Lielupes klātbūtne līdzās vēstures mantojumam

2020. gada 22. maijs 00:00

Dosimies dabā! Laivu braucienā līdz Mežotnei iespēja skatīt dažādus kultūrvēsturiskus objektus

Iecienīts maršruts laivotājiem ir no Bauskas pils līdz Mežotnes pilskalnam. Mūsu ceļojuma galvenais objekts ir Lielupe, kas Zemgalē ir lielākā upe un caurteces ziņā otra lielākā Latvijā. Dodoties laivās pa Lielupi, noteikti piestāsim tās krastos un vērosim gan dabasskatus, gan kultūrvēsturiskus objektus.

Bauskas pils
Lielupe savu ceļu sāk aiz Ķirbaksalas, taču pirms tam noteikti ikviens atpūtnieks ir aicināts apskatīt Bauskas pili. Vecākā tās daļa ir Livonijas ordeņpils, kas celta 15. gadsimta vidū, līdz mūsdienām ir saglabājušās tās drupas, taču jaunākā pils daļa, kas ir Kurzemes hercogu rezidence, tika uzbūvēta 16. gadsimta beigās, tā ir atjaunota un iekārtota apskatei. Bauskas pils ir vienīgā daļēji saglabājusies Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence.

Ķirbaksala
Ja ar laivu dodamies tālāk, tad nonākam līdz Ķirbaksalai, aiz kuras, saplūstot Mūsai un Mēmelei, sākas Lielupe. 1930. gada izdevumā «Bauskas Vēstnesis» rakstīts, ka Ķirbaksalas nosaukums cēlies no agrāk uz salas esošā māju nosaukuma – «Ķirbakas», bet stāsti ir dažādi. Ja ar laivu dodamies tālāk, tad jau iebraucam Lielupes ūdeņos. Ja jums patīk izaicinājumi, aktivitātes dabā, tad varat pameklēt Lielupes pietekas, interesanti būtu, piemēram, atrast Kaucītes ieteku Lielupē.

Bornsmindes muiža
Bornsmindes un netālu esošās Kaucmindes muižas stāsts ir diezgan bēdīgs. Abas muižas ir kritiskā stāvoklī, lai gan glabā kultūrvēsturisko vērtību. No ārpuses vēl var redzēt daļiņu Latvijas vēstures, taču aicinu neapmeklēt Born-smindes muižas telpas, jo tās var būt dzīvībai bīstamas.

Bornsmindes muižas kungu māja tapusi Fridriha Vilhelma Šepinga laikā 1760. – 1783. gadā, bet 20. gadsimta 50. un 60. gados ēkā izvietotas Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes. No 1967. līdz 1992. gada vidum muižā bijusi tuberkulozes slimnīca. Pašlaik šī muižas ēka ir pamesta, bijušo muižas parku apsaimnieko un kopj pašvaldība. 19. gadsimta sākumā sāka veidot parku un dārzu, kura pusē atradās arī siltumnīcas. Lielupes krastā izveidoja ainavu parku ar liepu alejām, tās tur skatāmas vēl šobaltdien. 19. gadsimta otrajā pusē ainavu parku pārveidoja par dendroloģisko parku. Tā tālākajā galā bijis ķīniešu tējas paviljons, pašreiz tur redzami Pirmā pasaules kara karavīru kapi.

Aiz saimniecības ēkām pāri Lielupei redzams Jumpravmuižas parks ar mākslīgajām pilsdrupām.

Jumpravmuižas parks un dolomīta atsegumi
Klinšainā Lielupes krastā atrodas Jumpravmuižas parks, te skatām Zemgalei neraksturīgu reljefu – dolomīta klinšu atsegumus, gravas, avotus, strautus un pat nelielu ūdenskritumu. Parkā joprojām saglabājušies izcili parka arhitektūras elementi.

Romantiskās mākslīgās pilsdrupas Lielupes klinšainajā krastā ir vienīgās Latvijā, kas būvētas 18. gadsimta beigās. «Torņa drupas ir parka arhitektūras romantisma elements,» stāsta Jumpravmuižas parka vērtības atklājēja, biedrības «Jumprava» pārstāve Anna Fedo-ulova, «tajā laikā šādus torņus būvēt bija populāri, jo tā savulaik baronam bija lielīšanās. Parka gravā pie strauta atrodas bijusī kapela, kas kalpojusi arī kā romantisks vientuļnieka namiņš, bet dziļāk parkā pakalns ar muižas īpašnieku Līdinghauzenu-Volfu ģimenes kapiem, kurus kādreiz rotāja akmenī kalts sarkofāgs.»

