Laiks atskatīties pagātnē

2020. gada 12. maijs 00:00

Ārkārtas situācijas laikā sporta pasākumu organizatore Inga Ūbele pēta sporta vēsturi.

Bauskas novada sporta centra «Mēmele» galvenā speciāliste Inga Ūbele šogad būs nostrādājusi desmit gadus sporta centrā «Mēmele» un 20 darba gadus Bauskas rajona sporta dzīves struktūrā. Ārkārtas stāvokļa laikā speciāliste lielāku uzmanību pievērsusi Bauskas rajona sporta vēsturei.

Ārkārtas stāvokļa pasludināšana pilnībā mainīja sacensību grafiku – ceturtdien tika plānotas sacīkstes, bet sestdien vairs nekas nevarēja notikt. «Šis laiks man ir grūts, jo nevaru satikties ar cilvēkiem. Man vajag runāties. Un te pēkšņi – trīs nedēļas neviens nezvana, brīžam gribas vaicāt: «Kas notiek?!» Cilvēkiem ir vēlēšanās sportot, pauze jau ir par ilgu. Kopš strādāju, tāda pārtraukuma nav bijis. Katru sestdienu, visu laiku bija dažādas sportiskas aktivitātes. Kad zvana smilšu volejbolisti, es saku: «Ja jūs tur neapkampjaties un nebučojaties – mēs varam!»,» par pārdzīvojumiem šajā periodā stāsta I. Ūbele.

Viņa atzīst, ka noteikti vispirms sāks spēlēt lielo tenisu un smilšu volejbolu. Tur kontakts ir ierobežots, spēlētāji cits no cita ir pietiekami tālu. «Var domāt arī par citiem sporta veidiem, tikai jāspēj pielāgoties prasībām,» teic I. Ūbele.

Viss sākās ar rekordiem
Sākumā sacensību pārtraukums šķita ļoti grūts. «Pirmajā mēnesī sakārtoju visus dokumentus, saliku mapes, sarakstīju visas tāmes un rezultātus, pieprasīju, lai arī kolēģi pagastos visu sakārto. Sekoju līdzi tam, ko dara kaimiņu novados, ko dara mani kolēģi,» atceras sporta speciāliste.

Vēstures izpētei I. Ūbeli piesaistījis vieglatlētikas treneris Raivis Maķevics. «Viņš vāca Bauskas novada vieglatlētikas rekordus. Lūdza, lai pārbaudu. Skatījos un sapratu, ka uzvārdi nav īstie. Bija laiks, kad rajoni piesaistīja valsts sportistus lauku spēlēs. Rezultātus ir apkopojis Andris Staģis, bet viņš jau raksta, kuru komandu pārstāvēja sportists. Piemēram, uzrāda, ka Arvīds Vītols pārstāvējis Bausku, lai gan viņš ir no Kokneses,» vēsturisko situāciju ieskicē I. Ūbele.

Interese par vēsturi bijusi arī iepriekšējos gados, kad rīkotas vairākas sapulces. Tomēr I. Ūbele atzīst, ka pieeja nav bijusi pareiza – kopējās sapulcēs visi runāja, bet pierakstīt un fiksēt informāciju bija grūti. Tomēr no šīm tikšanās reizēm palicis videoieraksts, piemēram, ar Laimoni Šulcu, kura vairs nav mūsu vidū.

Brīva piekļuve
Nākamais solis bija negaidīts. «Un tad vienā brīdī nāca piedāvājums – brīva piekļuve periodika.lv lapai. Tik labi, ka var paskatīties, kā bijis! Jā, atrast kaut ko ir sarežģīti, bet esmu jau azartā,» secina sporta speciāliste.

Meklēšanā pārsvarā izmanto uzvārdus. Ilmārs un Kārlis Vasiļjevi, Jēkabs Pumpuriņš, Kārlis Štelms un citi. Stāsti par sacensībām parādās jau kopš 1944. gada, pārsvarā tie ir no laikrakstiem «Bauskas Darbs» un «Komunisma Ceļš».

«Zinu, ka to ir pētījuši arī citi. Piemēram, Mārīte Ozoliņa pētījusi aizsargu sportu, kas sāka stadiona veidošanu, Raimonds Aleksandrovs – futbolu. Tas stāsts par stadionu, par 1937. gadu un Kārli Ulmani ir patiess. Aizsargi ap to laiku Bauskā veidoja stadionu. Prezidents bijis Mežotnē, braucis garām Bauskas topošajam stadionam un vīriem noskaitījis 2000 latus, teikdams: «Jūs labu lietu darāt!»,» stāsta I. Ūbele. Tiesa, reāli par stadiona izbūvi var runāt kopš 1966. gada. Interesanti, ka vēl 1960. gadā Bauskas stadiona vietā notikušas motobola sacensības – toreiz ar 1:3 baušķenieki piekāpās Tukuma rajona komandai.

«Izrādās, ka mums bija Latvijas čempioni ātrslidošanā. Pirmais Latvijas čempions peldēšanā no rajona – Valentīns Roze. Bija ļoti spēcīgs tūrisma klubs, ko vadīja Guntars Krūzmētra,» par atrastajiem faktiem stāsta I. Ūbele.

Pamatīgs darbs
Viens no galvenajiem šādas intereses iemesliem – pati I. Ūbele sportā iesaistījusies jau kopš
2. klases, bet 1986. gadā sākusi strādāt Ļeņina vārdā nosauktajā kolhozā (Īslīces pagasta teritorijā) par sporta metodiķi.

