Parka attīstība Bauskā kavējas

2020. gada 26. maijs 00:00

717

Pēc jaunajām deputātu prasībām uzņēmējs atsakās no zemesgabala iegādes

Kārtējo reizi neveiksmīgi noslēdzies mēģinājums sākt uzņēmējdarbību kādā no Bauskas industriālā parka teritorijām. Lai gan izbūvēta jauna iela un uzlabota infrastruktūra, uzņēmēji nestāv rindā, lai sāktu ražošanu Bauskā.

Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē bija plānots skatīt jautājumu par zemesgabala Lidlauka ielā 2 izsoli. Jautājums bija aktuāls arī iepriekšējās deputātu tikšanās reizēs, bet šoreiz to neskatīja – Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks informēja, ka uzņēmējs ir atsaucis savu pieteikumu iegādāties zemi īpašumā.

Piedāvājumu atsauc
Varētu likties, ka pēc pirmajām diskusijām izstrādātie nosacījumi, pēc kuriem izsolē var iegādāties zemes īpašumu industriālā parka teritorijā, būtu pietiekami, lai turpinātu izsoles procedūru, bet deputāti šo jautājumu neturpināja skatīt.

Novada domes priekšsēdētājs skaidro, ka izsoli nav jēgas rīkot, ja nav pieteicies kāds pretendents. «Nav tik nozīmīgs zemesgabals, lai par katru cenu pārdotu. Ja būs uzņēmējs, kas ir ieinteresēts uzņēmējdarbības sākšanai, var virzīt tālāk,» saka A. Jātnieks. Viņš skaidro, ka vispirms jāpiesakās uzņēmējiem, tad deputātiem vai administrācijai komersanti jāizvērtē un jārīko izsole.

Par iemeslu tam, kāpēc uzņēmējs atsauca savu pieteikumu, A. Jātnieks min vides un attīstības komitejas sēdē pieņemtos nosacījumus, kādus deputāti noteica zemesgabala iegādei. Vairāki deputāti sēdē rosināja, ka uzņēmējam, kurš vēlas iegādāties zemes īpašumu, jāapņemas veikt virkni pasākumu – ieguldīt gada laikā 200 tūkstošus eiro, veikt uzņēmējdarbību, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un radīt konkrētu darba vietu skaitu. Opozīcijas pārstāvis Aleksandrs Novickis piebilda – citādi rodas aizdomas, ka tas kļūs par spekulatīvu darījumu.

«Uzņēmējs, iespējams, aizgāja arī tāpēc, ka ir ļoti nestabila ekonomiskā situācija. Ikvienam ir svarīga stabilitāte nākotnē,» rezumē domes priekšsēdētājs.

Pagaidām tikai interese
Tā ir kārtējā neveiksme mēģinājumu virknē, kuru mērķis ir piesaistīt uzņēmumus Bauskas industriālā parka teritorijai. Ieguldīts daudz finansējuma un darba. Piemēram, Zemgales plānošanas reģions, izmantojot Norvēģijas līdzfinansētās programmas atbalstu, 2015. gadā noslēdza līgumu ar SIA «Konsorts». Par 30 tūkstošiem eiro firmai bija jāizstrādā investīciju piesaistes plāni. Toreiz rosināja izbūvēt krustojumu ar šoseju A7 un ceļu parka teritorijā – jaunā Lidlauka iela tapa ar Eiropas Savienības finansējumu.

Bauskā 2007. gadā mēģināja virzīt ideju par akmensvates rūpnīcas izbūvi, ko iedzīvotāji neatbalstīja. Izvirzot īpašus nosacījumus, daļu zemes pārdeva Igaunijas firmai, kas uzņēmējdarbību tā arī nesāka, un zemi novads atguva. Nākamais lielais projekts ir bioetanola rūpnīcas izveide, par ko runā kopš 2018. gada. «Uzņēmējs vēl aizvien meklē piegādātājus. Procesā iesaistīta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Esam popularizējuši informāciju, ka sakārtota infrastruktūra, pieejams ūdens un gāze. Tomēr no piedāvājumiem pašlaik palikusi tikai smago automašīnu stāvvieta un viesnīca. Stabils piedāvājums varētu būt no SIA «Lielzeltiņi», kam ir attīstības vīzija,» stāsta A. Jātnieks. Viņš atzīst, ka bija vēl vairāki piedāvājumi, bet tālāka interese nav sekojusi.

«Biznesa parkam jābūt kā milzīgam Bauskas novada mērķim, kas dos darbavietas, radīs vēlmi ienākt ražotājiem,» saka domes priekšsēdētājs.

Iegulda miljonus
Izrādās, Bauskas industriālajam parkam ir daudz konkurentu. Viens no tiem – Dommo industriālais loģistikas parks – atrodas Olaines novadā, netālu no Rīgas. Privātais uzņēmējs 55 hektāru teritorijā izbūvējis infrastruktūru un piedāvā iegādāties zemi, iznomāt zemi vai telpas turpat parka teritorijā izbūvētās ēkās. Parka reklāmai izveidota speciāla mājaslapa.

