Pagaidām «jostu nesavilks»

2020. gada 19. maijs 00:00

248

Krišjānis Kariņš: valdībai ir rīcības plāns, kā veicināt ekonomikas izaugsmi

Katras krīzes neizbēgams blakus efekts ir ietekme uz ekonomiku – tā preses konferences tematu 15. maijā reģionālo mediju žurnālistiem pieteica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pusotru stundu attālinātā formātā norisinājās saruna par kovidkrīzi un valdības rīcību šajos apstākļos; plašsaziņas līdzekļu pārstāvju uzdotie jautājumi skāra arī administratīvi teritoriālo reformu un nākamvasar gaidāmās vēlēšanas.

K. Kariņš izgaismoja situāciju koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības «Covid-19» izplatībā un ierobežošanā, raksturoja pandēmijas ietekmi uz ekonomiku kopumā un atklāja, kā plānots to iespējami drīzāk atveseļot.

Sabiedrība – atbildīga un mobilizēta

Premjers palepojās, ka valdība rīkojusies pareizi, ļoti strauji reaģējot uz situāciju vēl pirms tam, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais ar «Covid-19» saistītais nāves gadījums. «Kad Pasaules Veselības organizācija šo epidēmiju pasludināja par pandēmiju, Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un nākamajā dienā slēgtas skolas, divas dienas vēlāk – apturēta starptautiskā pasažieru plūsma, kas palīdzēja samazināt šīs slimības importu. Pēc nedēļas, izdodot rīkojumu «divi un divi», jau bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi – divi cilvēki un divi metri. Sabiedrība tika aicināta sekot epidemiologu ieteikumiem un līdzdarboties. Salīdzinot ar citām pasaules valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir ārkārtīgi atbildīgi un vieni no vismobilizētākajiem,» sacīja K. Kariņš. Nevis valdības radikāla rīcība, bet cilvēku uzvedības maiņa valsti pasargājusi no augstas saslimstības un mirstības, kas ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tieši tāpēc, ka situācija ir kontrolējama, pieņemts lēmums mīkstināt striktos ierobežojumus.Valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās valstis Eiropā, kas savu telpu padarījušas par trīs valstu kopīgu slēgto telpu. Kopš 15. maija Baltijas valstu iekšējās robežas atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai šajā reģionā, un to veicinājuši sekmīgi īstenotie pasākumi «Covid-19» izplatības ierobežošanā. «Tas ir liels panākums. Nākamās valstis varētu būt Polija un Somija,» pieļāva K. Kariņš.

Pilnveidos dīkstāves pabalsta sistēmu

Ministru prezidents atzina, ka kovidkrīzes dēļ cietusi ekonomika visā pasaulē. Eiropā tautsaimniecības lejupslīde valstu starpā neatšķiras. Itālijā, kur reģistrēta augsta saslimstība un mirstība, kritums veido 9%, un arī Latvijā, kur situācija ir nesalīdzināmi labāka, rādītājs no plus 2% nokrities uz mīnus 7%, arī veidojot 9%. «Protams, cipari ir ļoti provizoriski, jo maijā vēl grūti paredzēt, kāda būs situācija gada beigās,» piebilda premjers. Cilvēku plūsma un satiksme Rīgas ielās, kas pēdējā laikā pieaugusi, ļaujot secināt, ka ekonomika sāk atkopties.

K. Kariņš uzsvēra, ka valdības mērķis ir veicināt tautsaimniecības izaugsmi, un, lai tā «strauji ietu uz augšu», plānots iepludināt naudu ekonomikā. «Nodokļu apjoms krītas, taču budžeta izdevumu līmeni paredzēts noturēt un pagaidām «jostu nesavilkt», starpību finansējot ar aizņemtu naudu, ar budžeta deficītu, jo šie līdzekļi tiešā veidā stimulēs ekonomiku – ar algu izmaksu, būvniecības projektu īstenošanu,» pauda premjers. Atklājot valdības rīcību ekonomikas atlabšanas veicināšanā, viņš nosauca četrus būtiskākos virzienus: nesamazināt budžeta izdevumus; pilnveidot dīkstāves pabalsta sistēmu; ieguldīt infrastruktūrā; atbalstīt konkurēt un eksportēt spējīgu uzņēmumu modernizāciju.

