Bez siltuma ilgāk dīgst

2020. gada 12. maijs 00:00

Kartupeļu platībām Latvijā tendence samazināties.

Pavasara viltības ir neaprēķināmas – tas apmet kūleni, un esam ziemā, varbūt ne gluži. Kartupelim tīk silta zeme, tāpēc agro šķirņu dīgšana šogad ilgāka un, iespējams, salnas jauno ražu mazāk apdraudēs.

Latvijas Kartupeļu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle atzina, ka pavasarī šajā nozarē darba netrūkst. Daudzviet vieglākās augsnēs kartupeļi jau sadīguši, un stipras salnas var radīt lielas raizes zemniekiem. Taču atšķiras situācija dažādos reģionos prāvajos laukos lielajiem saimniekiem, un viņu iespējas ražu pasargāt no tā, ko var darīt mazdārziņu kopēji, kas var gana labi paglābt savu «otro maizīti».

Ja nav laba pamatēdiena, vitamīns nepalīdzēs
A. Kraukle iesaka: «Tikko no zemes izlīdušos vēl stingros asnus var droši aprušināt ar zemi, vēlāk tie paši atkal izrušināsies. Var, protams, lietot pēdējā laikā plaši ieteikto pretsalnu līdzekli «Greenstim». Taču nekādus papildlīdzekļus neprasa pakāpeniska vagas paaugstināšana, kā rezultātā kartupelim būs gan vairāk vietas veidot ražu, gan irdena augsne. Ja zeme sablīvējusies, tā neelpo un augšana un vairošanās ir apgrūtināta vai pat kavēta, nesadīgušie kartupeļi var saslimt. Līdz ar lakstu stiepšanos garumā naski aug arī sakņu sistēma, un jau ap ziedpumpuru veidošanās laiku vagām vajadzētu būt izveidotām un rušināšanu pārtraukt, lai neraustītu saknītes. Ja laiks pārlieku mitrs, tas veicina kartupeļu puvi. Izvēlētajai šķirnei ir liela nozīme, bet tas jau ir stādītāja gaumes jautājums. Vieniem patīk miltaini, biezputrai noderīgi, citiem – stingri, kas ērtāki lietošanai dažādiem salātiem. Tādēļ rūpīgi jālasa šķirņu apraksti vai jāapmeklē lauku dienas, kur kartupeļus var degustēt».

Lietojot agrotīklu, jābūt uzmanīgiem, jo tam jābūt paceltam virs auga, uzsver speciāliste. Esot saskarē ar lapām vai lakstiem, augs pie lielākas salnas tik un tā var apsalt. Par minerālmēsliem nav īpaši vērts domāt. Ja nav laba pamatēdiena, vitamīns vien neko nepalīdzēs. Tas, kā pie cilvēkiem... Slāpeklis, piemēram «izdzen» kartupeli lakstos un faktiski pazemina tā imunitāti. Labāki ir smidzināmie preparāti, bet tad, kad tos var dot caur lakstiem, lapām. Dārzkopības veikalos to visu labi izskaidros, stāsta A. Kraukle.

Daudz roku darba
Zemnieku saimniecība «Baltiņi» Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā kartupeļu stādīšanu beigusi pagājušajā nedēļā. Kā pastāstīja tās īpašnieks Ilmārs Pētersons, agro kartupeļu ir maz, ap 12 hektāriem, bet ar vēlajiem kopā ap 80 hektāru. Agrie vēl neesot sadīguši, tāpēc sala kaitējums ies secen, zeme vēl auksta. Siltumnīcā sīpolloku raža novākta, un I. Pētersons teic, ka nesteidzas, nogaida ar kāpostu stādīšanu, jo laikasptākļi pārāk nepastāvīgi.

Zemnieku saimniecības «Upeskalni» saimnieks Gints Liepiņš teic, ka apstādīta daļa plānotās platības – ap 40 hektāru, bet sēklas lauki ir ap 15 hektāriem. Zeme bijusi auksta, un tupeņi nav sadīguši. «Lielākas problēmas varētu būt mazdārziņos, jo tur agrie stādījumi jau virs zemes. Cilvēki zvana, interesējas, ko darīt. Viens no paņēmieniem ir aprušināšana, tikai, ja tas iesākts siltajā laikā, daudzi saka – nākamajā dienā kartupelis atkal laukā,» stāsta G. Liepiņš.

Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības speciāliste, atzina, ka kartupeļu platībām Latvijā ir tendence samazināties. Nozīmīgākie iemesli – audzēšanā un novākšanā daudz roku darba. Maziem un vidējiem saimniekiem arī uzglabāšanas problēma, jo vajadzīga laba glabātava, bet ražošanas apjoms nav tik liels, lai tas atmaksātos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bez siltuma ilgāk dīgst

Kategorijas