Ik pagastā rūpēs par tīru vidi sakopj kādu stūrīti zemes

2020. gada 19. maijs 00:00

141

Ik pagastā rūpēs par tīru vidi sakopj kādu stūrīti zemes

Ceraukstē talko mednieki un ģimenes

Bauskas novadā Lielā talka notika 16. maijā, dažviet gan cilvēki strādājuši un kopuši apkārtni jau iepriekš. Tiesa, tieši sestdien aktivitāšu bija maz – «Bauskas Dzīve» satika nedaudz vairāk kā desmit talkas dalībnieku Ceraukstes pagastā. Pilsētā bija pakluss.
Mednieku klubs «Ceraukste» deviņu vīru sastāvā, ievērojot distancēšanos, izstaigāja ceļa malu no Ceraukstes ciema līdz Skultēnu kapsētai, kā arī vietām meža stigas, lai savāktu tur izmestos atkritumus.

Gar ceļmalām – 15 kilometrus«Nevaram teikt, ka slikti. Citus gadus ceļmalās izmestas lietas esam salasījuši vairāk, šogad diezgan maz. Tomēr vienalga piemētā,» stāsta mednieku pārstāvis Jānis Skadiņš. Vīri pa ceļmalām pārvietojās ar diviem maisiem rokās – vienā meta plastmasas pudeles, otrā pārējos atkritumus.
Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis piekrita vīru teiktajam: «Šogad tiešām atkritumu ir mazāk. Pagājušajā gadā bija daudz visa kā – savācām trīs televizorus, dīvānu, daudz kas citiem cilvēkiem paliek pāri...» Šo sestdien kopā izstaigājuši 15 kilometru un piepildījuši 16 maisu ar citu izmestiem atkritumiem. Beigās mežā vēl atraduši 12 riepas. «Tās bija izmestas nomaļā vietā, smilšu karjerā. Izcēlām ārā, nolikām. Paziņosim par to pašvaldības policijai. Riepas gan neviens nepieņem. Domāsim, ko darīt, risinājumu atradīsim,» spriež Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs.
Strādnieki pagastā jau agri pavasarī sākuši citas ceļmalas tīrīt – gar ceļu, kas iet no Mūsas centra uz Plūdoņa muzeju, gar to, kas ved no Bauskas uz Beku mežu, kā arī Ceraukstes ielas – piemēram, Skolas ielu, Upmalas ielu. Daudz paveikts jau līdz Lielajai talkai.
Stikla lauskas upmalāPavisam bēdīgs skats pavērās Mūsas ciema «Upeskrastu» atpūtas vietā, kur talkoja Agita un Raitis Čekši, kā arī Aleksandrs Barans. Tas, ka apkārt izmētātas plastmasas pudeles un vēl dažādi atkritumi, vēl bija pārdzīvojams, bet atpūtas vietā notikušais vandalisms būs ļoti grūti novēršams. Sacensību vai kādas savādas iedomas dēļ pret atpūtas vietas centrā esošo akmeni sašķaidītas vairākas stikla pudeles. Tās mestas ar lielu spēku, stikla šķembas atrodas gandrīz desmit metru rādiusā ap akmeni.
«Daudzi te brauc atpūsties. Vieta ir skaista, cilvēki nāk peldēties. Tagad atpūtas vieta ir sabojāta. Grūti saprast, kāds varētu būt risinājums,» sarūgtināta ir A. Čekša. No piedrazotās zāles šķembas neizdodas pilnībā iztīrīt nedz ar grābekli, nedz slotu. Lielāko daļu stikla lausku izdevās savākt ar rokām, bet vienalga uzreiz bija skaidrs, ka šķembu vēl ir ļoti daudz –, uzspīdot saulei no dažādiem leņķiem, vizuļoja arī ļoti mazas lauskas, kas peldētājiem varētu būt bīstamas.
«Pagājušajā vasarā izlikām viltus zīmes par to, ka notiek videonovērošana. Zīmes nolauza un sadedzināja. Domāsim tagad, ko darīt. Iespējams, vajadzēs noņemt visu virszemes slāni, uzbērt zemi un iesēt zāli,» atzīst A. Čekša. «Pagājušajā gadā uzstādījām gar malu akmeņus, lai ar automašīnām nebrauktu uz smilšu volejbola laukuma. Arī tagad kaut ko izdarīsim,» pauž pagasta pārvaldnieks V. Janševskis.
Lielās talkas koordinatore Bauskas novadā Agita Eglinska informēja, ka talkas novadā bija pieteiktas 12 vietās, no tām piecas – Bauskā. Vietām savākuši četrus maisus, citur – līdz pat 20 maisiem atkritumu. Kopā novadā sestdien savākti ap 200 maisi ar atkritumiem.

