Pārstrādes uzņēmumiem vajag augstas kvalitātes izejvielu

2020. gada 22. maijs 00:00

188

Pārstrādes uzņēmumiem vajag augstas kvalitātes izejvielu

Piena analīzes tiek nosūtītas anonīmai izmeklēšanai uz neatkarīgu laboratoriju

Piens un piena produkti ir viena no galvenajām mūsu uztura ikdienas sastāvdaļām. Svarīgi, lai pārstrādes uzņēmumā nonāktu augstas kvalitātes piens, kas jau ražošanā – slaukšanā – atbilstu visām higiēnas prasībām un kvalitatīvajiem rādītājiem. Kā notiek piena kvalitātes pārbaude un kontrole, kāda ir institūciju sadarbība ar ganāmpulku īpašniekiem? Viena no galvenajām kontrolējošām un konsultējošām iestādēm, kas var sniegt atbildi uz šiem jautājumiem, ir Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Sliktu produktu realizēt nav iespējams
Maija Irbe, PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja, skaidro: «Piena kvalitāte tiek ļoti rūpīgi un regulāri pārbaudīta – piena pircēji divas reizes mēnesī pie katra ražotāja noņem piena analīzes, kuras nosūta anonīmai izmeklēšanai uz neatkarīgu laboratoriju. Analīžu rezultāti nonāk Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Ja ir kādas neatbilstības piena kvalitātē, tad tiek noteikts brīdinājuma periods situācijas uzlabošanai. Ja pienā joprojām konstatē vielas, kas ietekmē piena nekaitīgumu, nekavējoties tiek noteikts piena realizācijas aizliegums. Piena izmeklējumu rezultātu statistika liecina, ka 2019. gada laikā, salīdzinot ar 2018. gadu, kvalitātes rādītāji ir uzlabojušies.»

PVD piena ražošanas novietnes inspicē, pamatojoties uz konstatētajiem piena kvalitātes rādītāju riskiem. Pārbaudes, kas vienlaikus ir arī konsultācijas, negaidot nākamos paziņojumus no datubāzes par problēmām ar piena kvalitāti, tiek veiktas novietnēs, kurās vairākkārt ir bijušas konstatētas neatbilstības. Otrs aspekts, kuru var saistīt ar pārmaiņām piena kvalitātes rādītājos, – joprojām samazinās to novietņu skaits, kurās ir neliels slaucamo govju skaits, un līdz ar to nav pieejami materiālie līdzekļi, piemēram, kvalitatīvu piena dzesētāju iegādei, atklāj Maija Irbe.

Viņa informē, ka 2018. gadā īslaicīgas problēmas ar piena kvalitāti piemeklēja 18 procentus piena ražotāju, bet nopietnas problēmas bija četros procentos gadījumu. Savukārt 2019. gadā šie rādītāji attiecīgi bija 14 un trīs procenti.
«2019. gadā tika noteikti 178 piena realizācijas aizliegumi, bet 2018. gadā tādu bija 281. Aizliegums tiek piemērots situācijās, kad piena ražotājs nespēj novērst cēloņus, kas negatīvi ietekmē piena kvalitāti. Nekvalitatīvu pienu realizēt nav iespējams. Ja atklājas piena kvalitātes rādītāji, par kuriem normatīvajos aktos ir noteikts, ka jāpiemēro piena realizācijas aizliegums, tad tas arī tiek darīts,» apliecina PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja.

Pārbauda baktērijas, atliekvielas, ūdens klātbūtni
Zeltīte Skalberga, PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte, par pārtikas kvalitātes uzraudzību stāsta: «Ir pašsaprotami, ka saražot kvalitatīvus piena produktus var tikai no kvalitatīvas izejvielas. Vispirms piena kvalitāte tiek kontrolēta uz nekaitīguma rādītājiem. Tie ir divi galvenie: obligātais paraugs – govs svaigpiena paraugs, ko ņem pircējs vai pārstrādātājs baktēriju kopskaita un somatisko šūnu skaita, piena tauku un olbaltumvielu satura noteikšanai vienā un tajā pašā paraugā divas reizes mēnesī, un inhibitoru – zāļu atliekvielu, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzek-ļu – klātbūtnes noteikšana. Tiek noteikts arī sasalšanas punkts, lai piens nebūtu viltots, piemēram, tam pieliets ūdens.»

Z. Skalberga uzsver, ka neatbilstošas kvalitātes piena piegādātājs noteikti saņem PVD lēmumu par aizliegumu, un tas tiek reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Tāpēc PVD regulāri noņem svaigpiena paraugus gan atliekvielu – veterinārās zāles, hloramfenikols, vides piesārņotāji u. c. – kontrolei, gan dioksīnu un dioksīniem līdzīgo un atšķirīgo polihlorbifenilu kontrolei. Izlases kārtībā tiek ņemti piena produkti arī no uzņēmumiem, lai noteiktu «E.Coli» skaitu, koagualāzes pozitīvos stafilokokus, «Enterobacteriaceae», «Listeria monocytogenes» u. c.

Tāpat tiek noteikts svaigpiena skābums. Paaugstināts skābums var liecināt par mikroorganismu pārlieku savairošanos pienā vai jaunpiena piejaukumu. To ietekmē pārāk liels skābās barības īpatsvars govju ēdienkartē u. c. Skābuma pieauguma ātrums ir atkarīgs no baktēriju daudzuma un piena uzglabāšanas temperatūras. Savukārt, ja tas ir pazemināts, piena skābuma cēloņi var būt vairāki: ar mastītu slimu govju piens, vecpiens, ar ūdeni viltots, atšķaidīts piens.

