Dārzkopība ar daudzveidīgu sortimentu

Noiets dēstiem un dārzeņiem gan Bauskā, Vecumniekos un Rīgā, gan tirgū Lietuvā
Dārzeņaudzētājiem pašlaik pavasara darbu kulminācija, kad gan jāstāda un jākopj, gan jāvāc raža un jātirgo. «Bauskas Dzīve» apzināja šo darbu ritmu trijās saimniecībās Bauskas novada Brunavas un Mežotnes pagastā un Vecumnieku novada Misā.
Domas un darbs pie kāpostiem
Brunaviete Iveta Ļekūne, piemājas saimniecību «Kāpostnīca» un «Sprīdīši» pārstāve, pagājušajā nedēļā «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka, sākot ar maiju, saimniecībā beigusies kāpostu pārstrāde un tirgošana, pašlaik domā par jauno ražu un naski stāda kāpostus.
«Dēstīšanas periodā svarīgi, lai nav sauss laiks. Šogad ir labi – lietus zemi samitrinājis. Ķeram momentus, kad ir piemērotākie apstākļi, jo kāpostu raža ir mūsu maize,» pauda dārzniece. Viņa atklāja, ka kāpostu audzēšana un šīs kultūras optimālā platība saimniecībā jau gadiem ir sabalansēta ar glabātavas ietilpību un ražošanas jaudām. Līdz ar to apstādāmās platības apjoms ievērojami nemainās – šogad kāpostus plānots audzēt 8,5 ha, pārējos dārzeņus – piecu hektāru platībā.
I. Ļekūne stāstīja, ka saimniecībā pavasara darbos nodarbināti 15 pastāvīgi strādājošie, ravēšanas un sīpolloku tīrīšanas laikā būs vajadzīgi papildspēki. Gan dārzeņu, gan puķu stādus saimniecībā audzē sešās siltumnīcās. «Šis pavasaris bija vēss, citus gadus tik ilgi siltumnīcas neesam kurinājuši,» atzina dārzniece.
Iedēstīt «augsto mākslu» podā
Nozīmīgu produkcijas daļu aizņem dārzeņu un vasaras puķu stādi, kā arī puķu podu kompozīciju veidošana. Šo produktu pārdošanu šogad ietekmēja «Covid-19» pandēmijas noteiktie ierobežojumi. «Tas «mēra laiks», protams, «iegrieza» – līdz maija vidum tirdzniecība Lietuvā nebija iespējama. Nenotika arī lielās stādu parādes Siguldā un Jelgavā. Šie gadatirgi ir vērā ņemami, un zaudējumi stādu audzētājiem noteikti būs,» prognozē I. Ļekūne.
Dekoratīvo ziedu podu kompozīciju audzēšanā un veidošanā dārzniecei ir savs rokraksts, viņa stāsta: «Vienkārši iestādīt podā puķi nav nekāda māksla. Bet iestādīt «augsto mākslu» podā – tur drusku talanta vajag. Cenšamies būt radoši un atšķirīgi, veidojam puķu kompozīcijas, sekojam jaunākajām modes tendencēm un gādājam, lai ir tādas, kādas nav nevienam citam. Pašlaik modē ir puķu podu kompozīcijas ar četriem pieciem dažādiem augiem vienā tonī, kopskata krāšņumu piešķirot ar augu lapu un ziedu dažādām faktūrām.» I. Ļekūne atklāja arī kādu paradoksu: «Kad Bauskas tirgū pircēji nevarēja sagaidīt lētos stādus no Lietuvas, mēs gaidījām, kad varēsim tikt uz tirgu pie lietuviešiem, lai tirgotu savus dārgos stādus. Bijām tur jau pirmajā sestdienā, kad atvēra robežu. Tirgojam arī Bauzes tirgū.»
Iveta Ļekūne atzina, kas šis ierobežojumu laiks nācis par labu jaunu rīku apgūšanā komunikācijā ar pircējiem – bijis laiks apjaust milzīgās iepriekš neizmantotās iespējas. Sākusi izmantot sociālo tīklu «Facebook» komercnolūkiem un ir patīkami pārsteigta par rezultātiem – krāšņākie vasaras puķu podi ir teju izpirkti. Tirdzniecība notiek pie saimniecības vārtiem. Klienti brauc no tuvākiem un tālākiem novadiem, arī Rīgas, Salaspils un Mārupes, pērkot pat desmit podu vienā reizē. «Tādam pieprasījumam nebijām gatavi, un tik daudz «mākslas» es nebiju sastādījusi,» pauda I. Ļekūne.
Pieprasa interneta veikalos
Bauskas novada Mežotnes pagasta zemnieku saimniecībā «Baltās anemones» viens no pamatdarbības veidiem ir dārzeņkopība ar daudzveidīgu sortimentu. Tās pārvaldniece Guna Šmite «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka saimniecībā turpinās aktīvs dārzāju stādīšanas periods. Dārzeņiem atvēlēti aptuveni četri hektāri, no tiem vairāk nekā hektārs apstādīts ar kartupeļiem. Maija salnu laikā agrie kartupeļi jau bijuši sadīguši un segti ar agroplēvi.