Bauskai nav industriālas pilsētas slavas. Piemēram, viens no veiksmīgākajiem industriālajiem parkiem atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā. LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe informē, ka 2019. gadā LSEZ pārvalde iegādājās vēl papildu īpašumus ar kopējo platību 60,6 hektāri un, apvienojot to ar vairākiem pašvaldības īpašumiem, šogad Liepājas industriālā parka platība sasniegs 120 hektāru. Aktīvi tiek īstenoti jauni projekti – SIA «Caljan» sākusi jaunas ražošanas un biroja ēkas būvniecību bijušā «Liepājas metalurga» mehāniskā ceha telpās, plānojot investēt desmit miljonus eiro un radīt līdz pat 60 jaunām darba vietām. Noslēgts līgums ar SIA «Easy Building», kas iecerējusi izveidot ražotni, investējot 5,9 miljonus eiro. Ražotnē piedāvās jaunas videi draudzīgākas un lētākas celtniecības tehnoloģijas.

Veiksmīgi darbojas arī Līvānu industriālais parks, kur darbi sākās 2012. gadā. Tur strādā vairāki lieli uzņēmumi. Parkam nepieciešamos darbus veica ar Eiropas Savienības fondu piesaisti, īstenojot projektus vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Tā liecina livani.lv mājaslapas informācija.

Par to, ka veiksmīgi biznesa parkus attīsta Lietuvā, varēja dzirdēt Bauskā notiekošajās diskusijās par bioetanola rūpnīcas celtniecību. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji cerīgi runāja, ka tas varētu būt projekts, kuru Lietuvas pašvaldībām neizdosies pārvilināt, kā tas savulaik notika ar akmensvates rūpnīcu. Ir skaidrs, ka jebkurai uzņēmējdarbības iniciatīvai tepat blakus, kaimiņos, ir savs piedāvājums.

Citu novadu pieredze

Industriālie parki vai līdzīgas biznesam domātas teritorijas ir vairākās Latvijas pašvaldībās. Citur šādi parki ir tādi kā paši Bauskā – tukšs zemesgabals, bet dažviet tās ir teritorijas ar ēkām, kuras iegādājusies pašvaldība, ierīkojot modernu infrastruktūru vai pat veicot ēku pārbūvi.
Cēsu novada uzņēmējdarbības attīstības projektu vadītāja Natālija Juškova stāsta, ka Cēsu industriālais parks vēl top. Tas sastāvēs no 13 komercdarbībai piemērotiem zemesgabaliem. Plānots izbūvēt jaunu ielu ar asfaltbetona segumu, elektrības, gāzes un ūdensvadus, kā arī ielu apgaismojumu. Zemesgabalus iznomās uz 30 gadiem, paredzot tiesības uzņēmējiem rosināt nekustamā īpašuma izpirkšanas tiesības, ja izpildīs visus līguma nosacījumus.
Gulbenes novadā industriālo parku Stradu pagasta Šķieneros attīsta sadarbībā ar uzņēmējiem, kas strādā parka teritorijā. Tur iniciatīva vairāk nāk no uzņēmēju vidus. «Gulbenes novada pašvaldība no savas puses apņēmusies sakārtot sev piederošo infrastruktūru, lai no tā būtu ieguvums gan piegulošajiem uzņēmumiem, gan potenciālajiem jaunajiem uzņēmumiem, kas tur varētu ienākt,» stāsta Gunta Kalmane, Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Pašvaldība plāno būvēt angāru un rīkot īres izsoli.
«Rēzeknes pilsētas pašvaldība tai piederošu zemi, kas atrodas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā, bez atlīdzības nodod Rēzeknes SEZ pārvaldes rīcībā. Rēzeknes SEZ pārvalde zemesgabalus iznomā Rēzeknes SEZ komersantiem, lai tiem būtu iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Zemi iznomā ar apbūves tiesībām. Zemes vienību vēlāku atsavināšanu nomnieka īpašumā var paredzēt pēc Rēzeknes SEZ komersanta vai Rēzeknes SEZ uzraudzības padomes ierosinājuma, ja tiek izpildīti visi normatīvo aktu un līgumu par zemes nomu un apbūves tiesību piešķiršanu nosacījumi. Lēmumu par Rēzeknes SEZ piekrītošu zemes vienību atsavināšanu pieņem pašvaldība, kas rīko izsoli,» informē Santa Treikule, Rēzeknes SEZ pārvaldes nodaļas vadītāja, biroja administratore.
Pašvaldību biznesa parkos ierasta sistēma ir zemes iznomāšana ar iespēju nākotnē to atsavināt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Parka attīstība Bauskā kavējas

Kategorijas