Publisko kaķu māju spožums un posts

2020. gada 26. maijs 00:00

622

Kaķis nav bara dzīvnieks, koloniju izveide tiem ir piespiedu dzīvesveids

Jau labu laiku Iecavā un Vecumniekos uzstādītas mājiņas klaiņojošiem kaķiem. Nodoms labs, tomēr, izrādās, nav īsti piemērots ne pašiem dzīvniekiem, ne apkārtnes iedzīvotājiem.

Sabiedriska iniciatīva Vecumniekos
Vecumniekos tā bija sabiedriska iniciatīva – ideja par kaķu namiņiem radās aizpagājušā gada nogalē, kad tika saņemts Skolas ielas 1. mājas iedzīvotāju iesniegums. Iestājoties aukstam laikam, sterilizētu kaķu bars palicis uz ielas, jo noslēgtas pagrabtelpas. Izvērtējot situāciju, novada izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis vērsās pie toreizējā Vecumnieku vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotāja Jāņa Plūmes ar priekšlikumu mājturības stundās kopā ar skolēniem izgatavot kaķu mājiņas. Aizpagājušā gada nogalē, 26. decembrī, tās izvietoja paredzētajā vietā.
Pašlaik Vecumniekos ir divi kaķu namiņi, rūpes un gādību par dzīvnieku izmitināšanu, socializēšanu, saimnieku meklēšanu un barošanu uzņēmusies Jana Avota no Skolas ielas 1. mājas. Par 12 kaķiem, kas regulāri pulcējas ap mājiņām, Jana stāsta ar sirsnību, neslēpjot, ka rūpju ir daudz. Svētki beigušies, entuziasms noplacis, sākusies pelēkā ikdiena, kas iezīmējusi arī sadzīvošanas problēmas. Bez draugu, kaimiņu un palīgu atbalsta Janai vienai par prāvo kaķu bariņu rūpēties ir problemātiski. «Kaķi tiek baroti divas reizes dienā – rītā un vakarā, ēdiena un ūdens trauki regulāri jāmazgā, mājiņas jātīra,» stāsta Jana. Ik pa laikam palīdz arī daži labdari. Bet kaķi ēd katru dienu...

Agrā pavasarī jautājot Janai, kādi jaunumi kaķu mājās, sapratu, ka ļoti aktuāla ir barības sagādāšana. Lūgumam uzreiz atsaucās dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu-ķepā» vadītāja Gundega Bidere, un ar veterinārārstes Agneses Krūmiņas gādību kaķi no biedrības saņēma ziedojumu. Janas kaķi ir aprūpēti, katram ir vārds, turklāt tie, izrādās, tiek arī sargāti. Šad tad ir jāaizrāda bērniem, kuri, laiku kavējot, dara nedarbus, kādam garāmgājējam, kurš, pastaigājoties ar suni, izklaidējot savu mīluli, to uzrīda kaķiem. Tā kā mājiņas atrodas uz koplietošanas zemes, katram iedzīvotājam ir savs redzējums par sadzīvošanu. Arī kaķiem ir savi uzskati par mājiņām – tā ir jauka pulcēšanās un uzkavēšanās vieta, ja vien tur regulāri tiek pasniegts ēdiens. Kad kļūst aukstāk, pūkaiņi meklē kādu siltāku un vientuļāku vietu, mājiņās nepulcējas.

Iecavā – no «Mežavairogiem»
Arī Iecavā vairākus gadus ir mājiņas, ko kaķiem izgatavojis un atvedis patversmes «Mežavairogi» speciālists Mārtiņš Priede. Tādas par pašvaldības un ziedotāju līdzekļiem uzstādītas četrās vietās: pie mājas Sporta ielā 1, Skolas ielā 2, pie deviņstāvu namiem Tirgus un Sila ielā.

Telefona sarunā ar «Bauskas Dzīvi» iecavnieks Jons Širvis, Iecavas bezsaimnieku kaķu zinātājs ar stāžu, izteica aicinājumu ar lielāku atbildību izturēties pret mājdzīvniekiem. Tad nebūs klaiņojošu kaķu un mājiņas nevajadzēs.

Jons neslēpj gandarījumu par savām ilggadējām pūlēm, jo klaiņojošu kaķu skaits Iecavā ir stipri samazinājies. Nācies uzklausīt arī pārmetumus par kaķu glābšanu, bet tas nav atturējis rūpēties par pamestajiem dzīvniekiem.