Parks ir privātīpašums, un, ja parka dārgumus vēlas iepazīt un apskatīt, tad ir jāsazinās ar parka saimniekiem, taču tauvas josla līdzās upei ir pieejama ikvienam. Abi torņi laivotājiem ir redzami no upes puses, netrūkst arī Jumpravmuižas dolomīta atsegumu, kas tiek uzskatīti par vienīgajām alpīnisma treniņiem piemērotajām dabiskajām klintīm Latvijā. Ikviens laivotājs šeit var uzņemt labu fotogrāfiju.

Ceplis
Bornsmindes pils diemžēl ir skumjš stāsts, turpretī Ceplī esošais kaļķu ceplis liek domāt par atdzimšanu. Pašreiz šeit aktīvi darbojas mūziķis Igo, kas ir iecerējis veidot jaunu mūzikas un mākslas centru. No Lielupes var saskatīt «Zibensplenēra» laikā izveidotās gleznas, kas tagad stāv ēkas logu vietā.

Kaļķu ceplis pagājušā gadsimta 30. gados bija modernākais Latvijā. Kaļķu ražošanas izejmateriālu – dolomītu un kaļķakmeņus, tāpat kā mālu, – ķieģeļu ražošanai ieguva vietējās raktuvēs un pēc to saskaldīšanas un sasmalcināšanas dedzināja krāsnīs trīs diennaktis. Pašlaik kaļķu ceplis ir vienīgā vēsturiskā industriālā būve, kas līdz mūsdienām saglabājusies Mežotnes pagasta Ceplī. Interesanti, ka no Ceplī saražotajiem ķieģeļiem, piemēram, ir celta Bauskas Valsts ģimnāzija.

Mazmežotnes muiža
Mazmežotnes muižas stāsts ir ar laimīgām beigām. Kopš ēkas un zeme nonāca Āra Burkāna zemnieku saimniecības «Sējas» īpašumā, komplekss atjaunots, te darbojas gan restorāns un viesnīca, gan tiek rīkoti koncerti.

Mazmežotnes muižas dzīvojamā ēka raksturīga eklektisma stila Šveices jeb vasarnīcu stilam, to raksturo koka konstrukcijās būvētas ēkas ar lielām jumta pārkarēm, rotātiem spāru galiem un saišķiem, verandām, terasēm, lodžijām, retāk galerijām, kas papildinātas ar dekoratīvi veidotām margām. Dekorā izmantotas t. s. koka mežģīnes – ornamentāli siluetveida izzāģējumi koka dēļos. Laivotāji tiešām var priecēt acis, lūkojoties uz šo brīnišķīgo muižu.

Mežotnes pils un Mežotnes Mazā pils
Kurš tad mūsdienās nezina, kas ir Mežotnes pils? Tā uzskatāma par Latvijā slavenāko klasicisma būvi, vienu no Zemgales pērlēm ar skaistu kupola zāli un ainavu parku. Nesen uzstādīts gājēju tiltiņš pār Lielupi, lai varētu aplūkot gan Mežotnes pili, gan Mežotnes pilskalnu otrā upes krastā. Mežotnes pilij blakus Lielupes krastā atrodas Mežotnes Mazā pils. Tā ir viena no Mežotnes pils kompleksa ēkām. Šeit notiek dažādi koncerti, izstādes un mākslas plenēri.

Mežotnes pilskalns
Mežotnes pilskalns ir viens no lielākajiem 9. – 13. gadsimta seno zemgaļu nocietinājumiem. Blakus pilskalnam atrodas Mežotnes baznīca, kuras tornis pašlaik tiek atjaunots, un Mežotnes muižas īpašnieku firstu Līvenu dzimtas kapi. Šī ir arī laivu brauciena finiša vieta, kur pēc gara brauciena pa Lielupi var atpūsties, uzkāpt pilskalnā un pavērot apkārtnes brīnišķīgo ainavu. Kopējais laivošanas maršruta garums no Bauskas līdz Mežotnei ir 11,5 kilometri, kas pavadīti svaigā gaisā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielupes klātbūtne līdzās vēstures mantojumam

Kategorijas