BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar izdomu attālinātās noslēgtības laikā

Ligita Asare

2020. gada 19. maijs 00:00

23
Ar izdomu attālinātās noslēgtības laikā

Neparasts pēdējais zvans Bauskas Valsts ģimnāzijas 9.a klasei un viņu audzinātājai

Šogad nepieredzēti noris skolu izlaidumu klašu pēdējā zvana dienas, kad pulcēties svētku pasākumam skolās ir liegts. Bauskas Valsts ģimnāzijas 9.a klases skolēni bija nolēmuši tomēr rast veidu, kā sveikt un pateikties klases audzinātājai Sandrai Ārmanei, satiekot viņu vaigā.

Piektdien rīta agrumā Īslīces pagasta Rītausmu ciemā vairāki jaunieši izretinoties pulcējās saules pielietā zālienā zem skolotājas dzīvokļa logiem. Kad audzinātāja, saņēmusi telefona zvanu, iznāca uz balkona, viņa pārsteigumā neslēpa aizkustinājumu un prieku.

«Atnācām pa pieneņu takām»
«Pēdējā zvana dienā atnācām pie jums pa pieneņu takām, lai mirkli pabūtu kopā,» tā jaunieši iesāka sirsnīgu vārdu lasījumu, kuru noslēdza ar sacīto: «Mēs jūs mīlam!» Skolotājai veltītajā muzikālajā sveicienā izskanēja vēlējums arī pašiem topošajiem absolventiem: «Krāsaini sapņi lai izrotā dienas tev, man un jums!» Palīdzēt jauniešiem dziedāšanā bija atsaukusies soliste Sabīne Geiba (Berezina). Viņa sacīja, ka darījusi to ar prieku, jo dzīvo kaimiņos, skolotāja Sandra Ārmane savulaik mācījusi matemātiku arī viņai. Noslēgumā tika skandināts zvans un zvaniņi.

9. klases audzēkne Luīze Burmistrova pastāstīja, ka ar skolotāju bijusi kopā kopš iestāšanās ģimnāzijā. Viņa sacīja: «Klases audzinātājai vienmēr ir kāds stāsts no dzīves; katrā situācijā – savs, interesanti stāsti no viņas bērnības un jaunības.» Luīze atzina, ka bijis bēdīgi tik ilgi nesatikties skolā ar klasesbiedriem un skolotāju attālinātās mācīšanās laikā, jo šis ir pēdējais gads visiem kopā. Taču viņa ir gandarīta, ka klasei iepriekš bijis daudz jauku, atmiņās paliekošu pasākumu un piedzīvotā vairākus gadus.
 
Nekā tāda nav bijis
Vēlāk skolotāja Sandra Ārmane sarunā ar «Bauskas Dzīvi» dalījās savās izjūtās par piedzīvoto pārsteigumu. Viņa sacīja, ka trūkst vārdu, lai raksturotu audzēkņu sagādāto pateicības apsveikumu pie loga. «Nekad nekas tāds nav bijis, tiešām ļoti oriģināli, negaidīti un aizkustinoši. Jūtos, kā ejot «gabaliņu virs zemes». Pēc noslēgtības perioda, kas pavadīts rutīnā pie datora, šāds notikums ir kā dopings jauniem spēkiem,» pauda skolotāja.

Viņa izstāstīja, ka neticamu pārsteigumu piedzīvojusi jau iepriekšējā vakarā. Lai gan tradicionāli pirms pēdējā zvana audzēkņi mēdz izrotāt ieejas skolotāju mājokļos, domājusi, ka šoreiz nekā tāda nebūs ārkārtējo apstākļu dēļ. Kad vakarā izgājusi no mājas un pēc pāris stundām atgriezusies, ieraudzījusi kāpņu telpu, rotātu ar gaumīgām pavasara ziedu papīra aplikācijām, ceriņu pušķiem vāzītē un simbolisku zvana zīmējumu ar vēlējumu: «Priecīgu pēdējo zvanu! Jūsu devītie.» Skolotāja lepojas ar audzēkņu prasmēm un sapratni un vērtē: «Tik eleganti un smalki viņi to paveikuši, nepostot ziedošos krūmus un ziedus, bet ļoti iepriecinot.»

S. Ārmane pastāstīja, ka šī klase ir bagāta ar izdomu pasākumu rīkošanā, arī dzimšanas dienās skolotāju ir patīkami pārsteiguši. Viņa pauda, ka klases audzēkņu vairākums ir ļoti mērķtiecīgi un centīgi mācībās, zina, ko vēlas sasniegt.