Tagad, kad gadi un veselība neļauj būt tik aktīvam, Jons ar prieku atbalsta savu domubiedri un sabiedriskā darba turpinātāju Ivetu Balodi. Viņi abi uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai dzīvnieki nenonāktu uz ielas, tie jāsterilizē, nedrīkst pieļaut nekontrolētu vairošanos. Iveta pārzina mājiņu izvietošanas vietas un bezsaimnieku kaķu situāciju Iecavā un rūpējas par dzīvniekiem – meklē tiem jaunus saimniekus, gādā barību, ko izdala palīgiem, kas kaķus pabaro.

Arī Iecavas kaķi saņem ziedojumus un palīdzību no dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu-ķepā», vajadzības gadījumā medicīnisko palīdzību sniedz Iecavas veterinārās klīnikas daktere Agnese Krūmiņa.

I. Balode stāsta, ka Iecavā par kaķu mājiņām neviens konkrēti nerūpējas, bet, ja pie tām dzīvniekus nebaro, tad tās pūkaiņiem nav interesantas.

Paužot viedokli par kaķiem un to mājiņām, iecavnieki vēlējās palikt anonīmi, bet pretenziju un sarūgtinājumu ir daudz: iedzīvotājiem nav pieņemami, ka dzīvnieki dabiskās vajadzības kārto bērnu rotaļu laukuma smilšu kastē, kādam tie bojā mašīnu, citi izteica izbrīnu par kaķu mājiņas neveiksmīgo vietas izvēli Tirgus ielā, kāds apbēdināts par izkašņāto dārzu, vairāki vērotāji stāstīja, ka nav redzējuši, ka mājiņās dzīvotu kaķi. Par kaķu pulcēšanos pie Tirgus ielas namiem, to barošanu un netīrību laikraksta redakcija ir saņēmusi sūdzības no iecavniekiem.

Programma «Noķer-sterilizē-atlaid»
Vija Klučniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas feniloģiskās asociācijas «Felimurs» prezidente, ilggadēja kaķu eksperte un rakstura zinātāja, «Bauskas Dzīvei» pauda viedokli par kaķu māju izvietošanas mērķtiecību: «Kaķi nav bara dzīvnieki, tie ir individuālisti – mazi plēsēji. Un kaķu mājas ar jebkādu dizainu – ar logiem, caurumiem vai bez – ir modes lieta, tāds kā mierinājums, ka cilvēki dara ko labu.»

Pirms izvietot kaķu mājiņas uz koplietošanas zemes, barojot pie tām kaķus, iedzīvotājiem ir labi jāpārdomā un jāvienojas par šādu atbildīgu lēmumu, atceroties, ka par dzīvnieku uzturēšanās vietu jābūt atbildīgam kādam konkrētam cilvēkam, jo visiem labi zināms, pie kādām skumjām beigām noved kolektīvā atbildība.

Redzot bezsaimnieku kaķi, vienmēr atcerēsimies, ka aiz katra dzīvnieka ir cilvēks, kura bezatbildības, vienaldzības un cietsirdības dēļ dzīvnieks tagad ir uz ielas.

Iecavas novada pašvaldības administrācija sadarbībā ar Reģionālās pašvaldības policijas Iecavas nodaļu un dzīvnieku patversmi «Mežavairogi» šī gada martā sākusi īstenot programmu «Noķer-sterilizē-atlaid».

2019. gadā Iecavas novads finansējis 29 patversmes darbinieku izbraukumus, kopumā par pakalpojumiem «Mežavairogiem» samaksāti 3608 eiro, uzzinājām pašvaldībā. Savukārt 2019.gadā Vecumnieku novada pašvaldība par visiem dzīvnieku patversmes «Mežavairogi» sniegtajiem pakalpojumiem samaksājusi 5147,83 eiro, informē Aiga Saldābola, Vecumnieku novada domes izpilddirektore.

Iecavas veterinārās klīnikas un Vecumnieku veterinārās ambulances veterinārārstes
Agneses Krūmiņas komentārs:

Nereti cilvēkiem, kuri aicina ievērot piesardzību attiecībās ar dzīvniekiem, pārmet kaķu nemīlēšanu, bet jāatceras, ka ir vismaz 38 slimības (ierosinātāji), kas var apdraudēt cilvēka veselību, tāpēc nevajadzētu nest uz mājām klaiņojošu kaķi
Ja ir vēlme palīdzēt kādam uz ielas nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, jāsazinās ar tuvāko dzīvnieku patversmi vai klīniku, kur saņemsit profesionālu padomu un palīdzību.
Kaķu kolonijas ir kā potenciāls infekcijas risks apkārtējiem dzīvniekiem, kaķi nedzīvo baros, kolonijas tiem ir piespiedu dzīvesveids. Katram dzīvniekam ir vajadzīgs savs saimnieks, rūpes, mīlestība un uzmanība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Publisko kaķu māju spožums un posts

Kategorijas