Dīkstāves un citu veidu pabalsti ieviesti, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri kovidkrīzes dēļ ir zaudējuši darbu vai iespēju strādāt, un lai pēc «ekonomiskās ziemas» viņi atkal varētu atgriezties darbā. Ap 50 000 iedzīvotāju pašlaik saņem dīkstāves pabalstu, taču, kā atzīmēja Ministru prezidents, ne visiem pēc krīzes būs darba vieta, jo vairākas nozares, piemēram, tūrisma industrija un līdz ar to arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi tik drīz atkopties nevarēs. Lai nepapildinātos bezdarbnieku rindas, dīkstāves pabalsta sistēmu plānots pilnveidot, ieviešot pārapmācības programmu, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem iemācīties kaut ko jaunu un produktīvu, lai viņi varētu pelnīt, strādājot citā nozarē. «Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē ļoti trūks programmētāju. Ja no 50 000 varētu pārapmācīt ap 500 – 1000 cilvēku, kuri atkal kļūtu par ekonomiski produktīviem sabiedrības locekļiem, tas būtu milzīgs balsts IKT sektoram un šiem speciālistiem būtu drošs darbs arī nākotnē. Tas nav sasapņots, un, domāju, šajā virzienā varētu iet pat krietni tālāk,» pauda premjerministrs.

Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, vai pēc kovidkrīzes Latvijai nebūs jārēķinās ar jaunu emigrācijas vilni un vai valdībai ir plāns, kā to ierobežot, K. Kariņš atbildēja, ka saistībā ar repatriāciju šajā laikā reemigrācija palielinājusies un pašlaik valstī atgriezušies ap 5000 iedzīvotāju, īpaši daudz no Lielbritānijas un Īrijas. «Šī krīze atšķiras no tās, ko Latvija piedzīvoja 2008. – 2009. gadā. Tolaik to veicināja pārāk lielais parādu slogs, kas bija radies, piekopjot «gāzi grīdā» politiku. Ekonomika nespēja to uzturēt, bet citur Eiropā bija darba vietas. Tagad visā Eiropā situācija ir līdzīga – iespējas ir vienlīdz ierobežotas. Pašlaik viesmīlim, kurš palicis bez darba Rīgā, nez vai būtu prātīgi doties, piemēram, uz Berlīni, jo arī tur diez vai viņam vieta atradīsies,» norādīja Ministru prezidents.

Ieguldīs infrastruktūrā un modernizācijā

Raksturojot plānu ieguldīt infrastruktūrā, K. Kariņš atgādināja, ka papildu finansējums – 75 miljoni eiro – jau piešķirti ceļu būvei un satiksmes drošības uzlabošanai, kas jāapgūst šovasar. Papildu 150 miljonus eiro saņems pašvaldības, lai varētu īstenot dažādus infrastruktūras projektus, kas sakrīt ar administratīvi teritoriālās reformas jauno kartējumu, ar jaunajiem reģionālajiem centriem. «Cilvēku tūlītēja nodarbinātība, kas mums ir ļoti no svara, – tas ir tiešs stimuls ekonomi- kai,» uzsvēra valsts amatpersona.
Ieguldot līdzekļus modernizācijā, paredzēts atbalstīt ekonomikas «flagmaņus» – uzņēmumus, kas ir konkurēt un eksportēt spējīgi, un veicināt to attīstību. «Izstrādājot aizdevumu, kredītgarantiju vai grantu programmu, plānots ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā, lai ražošanu padarītu efektīvāku vai videi mazāk kaitīgu, lai palielinātu pieprasījumu pasaules tirgū. Tas nākotnē pozitīvi atsauktos uz valsts ekonomiku. Modernizācija – tā ir iespēja krīzē pagriezt stūri uz to pusi, kas padarītu ekonomiku konkurētspējīgāku,» ir pārliecināts K. Kariņš.

Rezumējot iepriekš sacīto, viņš pauda, ka primārais ir sabiedrības veselība un drošība, taču ne mazāk svarīga ir valsts ekonomika, un, lai tā «ietu uz augšu», jāiegulda lieli līdzekļi. Krīzes sākumā ārējais parāds no iekšzemes kopprodukta bija 40%, un 50% būtu robeža, ko nevajadzētu pārsniegt. Tuvāko astoņu gadu laikā, pārdomāti ieguldot ekonomikā, nevis «savelkot jostu», atkal vajadzētu nonākt līdz 40%, atzina Ministru prezidents.

K. Kariņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem un pauda viedokli par Eiropas Savienības novēloto vienošanos kopīgai cīņai pret «Covid-19», par stimulēšanas mehānismiem mazo uzņēmēju atbalstam; viņš arī izteicās, kādam būt rīcības plānam, lai maksimāli lietderīgi izmantotu pašvaldībām paredzētos papildus 150 miljonus eiro. Sarunā tika skarti arī citi temati, kas svarīgi sabiedrībai šajā laikā, kad gan valstij, gan iedzīvotājiem jāpārvar dažādi izaicinājumi.

«Mērķis nav izmantot visu naudu, ko iespējams nodrošināt, bet pietiekami, lai varētu stimulēt ekonomiku, nepārsniedzot 50% no valsts ārējā parāda. Krīzes situācijā ir tikai divas iespējas – samazināt izdevumus vai palielināt ienākumus. Latvija dara visu, lai nodrošinātu ienākumu apjoma pieaugumu.»

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagaidām «jostu nesavilks»

Kategorijas