Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

2020. gada 12. maijs 00:00

315

Jaunie noteikumu grozījumi par pulcēšanos palīdzēs aktīvās atpūtas piedāvātājiem.

Bauskas tūrisma informācijas centra mājaslapā visit.bauska.lv var skatīt karti, kur norādīts, kuri tūrisma objekti ir atvērti un kuri slēgti. Pašlaik nav pieejamas aptuveni 20 vietas, bet ir cerība, ka pēc grozījumiem ārkārtas situācijas noteikumos daudzas no tām atsāks pieņemt apmeklētājus.

Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja, atklāj, ka centrs sāks pieņemt apmeklētājus ar 13. maiju. «Mēs visu šo laiku strādājām, lai arī apmeklētājiem centrs bija slēgts. Regulāri veicām uzņēmēju aptaujas, jo tās ir nepieciešamas valdībai, lai izprastu situāciju nozarē. Visu laiku «turam roku uz pulsa». Strādājām, lai radītu vairākus produktus,» informēja I. Turkupole- Zilpure.

Dabā – vieglāk
Pārmaiņas pulcēšanās noteikumos raisījušas virkni aktivitāšu. Piektdien, 15. maijā, notiks sarunas par jau ierasto tūrisma akciju «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!». Ar 13. maiju būs atvērts Rundāles pils parks.

Darbu atsākušas vairākas naktsmītnes un ēstuves. Nepārtraukti darbību nodrošināja «Trušu pilsētiņa», kā arī muzejs «Ausekļu dzirnavas», Iecavas novada «Dobuļi». «Kur viss ir ārtelpās un dabā, ir vieglāk,» atzīst vadītāja.

I. Turkupole-Zilpure visiem atpūsties gribētājiem atgādina – pirms braukt uz kādu vietu, noteikti pirms tam jāpiezvana un jāpārbauda, vai objekts ir atvērts. «Situācija vēl aizvien ir kā uz pulvera mucas, un nav zināms, kurā brīdī notiks kādas izmaiņas. Tāpēc pirms tam ir svarīgi pārbaudīt,» tā tūrisma speciāliste.

Lielākā daļa uzņēmēju tomēr ir mēģinājuši savu darbību sabalansēt, pielāgoties šim periodam. «Jāsaprot, ka ar šo būs jāsamierinās, jāpielāgojas, ka tas nepāries pats no sevis. Cilvēki kādu laiku vairāk gribēs mazas, individuālas ēkas ar iespējām distancēties. Cerīgi, ka valdība sāka reklamēt vietējo tūrismu, ir vairākas programmas, bet ko no tā ieviesīs, – vēl nav skaidrs,» stāsta I. Turkupole-Zilpure.

Tāpat daudz darba
Vairāki tūrisma uzņēmēji pašlaik ir apturējuši darbību, bet bez liela negatīvisma, jo tāpat esot daudz darāmā. Iecavas novada «Labirintu» saimnieks Jānis Pastars stāsta, ka tagad lielāka uzmanība pievērsta lauku saimniecībai.

«Pašlaik nenotiek nekas. Gaidām pēdējos jeb nākamos lēmumus. Saprotam, ka pēc 15. maija var sākt individuāli doties tūrisma braucienos arī uz Lietuvu un no Lietuvas pie mums. Stingri ievērosim Ministru kabineta noteikumus, un jau esam gatavi ciemiņu uzņemšanai. Labi, ka satiksmei atvērs Baltijas valstis. Igauņi arī ar somiem vienojušies par robežas atvēršanu, un pamazām viss tiks atvērts. Nākotnē raugāmies ar pozitīvismu,» atzīst J. Pastars.

Gada sākumā lielu darbu Vecumnieku novada Stelpes pagasta sporta un atpūtas parkā «Pīlādži» ieguldījusi Ērika Pīlādža komanda. «Gatavojāmies sezonai, strādājām ne pa jokam. Pagaidām ir miers, kā būs turpmāk, nezinu. Visur ir baigais klusums, nezinu, vai varēs organizēt pasākumus. Bija paredzētas sporta spēles un dažādi pasākumi, bet pagaidām visur ir klusums, neviens neinteresējas, neliekas ne zinis. No vienas puses, ir štruntīgi, jo visa mana komanda ir ļoti daudz izdarījusi, katrs pasākums mums bija kā Ziemassvētki – gatavots ar īpašām sajūtām,» stāsta Ē. Pīlādzis.

Bez darba atpūtas parkā bijis daudz citu darbu, ir jauni projekti, ko īstenot. Ē. Pīlādzis lieki neuztraucas un sola, ka drīz kļūs zināms par jaunu projektu, kurā iznācis iesaistīties.

Aizbēg no pilsētas
Kamēr virknei naktsmītņu situācija sagādājusi lielas problēmas un savu darbību iznācis pat apturēt, ir arī tādas vietas, kur darba pašlaik ir pilnas rokas. Kā minēja I. Turkupole-Zilpure, popularitāti gūst naktsmītnes, kur iespējams norobežoties no citiem. To atzīst arī Vecumnieku novada viesu mājas «Slokas» saimniece Sintija Andersone – lai arī daudzi rezervācijas atsaka, daži klienti aizrunā maijam neierasti ilgu laiku – piecas un vairāk dienas.