Vecumnieku pusē uzpoš gan kapus, gan ceļmalas
Vecumnieku novadā šogad Lielajā talkā iesaistījās ievērojami mazāk dalībnieku nekā citkārt, taču tradīcija sakopt savu apkārtni netika lauzta.
Gan individuāli un ģimenes lokā, gan kopā ar kolēģiem un domubiedriem ļaudis katrā pagastā paveica ko labu, rūpējoties par tīru vidi. Oficiāli savu darbošanos bija pieteikuši vien daži aktīvisti, liecina Lielās talkas kartē atrodamā informācija, taču pēc pašvaldības aplēsēm rūpes par apkārtnes sakopšanu un labiekārtošanu 16. maijā izrādīja vairāki desmiti dažādu paaudžu pārstāvji.
Pirmdien, 18. maijā, pašvaldības darbinieki visos pagastos gar ceļmalām un citās talkošanas vietās vāca ar atkritumiem piepildītos maisos, lai nodotu tos pārstrādei SIA «Eco Baltia vide».
Gija Spula, Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, informē, ka Bārbelē savā teritorijā talku organizēja mednieku kolektīvs, Misā ļaudis rosījās Māliņkalnā, Skaistkalnē saposti Sila kapi, bet Stelpē – peldvieta pie karjera. Vallē veikta centra teritorijas labiekārtošana, sakopta kapsēta, tīrītas ceļmalas. Vecumnieku pagastā entuziastu grupiņas lasīja ceļmalās izmētātos atkritumus, uzposta teritorija pie Sarkanās skolas. Daudz paveikts Kurmenes parka labiekārtošanā un pašvaldības teritorijas sakopšanā.
Uziet «zelta bedri»Vecumniekos novada pašvaldības darbinieki savāca atkritumus un uzposa uzkalniņu pie Sarkanās skolas, kur sākas nesen ierīkotā pastaigu taka ap Jauno ezeru. Vairākas stundas aizritēja, vācot sakritušos zarus un izgrābjot no paaugušās zāles pērnās lapas. Teritorijā bija arī gana daudz atkritumu.
«Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka īstu «zelta bedri» bija uzgājusi Aiga Saldābola, pašvaldības izpilddirektore, kura veica gluži vai arheoloģiskos izrakumus, ceļot no zemes laukā visneiedomājamākās lietas. «Visticamāk, te savulaik bijusi atkritumu bedre, ko sedz plāna zemes kārta,» viņa secināja. A. Salddābola kopā ar Inu Jankeviču, sociālā dienesta vadītāju, ik pa brīdim sajūsminātas izsaucās, komentējot kārtējo «vērtīgo» atradumu.
Starp stikla un trauku lauskām bija arī nesaplēstas spuldzes, padomjlaika piena un kefīra pudeles, skābā krējuma burciņas, zāļu, «odiera» un citas neparastas formas un krāsu pudelītes, tā dēvētā «graņonka» (padomju laika stikla glāze ar skaldnēm), metāla priekšmeti – krūzīte, alumīnija karote; pat guaša krāsas, naģenes «širmis», protēzes un citas lietas. Starp citu, odekolons «Gurķītis», atrodoties zemē, bija labi saglabājies un pat smaržoja.
Demonstrējot izturīgu plastmasas maisiņu ar aizdarāmiem rokturīšiem, I. Jankeviča atzina, ka uzietā manta uzskatāmi apliecina, ka šāda materiāla izstrādājumi dabā nesadalās daudzus gadus. Arī kefīra pudeles folija vāciņiem, guļot zemē, laika zobs nekaitē; tie nebija zaudējuši arī savu zaļo krāsu. Talkotājiem izdevās piepildīt vairākus maisus ar atkritumiem.