«Uzņēmumi pirms svaigpiena pieņemšanas nosaka piena blīvumu, pēc kā netieši var vērtēt piena dabiskumu – vai tas nav viltots, pievienojot ūdeni vai atdalot daļu tauku. Tāpat samazināts piena blīvums var liecināt par slimu govju pienu. Veicot PVD pārbaudes uzņēmumos un redzot iegūtos rezultātus, kā arī pārrunājot problēmas ar vairākiem piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, mēs gūstam apstiprinājumu tam, ka piena kvalitāte gadu no gada uzlabojas,» apstiprina Zeltīte Skalberga.

PVD speciālisti uzsver, ka ikvienam ražotājam un pārstrādātājam ir iespēja konsultēties un vērsties dienestā ar jebkuru neskaidru jautājumu un dienests atbilstoši kompetencei sniegs atbildi.

Govis ir ļoti jutīgi dzīvnieki
Silvija Dreijere, Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centra (LLKC) lopkopības konsultante un nodaļas vadītāja, komentēja vēl citus būtiskus kvalitatīva piena ieguves pamatnoteikumus. Neraugoties uz modernu tehnoloģiju ienākšanu piena ieguves nozarē, cilvēciskajam faktoram dzīvnieku aprūpē joprojām ir liela nozīme.

S. Dreijere, raksturojot šo aspektu, pastāstīja: «Protams, sen pierādījies, ka tāda saimnieka un lopkopja apiešanās ar ganāmpulku, kas atbilst visiem labturības nosacījumiem, ir ļoti svarīga, lai govis pasargātu no jebkura stresa. Kāpēc tas ir svarīgi? Jebkura veida stress ļoti ietekmē slaukšanas procesu. Tā laikā govs tesmenī izdalās hormons oksitocīns, kas veicina gludās muskulatūras darbību, kura palīdz pienam no alveolām nokļūt tesmeņa un pupu cisternās. Govis ir ļoti jutīgi dzīvnieki un reaģē uz negācijām. Ja govs pirms slaukšanas ir stresā, adrenalīns nobloķē oksitocīna izdalīšanos un piens tiek aizturēts, bet tā uzkrāšanās ir riska faktors tesmeņa slimībām. Lai gotiņa atdotu visu pienu, svarīgs ir atrietināšanas process. Kaut gan valda uzskats, ka nekas to neveic labāk kā cilvēka roka, nevaram ignorēt faktu, ka, piemēram, arī slaukšanas roboti šo funkciju pilda pietiekami labi, jo tiem nepiemīt mainīgais cilvēka garastāvoklis.»

LLKC speciāliste atzīst, ka labu apiešanos ar dzīvniekiem var nodrošināt ne tikai mazos, bet arī lielos ganāmpulkos. Protams, govju novietnei jābūt pietiekami komfortablai, ar ērtām guļvietām, jo guļot darbojas govs atgremošana un tās laikā visvairāk tiek saražots piens. Viena kilograma piena saražošanai caur tesmeni izplūst ap 200 litri asiņu. Jābūt arī kvalitatīvai, sabalansētai barībai, svarīgi, lai novietnē būtu gana gaismas un svaigs gaiss. Vesels ganāmpulks ir pamats augstiem izslaukumu rādītājiem un kvalitatīvam pienam, pārliecināta Silvija Dreijere.

Par kvalitāti nevar būt diskusiju
Vairāki «Bauskas Dzīves» aptaujātie ganāmpulku īpašnieki atzīst, ka viņi ir ieinteresēti kvalitatīva piena ražošanā, tikai atbilstoša samaksa gan bieži vien ir kā «loterija». Svetlana Piperaite piemājas saimniecībā Vecumnieku novada Kurmenes pagastā aprūpē desmit slaucamas gotiņas un teic, ka dara to ar prieku un rūpību, jo govs ir ļoti jutīgs dzīvnieks. Viņa saka: «Par kvalitāti nevar būt diskusiju, redzu un pārskatu katru govi. Analīzes ņem regulāri, to veic attiecīgi apmācīts cilvēks. Nesen izlaidām pļavas ganībās, lai plūc svaigumu. Ir arī pagājušajā gadā sētais āboliņš ganīšanai vēlāk. Skumji tikai, ka cena ko pašlaik saņemam, ir ļoti zema…»

Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecībā «Krišjāņi» teic: «Piena kvalitātes prasības ievērot nav problēma arī lielākā ganāmpulkā, mums te slaucamas ap 300 gotiņu. Galvenais, kā saimnieks izturas pret dzīvniekiem, kā un ar ko tās baro. Lai gan ganībās nelaižam, nav, kur, barošana ir sabalansēta un pilnvērtīga. Par to jo lielāka atbildība tāpēc, ka pienu daļēji izmantojam galaproduktā, dažādajos sieros, ko paši ražojam.»

Līga Cimermane zemnieku saimniecībā «Strautnieki» Bauskas novada Ceraukstes pagastā aprūpē vairāk nekā trīsdesmit gotiņas. Viņa atzīst: «Prasību nodrošināšana ir absolūti nepieciešama, bet iespējama tikai ar smagu un rūpīgu darbu. Govs veselība var mainīties strauji, un vismazākās pārmaiņas jāpamana laikus, ganāmpulkam jāvelta nepārtraukta uzmanība. Patlaban sākam laist ganībās, pļavā, taču aukstumā zāle aug lēni un ilgam laikam var nepietikt, ja neiestāsies siltums.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārstrādes uzņēmumiem vajag augstas kvalitātes izejvielu

Kategorijas