«Esam no tiem, kas nevar sūdzēties. Aizpildīts ir viss, aktivitāte tāda pati kā pirms gada. Pasākumi jau nenotiek, un pie mums brauc, lai aizbēgtu no pilsētas. Viss ir pilns, vienīgi klienti cenšas dzīvot cits no cita tālāk. Mums ir māja, privātais dārzs, terase, ģimenes var izolēties no citiem. Daudziem tagad ir atvaļinājums, nekur tālu nevar aizbraukt, tāpēc dodas pie mums,» stāsta S. Andersone.

Zvanot arī viesi no Igaunijas un priecājoties, ka būs atvērtas robežas. S. Andersone gan atzīst, ka lielu pasākumu neesamība tomēr jūtama, jo tagad ciemos ierodas tikai ģimenes, ne lieli cilvēku pūļi. Tomēr ir cerība, ka vasarā atvērs robežas un te viesosies arī ārzemnieki. «Mēs cenšamies, lai visiem ir labi, lai var atpūsties, un viesi pie mums atgriežas,» saka uzņēmēja.

Cer uz lielāku apmeklējumu
Uz aktivitātes pieaugumu cer arī aktīvā tūrisma pārstāvji. Apmeklētāji ir, bet ne tik daudz kā pirms gada. Vecumnieku novada Kurmenes pagasta viesu mājas «Lutauši» saimniece Andžela Briča stāsta, ka ierodas ģimenes, kuras vēlas atpūsties dabā. Tomēr aktivitāte ir mazāka nekā pirms gada. «Nakšņošanas pieprasījums ir ļoti mazs. Grūti ir tūrismam. Pašlaik atbalstu no valsts neesam prasījuši, ceram, ka viss uzlabosies. Gan jau cilvēki gribēs doties pie dabas, izbraukt zaļumos,» cer A. Briča.

Uz aktivitāti cer arī Māris Grīnvalds no Vecumniekiem, kas piedāvā izbraucienus ar SUP dēļiem. Viņam gan pašlaik esot grūti spriest par pieprasījumu, jo viņa nozarē sezona tikai sākas. «Tie, kas braukuši iepriekš, jau interesējas. Būtībā viss atbilst jaunajām izolācijas prasībām – man grupas vienmēr bijušas mazas, tas vairāk ir individuāls darbs ar katru supotāju. Jāievēro higiēnas normas, un viss būs labi,» saka M. Grīnvalds. Viņš vērtē, ka lauku aktīvās atpūtas jomā šogad varētu būt lielāks pieprasījums, jo kaut kur citur īpaši ceļot šogad diez vai sanāks.

M. Grīnvalds atzīst, ka lauku iedzīvotājiem tagad ir vieglāk nekā pilsētniekiem. «Mums labāk nemācīt tos, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājas vienistabas vai divistabu dzīvoklī. Ja tu dzīvo privātmājā, vieglāk atpūsties, kaut ko padarīt dārzā. Iedomājieties, kā tagad ir trīs bērnu ģimenei Rīgā, kam nav ienākumu un kas nevar iziet ārā!» teic uzņēmējs.

Tūrisma nozare ir jāatbalsta
Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» veikusi lauku tūrisma uzņēmēju aptauju. «Lauku ceļotāja» prezidente Asnāte Ziemele stāsta, kā klājas asociācijas biedriem, – rezervācijas atceļ lavīnveidīgi, un ienākumi krītas par 80 – 100 procentiem. «Ir risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot,» informē A. Ziemele.

Viņa stāsta, ka ir vairākas problēmas. Vispirms – pieaug kredītsaistības, jo jāņem kredīti darbības uzturēšanai. Saimnieki uzskata, ka lauku tūrisma uzņēmējiem jāpiešķir dotācija kredīta procentu apmaksai uz krīzes laiku. Otrs – pavasarī iztērēti iepriekšējās sezonas uzkrājumi, bet jaunu ienākumu nav. Trešais – jāatlaiž darbinieki, un nav pārliecības, ka visi atgriezīsies, varbūt viņi atradīs citu darbu. Tas nozīmē, ka būs grūtības kvalitatīvi sagatavot tūristu mītnes viesu uzņemšanai. «Ir nepieciešami steidzami atbalsta pasākumi vietējā tūrisma veicināšanai, lai saglabātu lauku tūrisma uzņēmējdarbību un Latviju kā kvalitatīvu tūrisma galamērķi,» pauž A. Ziemele.

Asociācija rosina izveidot speciālu valsts atbalsta programmu tūrisma uzņēmumiem, iekļaujot atbalsta grantu 75 procentu apmērā no pagājušā gada apgrozījuma. Tāpat aicina iekļaut kredītu brīvdienas, nenotikušu pasākumu zaudējumu kompensāciju, kā arī īstenot visaptverošu, kvalitatīvu iekšējā tūrisma veicināšanas kampaņu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

Kategorijas