«Ir gandarījums, ka varēju dot savu ieguldījumu vides sakopšanā, taču vienlaikus skumji, ka atkritumi te atradušies vairākus gadu desmitus. Diemžēl šī nav vienīgā tāda vieta novadā. Piemēram, Skaistkalnē, kur pie strauta savulaik bijuši skolotāju dārziņi, aina ir līdzīga. Krāsu bundžas, stikli un vēl, un vēl… Šķiet, tas ir nebeidzams stāsts to visu savākt,» pārdomās dalās A. Saldābola.
Strādā teritorijā pie bijušajām darbnīcāmKurmenē aktīva rosība bija parkā, pie baznīcas, muižas kungu mājas un klēts. Labiekārtošanas darbos iesaistījās gan Bruknas kopienas ļaudis un palīgi, gan katoļu draudzes locekļi un citi talcinieki.
Pie bijušajām kolhoza darbnīcām «Bauskas Dzīve» sastapa Jāni Silu, Kurmenes pagasta pārvaldes vadītāju, un vēl trīs vīrus, kuri grāba lapas, vāca un dedzināja zarus. «Kad kopa parku, te tika savesti zari šķeldošanai, tāpēc palikušie gruži jāsavāc. Protams, šur tur jāiztrimerē, jālikvidē arī izveidotā atkritumu čupa un jāuzlasa bundžas, pudeles,» darāmo uzskaita J. Sils. Viņš ir pikts uz tiem kādreizējo darbnīcu telpu nomniekiem, kuri piemēslo pašvaldības zemi. Cilvēki garāžas izmanto kā noliktavas, kur glabā dažādas mantas, taču cits izvēršas plašāk un, piemēram, savus siena ruļļus kā atvedis, tā arī tos teritorijā pāri piebraucamam ceļam aizmirsis. Tie ieauguši zālē un sākuši trūdēt. Tāpat arī neapdomīgi rīkojušies spēkratu saimnieki, apkaimē izmētājot salauztas plastmasas detaļas un automobiļu iekšējās apdares fragmentus. Pareizi būtu, ja pašvaldība pārskatītu noslēgtos nomas līgumus un vērstos ar sankcijām pret telpu lietotājiem, tāpat arī paši iedzīvotāji varētu būt atbildīgāki un sekot līdzi tam, kurš vainojams mēslošanā, spriež J. Sils.
Vairākās vietās mētājas iz-lietoti automobiļu motoreļļas filtri. Blakus ir estakāde, un pārvaldes vadītājs teic, ka ik pa laikam to apmeklējot arī svešinieki – atbrauc nomainīt eļļu un filtru, un viss liekais tiek atstāts turpat zemē, par ko liecina tumšie plankumi. Viņš prāto, ka acīmredzot estakāde jānojauc, lai cilvēki pārstātu šajā teritorijā cūkoties.
Aicinājumam piedalīties talkā atsaucies Aleksandrs Lapin-skis, kurš nomā garāžu. «Tas ir tikai cilvēcīgi – nākt un sakopt šo teritoriju. Esam gan tikai divi no visiem, kam te telpas,» pauž «Upmaļu» saimnieks un rāda uz Daini Putnieku. Tomēr, arī mazā kompānijā strādājot, darbs rit uz priekšu. Nelielā atelpas brīdī A. Lapinskis pauda gandarījumu par pārvērtībām savas mājas apkaimē pie parka, kur priestera Andreja Mediņa vadībā iztīrīts gadu gadiem aizaugušais dīķis un veikti citi uzlabojumi. «Vismaz Kurmene atdzīvosies, un tas priecē! Cepuri nost par to, kas tiek darīts apkārtnes sakopšanā. Redzēs, kā būs ar Pēterdienu. Ja svētkos pulcēties nedrīkstēs, bet koncerts būs, es to dzirdēšu, jo pie paša parka dzīvoju,» teic kurmenietis. Lielās talkas dienā Kurmenē tika apzāģēti arī koki pie skatu laukuma, lai skaisto Mēmeles ainavu var redzēt.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ik pagastā rūpēs par tīru vidi sakopj kādu stūrīti zemes

Kategorijas