Pārvaldniece atklāja, ka šogad palielināta kartupeļu stādījumu platība, jo pircēju pieprasījums pēc šī produkta aug ik gadu. Aprīļa sākumā stādītie kāposti un brokoļi jau sakuplojuši. Pagājušajā nedēļā dēstītas selerijas un kolrābji, pēc tam kārta gurķu izstādīšanai uz lauka. Saimniecībā visus stādus izaudzē savā siltumnīcā, vēsā pavasara dēļ tā bijusi kurināma vēl maijā. Burkāni jau sadīguši, un G. Šmite lēš, ka uz Jāņiem būs tirgojami. Saimniecība produktu pārdošanu īsteno, sadarbojoties ar interneta veikaliem. Lielākais noieta tirgus ir Rīgā, tur piegādā produktus arī sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Šajā sezonā izmēģinājuši arī dārzeņu pārstrādi, lai nepārdoto svaigā veidā pārvērstu precē. G. Šmite atzīst, ka pāris mēnešu piegādes kafejnīcām bija apsīkušas, taču pašlaik pasūtījumi pamazām atjaunojas, ir pieprasījums pēc pavasara zaļumiem – salātiem, sīpollokiem un redīsiem.
Stāda un kopj, vāc ražu un tirgo
Misas ciemā Vecumnieku novadā pašā pavasara dārza darbu kulminācijā, kad gan jāstāda un jākopj, gan jāvāc raža un jātirgo, savu daudzveidībā bagāto augu valsti «Bauskas Dzīvei» izrādīja zemnieku saimniecības «Vecvagari» īpašniece Laila Branka. Nelielajā zemesgabalā, kur tikai 1,5 ha lauksaimniecības zemes, izveidota kompakta dārzeņu un stādu ražošana ar dārzāju daudzveidību un plašu sortimentu. Gadu gaitā izzinot klientu vajadzības, produktu klāsts izveidots tā, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim tirgus galds būtu piepildīts un pircēji iegūtu kāroto. Saimniecībā izaug visdažādākie dārzeņi – zaļumi, salāti, kāposti un puķkāposti, gurķi, tomāti, sīpoli, burkāni, arī melones un arbūzi. Vairākas kultūras tiek dēstītas pakāpeniski dažādā laikā, lai raža ienākas maksimāli ilgstošā periodā. Pavasarī tirgošanai izaudzēti dažādi stādi – viengadīgās un daudzgadīgās puķes, tomāti, ķirbj-augi, gurķi, kāposti, garšaugi, ogu krūmi, zemenes un citi.
Zemniece pastāstīja, ka pavasara biežais ziemeļu vējš nesis arī kādu labumu – šogad nav novērota melnā kāpostu muša, kas dārzeņus spēj pamatīgi sabojāt. Plašais sortiments prasa daudz roku darba, un produkcijas plānošanas specifiku nosaka arī darbaspēks – saimniecībā visus darbus veic divatā ar vīru Voldemāru Branku. «Ievērojam vairākus principus – nezāļu apkarošanai izmantojam sedzējmateriālus un ravēšanu, nelietojam ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Klientiem pārdodam tādu šķirņu stādus, kas pašu visai liesajā smilšainajā zemē jau pārbaudītas, tad zinām, ka labi augs arī pircēju dārzā. Mēslojumam izmantojam pašu gatavotu raudzējumu no kūtsmēsliem un nezālēm,» saimniekošanas filozofiju atklāja zemniece.
Sezona ievērojami pagarināta
Lielu daļu ražas saimniecībā audzē apkurināmās siltumnīcās 480 m2 platībā. L. Branka ir gandarīta, ka, piedaloties Eiropas Savienības finansētā projektu konkursā 2017. gadā, ieguvuši 15 000 eiro atbalstu jaunas siltumnīcas būvēšanai, kas pamatā izmantoti automātiskās apkures sistēmas ierīkošanai. Tagad siltumnīcas izmantošanas sezona dārzeņu audzēšanai ievērojami pagarināta – tā sākas jau februārī un noslēdzas novembrī.
Pateicoties jaunajai apkures sistēmai, zemeņu ogas šogad tirgotas jau aprīlī. Zemeņu audzēšana siltumnīcā pašlaik ir eksperiments un nelielā apjomā, taču pirmās ogas pārdotas par 16 eiro kilogramā, vēlāk – par 10. Zemenes stāda kastītēs un līdz ar to var pēc vajadzības turēt siltumnīcā vai nest ārā. «Manas zemenes ir ar īstu garšu un neatvairāmu smaržu. Kas reiz tās pagaršojis, garām nepaies,» ar veikumu lepojas dārzniece.
Atvilināt pircējus uz laukiem
L. Branka pastāstīja, ka ik gadu veic vairākus izmēģinājumu stādījumus, lai pārliecinātos, kā tos pieprasa tirgū. Savus ražojumus pārdod tuvējos tirgos Vecumniekos un Baldonē, arvien vairāk klientu paši atbrauc uz saimniecību. «Uz Rīgu tirgoties nedodos, mans mērķis ir atvilināt pircējus uz laukiem pēc lauku labumiem. Svarīgi, lai ir tīra manta, pircēji to novērtē,» ar pārliecību sacīja zemniece. Produkciju pērk arī vietējās apkārtnes ļaudis.
Šogad vairāk iedēstīts agro tomātu, tagad tie jau pārpilni lieliem bumbuļiem un gatavojas. Saimniecībā audzē apmēram 30 brī-
vās apputes tomātu šķirnes, hibrīdšķirnes neizmanto. L. Branka ir pārliecinājusies, ka vislabākā ir dabisko šķirņu garša un aromāts. Gurķu ražošanai gan izmanto hibrīdus, citādi grūti izvairīties no rūgtuma. Saimniece atklāja, ka pēc gurķiem šogad liels pieprasījums, sākumā veidojusies pat rinda uz iepirkšanos, tos aktīvi tirgo jau kopš aprīļa vidus. Siltumnīcā varēja redzēt, kā ražot beigušo gurķu vietā tiek dēstīti jauni stādi, bet blakus siltumnīcā – gurķu ražas bagātības kulminācija.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»