Ģimenes ārstu ikdiena īpaši nav mainījusies

Ģimenes ārstu prakses nav darbu pārtraukušas ne brīdi kopš ārkārtas
situācijas noteikšanas. Gluži pretēji – tām bijis jāmobilizējas vēl
saspringtākai strādāšanai nekā iepriekš. «Bauskas Dzīve» iztaujāja
ģimenes ārstus Bauskas un Rundāles novadā par to, kā organizē pacientu
pieņemšanu «Covid-19» pandēmijas laikā noteiktās ārkārtas situācijas
apstākļos; par kādiem veselības traucējumiem sūdzas pacienti krīzes
laikā; vai cilvēkiem radušās grūtības saistībā ar kādu medikamentu
trūkumu aptiekās; kāda ir pieredze pacientu pārbaužu veikšanai uz
«Covid-19» saslimšanu.
«Rokas mazgājam jau ļoti sen»
Sandras
Lapsas-Ārentas ģimenes ārstes prakses aprūpē Rundāles novadā pašlaik ir
ap 3300 pacientu. Daktere pastāstīja, ka ģimenes ārstes ikdiena īpaši
nav mainījusies, jo ārkārtas situācija nav atcēlusi ļaudīm arī pārējās
kaites. Vairāk tiek pievērsta uzmanība pacientu plūsmas organizēšanai.
Tagad arī akūtu saslimšanu gadījumā pacientiem nosaka konkrētu ierašanās
laiku, lai vienlaikus prakses telpās neierastos vairāk par diviem vai
trim cilvēkiem. Iespēju robežās izmanto arī pacientu konsultēšanu pa
telefonu.
Ārste stāstīja, ka prakse ir nodrošināta ar sejas
aizsargmaskām un vairogiem, kā arī nepieciešamajiem dezinfekcijas
līdzekļiem. «Rokas pēc katra pacienta mazgājam jau ļoti sen, tas mums
nav jaunums,» kā pa jokam atklāja speciāliste. Viņa atzina, ka visu
pieņemšanas laiku lietot sejas aizsarglīdzekļus būtu gaužām apgrūtinoši,
jo ar pacientu ir jāsarunājas. Pievērš pastiprinātu uzmanību telpu un
virsmu dezinfekcijai. Sandra Lapsa-Ārenta novērojusi, ka pandēmijas
sākuma posmā aptiekās ne vienmēr pacienti varējuši iegādāties
paracetamolu, bet tagad par medikamenta trūkumu vairs nesūdzas. Viņa
atzina, ka kopš 1. aprīļa izmaiņām kompensējamo medikamentu recepšu
izrakstīšanā, zāļu nosaukuma vietā norādot vien aktīvo vielu, radušās
patiesas neērtības vairākiem pacientiem zāļu iegādē aptiekās.
Augstu vērtē testēšanas darbu valstī
S. Lapsa-Ārenta
pauda, ka «Covid-19» krīze veselības aprūpes komunikācijā ieviesusi arī
pozitīvas lietas. Tagad «E-veselības» sistēmā ērti var reģistrēt
pacientu nosūtījumus izmeklējumiem, ko daudzkārt pati izmantojusi
nosūtīšanai arī uz «Covid-19» testēšanu. Pašlaik tie vairs nav atsevišķi
izņēmumi, kad pacienti jātestē uz koronavīrusu; tagad šādas analīzes
jāveic arī visiem pacientiem pirms doties ārstēties uz stacionāriem.
Ārste
augstu novērtēja infekcijas testēšanas darba organizāciju valstī.
Ģimenes dakteri pie mazākajām aizdomām par inficēšanos var brīvi nosūtīt
pacientu analīžu veikšanai. Pozitīvi novērojumi arī par operativitāti –
visbiežāk pacientiem testa paraugu noņem nosūtīšanas dienā, bet
nākamajā jau ir zināmi rezultāti.
Atļautas attālinātas konsultācijas
Marutas
Priedītes ģimenes ārstes prakse sniedz primārās veselības aprūpes
pakalpojumus ap 1000 iedzīvotājiem Mežotnes pagastā un Bauskā. Daktere
pastāstīja, ka ārsta praksē pacientus apkalpo pēc valstī noteiktajām
vadlīnijām saistībā ar «Covid-19» saslimšanu. Doktorāta durvis ir
slēgtas; pacientus uz iepriekš pieteiktām klātienes vizītēm aicina
ierasties konkrēti noteiktā laikā. Plānojot pacientu plūsmu, tiek
ierēķināta pusstundas atstarpe starp apmeklētājiem. Daudz uzmanības
velta visu virsmu dezinfekcijai pacientu apkalpošanas telpās.
