iepazītos ar izstādi «Valka – Latvijas neatkarības šūpulis».

Prezidents ar savu komandu bija izraudzījies apmeklēt Rundāles pili, kas ir kultūrvieta Latvijā un pazīstama arī starptautiski, stāsta Aiva Rozenberga, Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību. «Fotogrāfijas pilī un tās dārzā dažādos gadalaikos ir teju hrestomātiskas,» teic A. Rozenberga.

Par vienu rozi vairāk

Pēc nobildēšanās uz pils kāpnēm Valsts prezidents ar kundzi devās uz Rožu dārzu.

E. Levits un kundze Latvijā selekcionēto rožu bosketā iestādīja selekcionāres Dzidras Riekstas rievainās rozes stādu ‘Marga’, kas būšot maigi rozā krāsā ar tumšākām iekšlapiņām. Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse pēc padarītā darba sacīja, ka «prezidentam nu būs jābrauc skatīties, kā roze aug». E. Levits Rundāles pili iepriekš apmeklējis pirms trim gadiem. «Patīkami te atbraukt un redzēt, kā dārzs uzlabojas,» pauda Valsts prezidents. Pils direktore priecājās, ka, ievērojot drošības apsvērumus, apmeklētāji atgriežas, turklāt dārzs ir plašs, tajā mierīgi var baudīt pavasari. Arī darbdienā parkā bija samērā daudz apmeklētāju, varēja dzirdēt arī lietuviešu valodu. Turklāt brīvdienās ciemiņu esot vēl vairāk.

Vasarīgo dienu pils dārza apskatei un nesteidzīgai pastaigai bija izvēlējušies vairāki apmeklētāji. Arī Evita Taranda kopā ar ģimeni no Garkalnes bija atbraukusi, mazā meitiņa Grieta pirmoreiz klātienē redzēja Valsts prezidentu E. Levitu. Neesot zinājuši, ka viņš būs te, braukuši uz Rundāles pili, lai kā īpašāk aizvadītu māmiņas dzimšanas dienu. Vēl kāda apmeklētāja, ieraugot E. Levitu, nevēlējās laist garām izdevību un lūdza iespēju nobildēties ar Valsts prezidentu. Nu viņai prieks par dārza apmeklējumu būšot dubults.

Valsts prezidentam bija grūti nosaukt mīļāko vietu pils parkā, jo «katrai sava nozīme». E. Levits nofotografēja tulpes. Pastaigā Valsts prezidentam bija vislabākie pavadoņi un eksperti – Rundāles pils direktore Laura Lūse, muzeja ilggadējā «dvēsele», mākslas vēsturnieks un gleznotājs Imants Lancmanis un Rundāles pils māk-slas pētniecības nodaļas galvenā speciāliste, izstāžu kuratore Lauma Lancmane. Viņi sniedza izsmeļošas atbildes uz jautājumiem.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte, pastaigas laikā paveroties debesīs, atcerējās Imanta Lancmaņa kādreiz teikto: «Rundālē ir skaistākie mākoņi, varētu pārdot sēdvietas.» L. Lūse uzsvēra, ka debesis šeit īpaši skaistas esot saulrietā.

Viesi vēlējās apskatīt arī vācu un franču karavīru memoriālu parkā. I. Lancmaņa dzīvais un faktiem bagātais stāstījums bija baudījums un bagātināja ikvienu klausītāju.

Goda medaļa

Pilī augstos viesus lielā vāzē, saldi un reibinoši smaržojot, sagaidīja balti un violeti ceriņi. Valsts prezidents ar kundzi apskatīja pils pamatekspozīciju un izstādi «No gotikas līdz jūgendstilam». E. Levits apbrīnoja «trīsdimensionālas gleznas», abi ar kundzi uzdeva daudzus ieinteresētus jautājumus, uz kuriem saņēma nereti pārsteidzošas atbildes. Jo īpaši noslēpumaini un neparasti bija I. Lancmaņa stāsti par vairāku svarīgu lietu liktenīgo ceļu uz pili. Izbrīnīja arī dažas lustras, kas neatradās pie griestiem, bet bija noņemtas, lai pils jumta remontdarbu dēļ tās pasargātu no iespējamās vibrācijas.

Vizītes beigās Valsts prezidents parakstījās viesu grāmatā, paužot, ka «Rundāles pils ir īpaša vieta Latvijā, kas parāda Latviju un tās valstiskuma priekšgājējvalsti Kurzemes un Zemgales hercogisti kā Eiropas kultūras sastāvdaļu».

Egils Levits pasniedza pirmo Valsts prezidenta Goda medaļu mākslas vēsturniekam un gleznotājam Imantam Lancmanim. Valsts prezidenta Goda medaļa ir darināta no sudraba. Tās aversu rotā reljefā veidots Rīgas pils attēls un Valsts prezidenta Egila Levita paraksts. «Valsts un kultūra nav atdalāma. Rundāles pils ir paraugs visas Eiropas mērogā, kā rūpēties par kultūrvēsturiskajām vērtībām,» uzsverot I. Lancmaņa mūža ieguldījumu un visas muzeja komandas darba vērtību, pauda Valsts prezidents. Arī pils direktore un Lauma Lancmane tika pie piemiņas veltēm no prezidenta – par šo skaisto vizīti atgādinās pildspalva un krūzīte. Rundāles pils muzejs pateicībā par apciemojumu augstajam viesim uzdāvināja divas monogrāfijas par Rundāles pils vēsturi, savukārt prezidenta kundzei – grāmatu par Kurzemes hercogieni Doroteju.

Par Valsts prezidenta Egila Levita un viņa kundzes Andras Levites Rundāles pils apciemojumu atgādinās viņu stādītā roze.


Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

20200529-1359-logo.jpg