«Atradu, ka esmu Bauskas rajona čempione šahā. Atceros, ka balvā bija diploms un maza kastīte ar dambretes komplektu. Pasniedza Māris Bergs. Tomēr basketbols manā dzīvē ņēma virsroku, jo šahā ilgi jāsēž un jādomā, bet man gribējās skriet. Esmu Bauskas rajona sporta skolas absolvente,» atceras I. Ūbele.

Ļoti daudz izsaka presē sastopamie uzvārdi, tādi kā, piemēram, treneris un sacensību organizators Juris Garkalns, Gunārs Šulcs un Bauskas stadiona direktors Valdis Balodis. «Izrādās, mums ir pasaules rekordists svarcelšanā – Kārlis Pumpuriņš. Viņš ir baušķenieks, bet ātri aizgāja uz Rīgu. Ģimenē bija 13 – 14 bērni, visi ļoti spēcīgi cilvēki. Pirmajā brīdī par to izdzirdēju filmā «Mans draugs nenopietns cilvēks». Tur bija tāds teksts: «Tas ir Bauskas Pumpuriņš.» Domāju, ka jāpaskatās. Mūsu avīzē par viņu ir maz ziņu, jo viņš trenējās Rīgā un to arī pārstāvēja,» pauž sporta speciāliste. Pumpuriņu dzimtas pārstāvji bijuši sportisti. Piemēram, Jēkabs Pumpuriņš spēlēja galda tenisu, futbolu, basketbolu, rokasbumbu, uzvarēja vieglatlētikas sacensībās.

«Labākais – tu lasi un saproti, ka nevienā brīdī neesi atnākusi uz baltu lapu. Pirms tevis bija pamatīgs darbs. Protams, ar skatu uz komunistiskajām tālēm, bet, ja atnāk 250 cilvēki uz vieglatlētikas sacensībām, tas ir līmenis,» sajūsmā ir pētniece.

Iz vēstures

1949. gads. Tiesneša signāls. Uz sporta laukuma izskrien jauni, vingri stāvi. Notiek kārtējā zonas izcīņa futbolā. «Daugavas» komandas labā pussarga postenī kā parasti redzam slaidu, platplecainu jaunekli. Tas ir Kārlis Štelms – apriņķa rūpniecības kombināta galdniecības Nr. l labākais strādnieks. Ar medaļu «Par drošsirdību» pie krūtīm, sadziedējis vairākus nopietnus ievainojumus, Kārlis Štelms pēc demobilizācijas atkal stājās pie darba galda un no jauna parādījās Bauskas sporta laukumā, gūdams labus rezultātus kā vienā, tā otrā vietā.

1952. gads. Rīgā notika Latvijas PSR meistarsacīkstes ātrslidošanā ar vienkāršām slidām. 100 m distancē pārliecinošu uzvaru guva A. Senka ar rezultātu 15,8 sekundes, izcīnot republikas 1952. gada čempiones nosaukumu. Arī 250 m distancē viņa izcīnīja uzvaru un čempiones nosaukumu ar rezultātu 38,8 sekundes. 100 m distancē jauniešiem skaistā slidojumā labāko rezultātu uzrādīja G. Martinsons – 12,1 sekunde, kas ir jauns republikas rekords. Šajā pašā distancē veco republikas rekordu pārspēt pa spēkam bija arī otram Bauskas pārstāvim E. Kauliņam. Viņa uzrādītais rezultāts – 12,6 sekundes – ierindoja to 3. – 4. vietā.

1968. gads. Tas notika Rīgā, «Dinamo» sporta namā, kur risinājās Latvijas meistarsacīkstes svarcelšanā.
26 gadus vecais Kārlis Pumpuriņš palūdza tiesnešus parūpēties, lai niķelētais svaru stienis būtu tieši 175 kilogramus smags. Atlēta piegājiens bija veiksmīgs, un tiesneši fiksēja jaunu pasaules rekordu. Tā rīdzinieks atkal kļuva par pasaules rekordistu abrocīgajā spiešanā pussmagā svara kategorijā.

1968. gads. Basketbolistiem – zelts. Sacensību pēdējā diena. Uz izšķirošajām spēlēm ieradušies daudzi līdzjutēji no Bauskas. Meiteņu pretinieces – Tukuma rajona basketbolistes. Uzvara ar 52:49. Izcīnītas sudraba medaļas! Šo lielisko panākumu kaldināja E. Holšteine, V. Strēle, I. Aile, M. Lauska, D. Riekstiņa, I. Jadzēviča, R. Kasačova, I. Vaska un M. Lielause.
Laukumā dodas Tukuma un Bauskas vīriešu komandas. Piedevām vēl noskaidrojas, ka spēlē nevarēs piedalīties divi mūsu pamatsastāva spēlētāji – E. Karlsons un J. Garkalns. No spēles uz spēli, uzlabojot savu sniegumu, mūsu virsdivmetrnieks Pēteris Sokiks pierāda, ka tukumnieku centra spēlētāju konkurencē viņš vienīgais saimnieks pie abiem groziem. Savu labāko sniegumu demonstrē Jānis Rauda. Spēles rezultāts 60:55. Pēc neilga laika centrālo tribīņu priekšā spožās medaļas lieliski harmonē ar J. Raudas, J. Garkalna, E. Karlsona, P. Sokika, N. Serpiļina, A. Domkina, J. Aiļa, M. Skaņa, Dz. Liepiņa glītajiem sporta tērpiem.

Apkopotās vēstures atmiņas publicētas mājaslapā sportsbauska.lv.

Rakstu avoti – laikraksti «Bauskas Darbs», «Komunisma Ceļš», «Dzimtenes Balss».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks atskatīties pagātnē

Kategorijas