Ārkārtas
situācijas laikā ir tiesības konsultēt pacientus arī pa telefonu, un
iespēju robežās šo iespēju praksē arī izmanto. Konsultējot attālināti,
pacienta iemaksu apmaksā Nacionālais veselības dienests. Piesakot
vizīti, pacientus iztaujā par simptomiem; ja ir elpceļu saslimšanas
pazīmes, tad vizītes laikā ārste lieto arī sejas aizsargmasku un
vairogu. M. Priedīte atklāja, ka līdz šim praksē reģistrētiem pacientiem
visas pārbaudes uz «Covid-19» bijušas negatīvas.
Vienīgais «Covid-19» pacients no Bulgārijas
Ārstes
M. Priedītes aprūpē bija arī uz karantīnas laiku Mežotnes pagastā
izmitinātie ceļotāji no Bulgārijas, viens no viņiem arī «Covid-19»
pacients. Ārste pastāstīja, kā notika karantīnā esošo veselības
uzraudzīšana. Saslimušo ārste ik dienas pa telefonu iztaujājusi par
pašsajūtu. Viņam nekādi simptomi četrpadsmit dienu laikā tā arī nav
parādījušies, lai gan arī pēdējās analīzes rezultāts bijis «Covid-19»
pozitīvs. Arī pārējiem karantīnā esošajiem divas reizes dienā bija
jāmēra ķermeņa temperatūra; rezultātus, apkopotus tabulā, ik dienas
nosūtīja ārstei attālināti.
Šopavasar ir mazāk saslimušo
M. Priedīte
pauda, ka, tāpat kā ik gadu, arī tagad cilvēki slimo gan ar angīnu, gan
bronhītu un citām akūtām respiratoru saslimšanām. Taču pandēmijas laikā
noteikto ierobežojumu dēļ šopavasar mazāk ir saslimušo ar citām
ierastām akūtām respiratoru vīrusu infekcijām. Viņa uzsvēra, ka tās
visas ir lipīgas slimības, un, ierobežojot fiziskus sociālos kontaktus,
tiek mazināts inficēšanās risks. Ārste uzskata, ka vīrusu aktivitātes
periodā arī poliklīnikas vienmēr ir slimību izplatīšanas perēkļi, kad
slimie ar veselajiem sēž rindās tuvu līdzās cits citam.
Viņa
pauda gandarījumu, ka valdības noteiktie ierobežojumi slimības
izplatības mazināšanai ir bijuši efektīvi, un Latvijā ir salīdzinoši
mazs saslimušo un upuru skaits.
Telefons ir «karsts»
Intas
Lagzdiņas ģimenes ārstes prakse apkalpo iedzīvotājus Vecsaules pagastā
trīs doktorātos; tajā reģistrēti ap 2000 pacientu. Par šī laika darba
ikdienu ārste Inta Lazgdiņa «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, būdama ceļā pie
pacienta mājas vizītē. Lai gan līdzīgi kā citviet iespēju robežās
cenšas pacientus konsultēt telefoniski, neizpaliek klātienes apmeklējumi
doktorātā, kā arī jābrauc pie smagi slimajiem uz mājām.
Ārste
atzina, ka cilvēki izturas ļoti saprotoši un piesardzīgi; disciplinēti
ievēro pašreizējos ierobežojumus ārsta apmeklēšanā. «Bet telefons ir
«karsts»; gan konsultējam, gan mierinām cilvēkus attālināti,» pauda
I. Lagzdiņa. Viņa uzsvēra, ka šajā laikā ārstam bez sejas maskas un
cimdiem vēl ļoti svarīgi uzturēt pozitīvu noskaņojumu, kas noteikti
palīdz. Daktere atceras, ka krīzes sākumā visi – gan mediķi, gan
pacienti – bijuši apjukuši, kā saprast, vai ir vai nav «Covid-19»
saslimšanas simptomi, vai gluži kas cits. Taču tagad trauksmes līmenis
ir ievērojami mazinājies.
Daktere I. Lagzdiņa atklāja, ka
nosūtījusi pārbaudei uz «Covid-19» četrdesmit pacientu, trim no viņiem
testu rezultāti bijuši pozitīvi. I. Lagzdiņa pauda prieku, ka tagad visi
jau ir atveseļojušies. Ārste novērojusi, ka pašlaik ir salīdzinoši
daudz mazāk saslimušo ar citām vīrusu izraisītām infekcijām. Arī
hronisko saslimšanu saasinājumu gadījumi būtiski nav pieauguši.
Kā
īpašu apgrūtinājumu ģimenes ārsta praksei un pacientiem I. Lagzdiņa,
tāpat kā S. Lapsa-Ārenta, uzsver izmaiņas, kas saistītas ar
kompensējamo medikamentu izrakstīšanu pēc aktīvās vielas, nevis pēc zāļu
nosaukuma. Viņa stāstīja, ka jāvelta daudz laika skaidrošanai
pacientiem, kāpēc ierasto zāļu vietā tagad pavisam cita nosaukuma
iepakojums un tablete ir citā krāsā. Ārste bažījas, ka dažs aiz šīs
neizpratnes var lietot iepriekš iegādāto un vēl neizlietoto paralēli ar
medikamentu, kas izrakstīts no jauna.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»